ÿþOjrs OzoliFa ATNCJI NO SAULLKTU PUSES Senlatvieai neapaaubmi bija kultkrtauta, bet izcelt ts gara darinjumus no aizmirst+bas dz+lm ir gau~m grkti. Leiau un latvieau valodas ir veckas par grie7u un lat+Fu valodm, ts ir gadu tkkstoaus nemain+gas. Tpat gadu tkkstoaos nemain+gs ir baltu linerais #eometriski dekorat+vais stils. Da~i ptnieki dom, ka baltu kas uzlkkojamas par grie7u temp<u pirmparaugu. Ilze Jansone Dabas dziedniec+ba Dievs, Daba, Etnoss Ms prk tlu esam aizgjuai no aiem trim faktoriem, un, ja ms nevedam pie tiem cilvkus atpaka<, tad no izn+c+bas neaizbgt. Ivars V*KS Ilze JANSONE DZIEDIN`ANA AR jDENI No Ivara V*KA rakst+t uzzin­siet par br+numiem un neparastm pard+bm Latvijas kdeFos, kur, ko un k skat+t, lai atgktu spku un mo~umu. Ilze JANSONE atkls noslpu­mus k dziedinaana ar kdeni, z<u tjm, novilkumiem, kom­presm u.c. procedkras, k ar+ mk­su paau Latvijas augus saturoai dzrieni un dieni var pal+dzt at­gkt un saglabt vesel+bu. Varsiet iztikt bez tm drgajm rzemju z<u un 7imikliju tabletm, kuras rstjot vienu kaiti, dod divas citas viet. Ivars Viks MjSU DI} SENATNE Gan mksu garamantu saturs, gan materila rakstura atradumi liek bktiski prvrtt l+dzainjos uzskatus par mksu zemes un tautas vsturi. Mksu seni ne tikai dz+vojuai aaj zem pirms pdj ledus laikmeta, bet tiem bijuaas izcilas zinaanas, kas daudzs joms prsniedz mksdienu zintnes sasniegumus. Vl arvien lielu da<u no viFu zinaanm ms nespjam saprast, tpat k nespjam atkrtot viFu darbus. Ms varam kaut ko nesaprast, bet nedr+kstam to izn+cint& Sigurds Rusmanis Neiepaz+t Latvija Grmata "Neiepaz+t Latvija" tapusi gan autora izptes braucienu rezultt, gan ar+ apkopojot savkto kultkrvsturisko ma­terilu. T noz+m+ga ar to, ka pievra uzman+bu parasti nepaman+tiem faktiem, tautas celtniec+bas un citiem objektiem Grmata dod las+tjam vrtjuma pieredzi un iespju saskat+t ko ievr+bas cien+gu ar+ ikdien tuvum esoaaj un pierastaj un tpc pienc+gi nenovrttaj, ada izpratne veicintu Latvijas kultkrvides saglabaanu un sakopaanu Ilze Jansone un Ivars V+ks PokaiFi PokaiFi  t ir izcila Zemeslodes vieta, kas atsp+d un atskan debes+s gan a+ vrda vistieakaj, gan ar+ prnest noz+m. MkoFu vli, kas tuvojas PokaiFu trejdeviFu svtvietu vainagam, pagrie~as un apiet to, lai PokaiFu ielejas "kaus" sp+dtu Saule. PokaiFi ir mksu "Gaismas pils", kas ce<as auga no ilgas aizmirst+bas. ZiFas par mksu di~o senatni, par vis pasaul atz+tu Senlatvju civilizciju liek mums iztaisnot septiFus gadu simtus verga kkkum saliekto muguru, tikt va< no verga dvseles. Ivars V+ks Sarunas ar putniem un kokiem Svtvietu ptnieka Ivara V+ka grmata vsta par latvieau senu gadu tkkstoaiem krto pieredzi. T rosina domt par Dabu, putniem, tautas gar+go mantojumu, aodienu un senatni. Zintnieka redzjums piedv no dabas­zintniekiem un folkloristiem ata7ir+gu skat+jumu IVARS V*KS TrejdeviFi Latvijas br+numi Latvija ir br+numu pilna zeme ar neparasti spc+gu bioener#tisku starojumu. Pri tai k milzu sagaa kljas bl+vs senu svtvietu t+kls. `eit ir prsteidzoai daudz <oti spc+gu svtavotu, kas tlu prspj dziednieciskos avotus cits zems. Patiesi apbr+nojamas lietas notiek mksu debes+s un kdeFos. Mums ir tdas izcilas zemeslodes vietas k PokaiFi, trejdeviFi 6eveles avoti, SkaFais kalns. Un par to visu var prliecinties ikviens no mums, kas redz, dzird, jkt un saprot. Ivars Viks TrejdeviFi Latvijas br+numi 2. da<a Turpinot "TrejdeviFu Latvijas br+numu" pirms da<as tmas (2001), aai grmat bks ststs par trim R+gm pavisam cit skat+jum, nek to pierasts las+t un dzirdt. Tas bks stst+jums par senu svtvietu sistmm Baltij, par to, cik tautas teikas ir ne vien teiksmainas, bet ar+ patiesas. Kas to saprot un pieFem, tam paveras pavisam cita pasaule  br+numaina un plaaa.