਀䴀漀瀀猀椀猀 樀攀戀 渀攀氀愀椀洀攀 吀ጀ爁戀愀琀愀猀 椀攀氀Ā ਀䨀愀甀欀猀Ⰰ 戀攀琀 渀攀瀀愀洀Ā持漀愀猁 猀琀Ā猁琀猀 搀椀瘀Ā猁 搀愀㰀ā猁 ਀吀椀攀 氀愀猀⬀琁Ā樁椀Ⰰ 欀甀爀椀 洀愀渀愀椀 爀愀欀猀琀渀椀攀欀愀 最愀椀琀愀椀 猀攀欀漀樀甀愀椁Ⰰ 瘀愀爀戀欀琁 愀琀洀椀渀ጀ猁椀攀猀Ⰰ 欀愀 爀攀椀稀 猀愀爀愀欀猀琀⬀樁甀 猀琀Ā猁琀甀 瀀愀爀 挀欀欁甀Ⰰ 欀甀爀愀 爀甀渀Ā樁甀猀攀⸀ 怀椁琀愀猀 猀琀Ā猁琀猀 瘀椀猀瀀Ā爁 愀爀 琀Ā搁甀 氀愀戀瘀ጀ氁⬀戁甀 琀椀欀愀 愀瀀猀瀀爀椀攀猀琀猀 甀渀 甀稀䘀攁洀琀猀Ⰰ 欀愀 渀漀搀漀洀Ā樁甀 琀欀氁椀䘀 猀愀관挀攀爀ጀ琁 漀琀爀甀 瀀愀爀 稀椀爀最甀Ⰰ 欀愀猀 猀洀ጀ樁椀攀猀⸀ 䈀攀琀 欀愀㜀椁猀 愀椁洀 渀漀搀漀洀愀洀 瀀愀稀⬀猁琀愀洀漀 戀愀㰀㜁椁 愀椀稀瘀椀氀欀愀 瀀爀椀攀欀愀ā⸁ 䴀愀渀愀 椀渀琀攀爀攀猀攀 琀漀洀ጀ爁 渀漀 琀Ā 氀愀椀欀愀 瀀爀椀攀欀愀 Āetrkājaiņiem palika visai dzīva un kļuva neilgi atpakaļ bagātīgi atalgota caur to, ka dabūju zināt sekošo, kā virsrakstā kaunīgi minēju, jauko stāstu par mopsi, kurš — uzturēja veselu dzimtu.਀ Nav jau nekāds brīnums, ka kustoņi vai vispār dzīv­nieki uztur radības kungu. No arāja zirdziņa vai iedīdītiem papagaiļiem nemaz nerunājot, ir noticis, ka trīs 攁琀爀椀 挀椀氀瘀ጀ欁椀 瀀Ā爁琀椀攀欀 渀漀 猀攀愀ā洁 洀Ā持⬀琁Ā洁 戀氀甀猀Ā洁⸀ 嘀椀猀洀愀稀Ā欁 欀Ā搁甀猀 最愀搀甀猀 愀琀瀀愀欀愀㰀 刀⬀朁Ā 瘀椀攀猀漀樀Ā猁 欀Ā搁愀 ꬀䔀洀洀攀氀⬀渁攀猀 樀愀甀渀欀甀渀搀稀攀 愀爀 猀愀瘀甀 戀氀甀猀甀 琀攀Ā琁爀椀묀Ⰰ 欀甀爀愀 渀攀戀欀琁 渀攀攀猀漀琀 椀稀猀欀愀琀⬀樁甀猀ጀ猁 戀愀搀Ā 瀀愀洀椀爀甀猀攀Ⰰ 戀攀琀 最愀渀 瘀愀椀爀Ā欁 琀甀瘀漀樀甀猀ጀ猁 琀愀洀 洀椀攀猀愀猀 猀愀猀琀Ā瘁愀洀Ⰰ 挀愀甀爀 欀甀爀愀 渀漀瘀ጀ爁愀愁渀甀 瀀爀漀昀攀猀漀爀猀 怀瘁攀渀椀渀最攀爀猀 欀㰀甁瘀椀猀 猀氀愀瘀攀渀猀⸀ 吀Ā瀁愀琀 渀愀瘀 渀攀欀愀猀 渀攀搀稀椀爀搀ጀ琁猀Ⰰ 欀愀 琀攀㰀椁 愀爀 搀椀瘀Ā洁 最愀氀瘀Ā洁 甀稀琀甀爀 搀稀椀洀琀甀Ⰰ 欀甀爀愀椀 椀爀 猀攀愀愁猀 瘀愀椀 瀀愀琀 猀攀瀀琀椀䘀愁猀 最愀氀瘀愀猀⸀ 䤀爀 愀爀⬀ 戀椀樀甀愀椁 甀渀 椀爀 愀爀⬀ 琀愀最愀搀 瘀ጀ氁 洀漀瀀愀椁Ⰰ 欀甀爀椀 挀椀爀欀欀 爀Ā搁愀 猀愀瘀甀 洀Ā欁猀氀甀 甀渀 愀爀 琀漀 猀愀瘀椀攀洀 ⬀瀁愀愀渁椀攀欀椀攀洀 渀漀瀀攀氀渀⬀ 氀愀戀甀 最爀愀猀椀 渀愀甀搀愀猀⸀ 䈀攀琀 洀欀猁甀 洀漀瀀猀椀猀 渀攀洀Ā持ጀ樁愀 椀琀椀渀 渀攀欀Ā搁愀猀 洀Ā欁猀氀愀猀Ⰰ ꬀渀攀猀琀爀Ā搁Ā樁愀묀Ⰰ 挀椀爀欀愀 瘀愀氀漀搀Ā 爀甀渀Ā樁漀琀Ⰰ 椀琀椀渀 渀攀欀Ā 甀渀 琀漀洀ጀ爁 甀稀琀甀관爀ጀ樁愀 瘀攀猀攀氀甀 搀稀椀洀琀甀⸀ ਀倀爀漀琀椀Ⰰ 瘀椀䘀愁 戀椀樀 戀愀最Ā琁猀 洀漀瀀猀椀猀⸀ Viņš piederēja vai, pareizāk sakot, viņam piederēja Pēterburgas Ārrīgā, veselīgā apvidū, glīta māja, kurā tas parterā apdzīvoja piecas istabas, tas ir, mājas visu kreiso pusi. Labajā pusē dzīvoja kāds ārsts, saprotams, cilvēku ārsts, bet kurš mopša slimības gadījumos, bīda­mies, ka īri nepaaugstina, visā klusībā kļuva arī par lopu ārstu.਀ Bez tam mopšam piederēja arī vēl veca kundze ar tādiem savādiem vaigiem, kuri, lai gan ne liesi, tomēr kā kabatas abpus zodam karājās uz leju. Šīs kundzes uzdevums bij mopsi ar visu to apgādāt, kas viņa dzīvi varēja padarīt par dzīvi leiputrijā. Viņa ēdināja to, guldināja viņu, mazgāja viņu, ķemmēja viņu, skūpstīja viņu un apšuva viņu, jo mopsis nēsāja muguras sedziņas pēc modes, kuras grozīšanos kundzei pavēstīja Parīzes žurnāls «La mode du chien». Savos vaļas brīžos viņa arī saņēma īres naudu no mājas iedzīvotājiem un kvitēja par to, jo mopsis pats neprata rakstīt. Par to viņai bij brīv turēt ķēkšu un istabas meitu un reizē ar mopsi tā drīkstēja ēst un vienā istabā ar viņu gulēt. Kundze gulēja uz atsperu matra愁Ⰰ 洀漀瀀猀椀猀 甀稀 稀椀氀愀 猀愀洀琀愀 猀瀀椀氀瘀攀䘀愁 愀爀 搀稀攀氀琀攀渀Ā洁 稀⬀搁愀 瘀椀樀漀氀⬀琁ጀ洁⸀ 唀稀 稀Ā氁攀猀 氀漀最愀 戀椀樀 愀爀 洀攀氀渀甀Ⰰ 瀀爀攀猀ጀ琁甀 猀愀洀琀甀 瀀Ā爁瘀椀氀欀琀猀 猀瀀椀氀瘀攀渀椀猀Ⰰ 甀稀 欀甀爀愀 最甀氀ጀ搁愀洀猀 洀漀瀀猀椀猀 最愀爀Ā洁最Ā樁ጀ樁漀猀 渀漀猀欀愀琀⬀樁Ā猁⸀ ਀吀Ā 欀Ā ⬀爁攀猀 戀椀樀 愀甀最猀琀愀猀Ⰰ 琀愀搀 洀漀瀀猀椀洀 椀欀 最愀搀甀猀 椀攀渀Ā持愀 瀀爀Ā瘁愀 稀甀洀洀愀Ⰰ 欀甀爀愀 愀爀 氀愀椀欀甀 挀愀甀爀 瘀攀挀Ā猁 欀甀渀搀稀攀猀 愀瀀搀漀洀⬀朁漀 爀⬀持⬀戁甀 戀椀樀 瀀椀攀愀甀最甀猀攀 瀀愀爀 椀攀瘀ጀ爁漀樀愀洀甀 欀愀瀀椀琀Ā氁甀⸀ 䈀攀琀 渀攀瘀愀樀愀最愀 琀Ā搁ጀ㰁 搀漀洀Ā琁Ⰰ 欀愀 洀漀瀀猀椀猀 戀欀琁甀 戀椀樀椀猀 猀欀漀瀀甀氀椀猀⸀ 嘀椀䘀愁 猀愀瘀愀洀 瀀甀爀渀愀洀 渀攀愀琀爀Ā瘁愀 渀攀欀Ā搁愀 最Ā爁搀甀洀愀Ⰰ 甀渀 瘀攀挀Ā 欀甀渀搀稀攀 猀攀欀漀樀愀 瘀椀䘀愁 瀀愀爀愀甀最愀洀⸀ 䄀爀⬀ 瀀椀氀猀ጀ琁愀猀 氀漀瀀甀 瀀愀琀瘀攀爀猀洀攀 稀椀渀Ā樁愀Ⰰ 欀愀 猀欀漀瀀甀洀猀 渀攀戀椀樀 瘀椀攀渀愀 渀漀 洀漀瀀愀愁 爀愀欀猀琀甀爀愀 ⬀瀁愀愀⬁戁Ā洁⸀ 䨀漀Ⰰ 欀愀搀 琀愀猀 爀攀椀稀 㰀漁琀椀 戀⬀猁琀愀洀椀 戀椀樀 猀愀猀氀椀洀椀猀Ⰰ 琀愀搀 琀愀猀 戀椀樀 琀椀挀椀猀 Ā爁猀琀ጀ琁猀 甀渀 氀愀椀洀⬀朁椀 椀稀Ā爁猀琀ጀ琁猀 洀椀渀ጀ琁Ā 瀀愀琀瘀攀爀관猀洀ጀⰁ 瀀愀爀 欀漀 琀愀猀 琀愀椀 椀欀 最愀搀甀猀 甀稀 䨀愀甀渀最愀搀甀 瀀椀攀猀欀琁⬀樁愀 猀椀洀琀猀 爀甀戀㰀甁 氀椀攀氀甀 瀀愀戀愀氀猀琀甀⸀ 䈀攀琀 挀椀琀Ā搁椀 最愀渀 瘀椀䘀愁 最愀爀 㰀愁甀搀⬀洁 甀渀 瘀椀䘀甁 瀀漀猀琀甀 洀愀稀 氀椀欀Ā猁 稀椀渀漀琀猀 ᐀†愀爀 昀椀氀漀稀漀昀椀猀欀甀 洀椀攀爀甀 瘀椀䘀愁 渀漀 猀愀瘀愀 瀀爀攀猀ጀ琁Ā 猀愀洀琀愀 猀琀Ā瘁漀欀㰀愁 渀漀爀愀甀搀稀⬀樁Ā猁 甀稀 瀀愀猀愀甀氀椀 樀攀戀Ⰰ 瀀愀爀攀椀稀Ā欁 猀愀欀漀琀Ⰰ 甀稀 椀攀氀甀 瘀椀䘀愁 氀漀最愀 瀀爀椀攀欀愀ā⸁ 嘀椀猀椀攀洀 琀椀欀瀀愀琀 渀攀瘀愀爀ጀ樁愀 瀀愀氀⬀搁稀ጀ琁Ⰰ 琀愀搀 樀愀甀 戀椀樀 最甀搀爀Ā欁 愀挀甀 渀攀관欀甀爀瀀 琀Ā氁Ā欁 渀攀瀀愀洀攀猀琀⸀ ਀䈀攀琀 愀ā搁愀椀 漀洀甀氀⬀朁愀椀 搀稀⬀瘁攀椀 戀椀樀 琀Ā猁 猀攀欀愀猀Ⰰ 欀愀 洀漀瀀猀椀猀 瀀愀爀 搀愀甀搀稀 猀Ā欁愀 愀瀀瘀攀氀琀椀攀猀 樀攀戀 愀瀀琀欀欁琀⸀ 爁猀琀猀 瘀椀䘀愁洀 椀攀琀攀椀挀愀 瘀愀椀爀Ā欁 欀甀猀琀ጀ琁椀攀猀 猀瀀椀爀最琀Ā 最愀椀猀ĀⰁ 甀渀 瘀攀挀Ā 欀甀渀搀稀攀 爀愀甀搀Ā괁搀愀洀愀 渀漀瀀椀爀欀愀 甀稀瀀甀爀渀椀 甀渀 瀀愀琀攀 愀爀 猀愀瘀甀 爀漀欀甀 渀漀琀愀洀戀漀爀ጀ樁愀 稀⬀搁愀 瀀愀瘀愀搀甀Ⰰ 愀爀 欀漀 搀Ā爁最漀 洀漀瀀甀氀⬀琁椀 椀稀猀愀爀最Ā琁 渀漀 渀攀挀攀㰀椁攀洀 甀渀 渀漀欀氀⬀愁愁渀愀猀⸀ ਀吀Ā 瘀椀䘀椁Ⰰ 渀漀 稀椀攀洀愀猀 猀瘀ጀ琁欀椀攀洀 猀Ā欁漀琀Ⰰ 氀愀戀甀 氀愀椀挀椀䘀甁 洀椀攀爀⬀朁椀 椀欀 搀椀攀渀愀猀 最Ā樁愀 瀀愀猀琀愀椀最Ā琁椀攀猀⸀ 嘀攀挀Ā 欀甀渀搀稀攀 甀稀 琀爀漀관琀甀Ā爁愀Ⰰ 洀漀瀀猀椀猀 瘀椀䘀愁椀 氀⬀搁稀Ā猁⸀ 刀攀琀漀猀 最愀搀⬀樁甀洀漀猀 琀愀猀 椀攀氀ጀ持愀 爀攀渀猀琀攀氀ጀ 甀渀 瀀愀漀猀琀⬀樁愀 愀爀 猀愀愀䘁漁戀⬀琁甀 瀀甀爀渀甀Ⰰ 欀愀猀 琀愀樀Ā 瀀愀爀 愀㜁椁搀爀甀洀甀 戀椀樀 猀愀猀愀氀椀猀 氀攀搀欀⸁ 䄀爀 瀀爀攀琀椀洀 渀Ā欁漀愀椁攀洀 猀甀䘀椁攀洀 洀漀瀀猀椀猀 最愀渀搀爀⬀稁 渀攀洀愀稀 渀攀椀攀氀愀椀搀Ā猁Ⰰ 瀀愀爀 欀漀 瘀攀挀Ā 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 戀椀樀 㰀漁琀椀 氀攀瀀渀愀Ⰰ 樀漀 琀Ā 戀椀樀 稀⬀洁攀Ⰰ 欀愀 䈀漀戀椀樀愀 猀椀洀瀀Ā琁椀樀愀 ᐀†樀Ā洁椀渀 琀愀Āu arī viņa vārds — piederēja viņai, vienīgi viņai!਀ Bet tad lietas grozījās. Mopsis pret pavasari sāka kļūt nemierīgs, un vienaldzība, ko tas bij izrādījis pret citiem suņiem, pamazām pārgāja dzīvā interesē. Kluckerström kundze gan visādi nopūlējās viņu piedabūt pie senākās aristokrātiskās atturības, viņa lūdzās, viņa draudēja, viņa glaimoja, bet nekas nelīdzēja. Mopsis kļuva plebejiski joviāls, it īpaši vēl, ja tas ceļā satikās ar kādu mopseni — vienalga, precētu vai neprecētu. Jā, reiz pat šādā gadījumā izcēlās tāds skandāls, ka vecā kundze veselu dienu aiz uztraukuma un tikumis­kām dusmām sagulēja gultā un sevī nosprieda mopsi nekad vairs nepavadīt. Tā kā viņa savu dievokli mūžam vienu nebūtu laiduse uz ielas, tad tas bij tas pats, it kā mopsim būtu ticis piespriests cietuma sods uz visu mūžu.਀ Bet Kluckerström kundze domāja, un Bobijs darīja. Ne par velti viņš savās mājās bij kungs. Viņš negulēja vairs mierīgi uz sava presētā samta spilveņa, bet piebāza degunu pie loga rūts, lēkāja un kauca. Tad viņš plēsās pie durvīm, apgāza 攁琀爀甀猀 瀀甀㜀甁 瀀漀搀甀猀Ⰰ 瀀椀攀 欀愀洀 欀Ā搁猀 猀攀瀀琀椀䘀搁攀猀洀椀琀 琀爀⬀猁 最愀搀甀猀 瘀攀挀猀 欀愀欀琀甀猀猀Ⰰ 欀愀猀 渀甀瀀愀琀 欀Ā 琀愀椀猀⬀樁Ā猁 稀椀攀搀ጀ琁Ⰰ 琀椀欀欀漀 瘀椀搀欀 渀攀瀀Ā爁氀欀稁愀 瀀甀愀甁Ⰰ 甀稀氀ጀ持愀 甀稀 瀀氀⬀愁愁 稀漀昀Ā 甀渀 愀琀猀琀Ā樁愀 琀甀爀 瀀ጀ搁愀猀Ⰰ 欀愀猀 琀椀欀愀椀 㜀⬁洁椀猀欀Ā 挀攀㰀ā 瘀椀攀渀 愀琀欀愀氀 戀椀樀 搀攀氀搀ጀ樁愀洀愀猀Ⰰ ᐀†愀爀 瘀Ā爁搀甀 猀愀欀漀琀Ⰰ 䈀漀戀椀樀猀 椀稀관琀甀爀ጀ樁Ā猁 欀Ā 搀愀縀搁椀攀渀 瘀攀挀瀀甀椀猀椀猀Ⰰ 欀甀爀甀 欀愀椀猀氀⬀戁愀 猀愀最爀Ā戁甀猀攀 甀渀 欀愀猀 挀愀甀爀 琀漀 欀㰀甁瘀椀猀 瀀愀瘀椀猀愀洀 搀甀氀氀猀 甀渀 琀爀愀欀猀⸀ ਀䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 瀀愀挀椀攀琀⬀朁椀 渀漀欀氀愀甀猀⬀樁Ā猁 瀀甀猀 搀椀攀渀甀 瘀椀猀Ā 愀愁椀 氀ጀ爁甀洀Ā 甀渀 最爀椀攀稀Ā猁 琀愀搀 瀀椀攀 Ā爁猀琀愀 瀀ጀ持 瀀愀搀漀洀愀⸀ ਀怀椁猀 渀攀挀椀氀瘀ጀ欁猀 琀椀欀愀椀 瀀愀猀洀愀椀搀⬀樁愀 ᐀†瘀愀爀ጀ樁愀 爀攀搀稀ጀ琁Ⰰ 欀愀 琀愀猀 最爀椀戀ጀ樁愀 猀洀椀攀琀椀攀猀Ⰰ 戀攀琀 愀椀稀 最甀搀爀⬀戁愀猀 瘀椀䘀愁 猀愀瘀愀氀搀⬀樁Ā猁 ᐀†甀渀 搀攀瘀愀 欀甀渀搀稀攀椀 瀀愀搀漀洀甀Ⰰ 氀愀椀 琀Ā 洀椀攀爀⬀朁椀 洀漀瀀猀椀 氀愀椀縀漁琀 瘀椀攀渀甀 瀀愀愀甁 甀稀 椀攀氀愀猀Ⰰ 琀甀爀 琀愀猀 椀稀琀爀愀欀漀愀漁琀椀攀猀 甀渀Ⰰ 洀Ā樁Ā猁 瀀Ā爁渀Ā持椀猀Ⰰ 戀欀愁漁琀 愀琀欀愀氀 瘀攀挀愀椀猀Ⰰ 最漀搀⬀朁愀椀猀 甀渀 漀洀甀氀⬀朁愀椀猀 樀愀甀渀欀甀渀最猀⸀ ਀䈀攀琀 樀愀 瘀椀䘀愁 椀稀瀀甀琀漀琀Ⰰ 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 戀愀縀⬁樁Ā猁⸀ Kā nu tāds inteliģents suns varot paputēt! — ārsts atbildēja. Bet, ja nu tas arī notiktu, tad ta甁 瀀爀椀攀欀愀 琀Ā搁愀 最愀搀⬀樁甀洀愀 䈀漀戀椀樀愀洀 瀀椀攀 欀愀欀氀愀 猀瀀爀Ā搁稀攀猀 攀猀漀琀 猀甀搀爀愀戀Ā 椀攀欀愀氀琀愀 搀稀⬀瘁漀欀㰀愁 愀搀爀攀猀攀Ⰰ 琀Ā 瘀椀䘀愁洀 愀爀瘀椀攀渀 瀀椀攀瀀愀氀⬀搁稀ጀ愁漁琀 氀愀椀洀⬀朁椀 渀漀欀㰀欁琁 洀Ā樁Ā猁⸀ 䨀漀 琀Ā搁甀 樀愀甀 攀猀漀琀 洀愀稀Ⰰ 欀愀猀 瀀愀爀 渀椀攀挀⬀朁椀攀洀 瀀欀氁椀䘀椁攀洀 渀攀瘀ጀ氁ጀ琁漀猀 猀愀䘀攁洀琀 欀爀椀攀琀渀甀 瀀愀琀攀椀挀⬀戁愀猀 愀氀最甀⸀ ਀吀Ā琁愀搀 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 欀Ā搁Ā 爀⬀琁Ā 愀爀 最爀欀琁甀 猀椀爀搀椀 渀漀猀欀欀瀁猀琀⬀樁愀 猀愀瘀甀 洀漀瀀甀氀⬀琁椀 琀愀椀猀渀椀 甀稀 搀攀最甀渀愀Ⰰ 愀琀瘀ጀ爁愀 瀀愀爀Ā搁攀猀 搀甀爀瘀椀猀 甀渀 椀稀氀愀椀搀愀 琀漀 甀稀 椀攀氀愀猀⸀ 䄀爀 ⬀猁椀攀洀Ⰰ 欀欀氁攀渀椀猀欀椀攀洀 氀ጀ持椀攀渀椀攀洀 猀甀渀猀 愀椀稀欀甀氀挀攀渀ጀ樁愀 瀀爀漀樀Ā洁Ⰰ 甀渀 欀甀渀搀稀攀 瘀ጀ氁 爀攀搀稀ጀ樁愀Ⰰ 欀Ā 琀愀猀 瀀椀攀 欀Ā搁愀 琀攀氀攀昀漀渀愀 猀琀愀戀愀 瀀椀攀猀琀攀椀搀稀Ā猁Ⰰ 琀漀 愀瀀漀猀琀⬀樁愀 甀渀 琀愀搀 瘀椀䘀愁 椀攀最Ā樁愀 椀猀琀愀戀Ā 愀琀瀀愀欀愀㰀⸁ ਀䄀爀 渀攀洀椀攀爀⬀朁甀 猀椀爀搀椀 瘀椀䘀愁 瀀椀攀猀ጀ搁Ā猁 瀀椀攀 氀漀最愀 甀渀 猀Ā欁愀 渀漀 爀漀稀Ā 挀攀昀椀爀瘀椀氀渀愀猀 愀搀⬀琁 洀漀瀀甀氀⬀琁椀洀 洀甀最甀爀愀猀 猀攀搀稀椀䘀甁Ⰰ 愀爀 欀甀爀甀 琀Ā 瘀椀䘀甁 瘀椀䘀愁 瘀Ā爁搀愀 搀椀攀渀Ā 最爀椀戀ጀ樁愀 瀀Ā爁猀琀攀椀最琀Ⰰ 樀漀 洀漀瀀愀愁 搀稀椀洀愀愁渀愀猀 搀椀攀渀愀猀 琀ĀⰁ 搀椀攀洀縀ጁ氁Ⰰ 渀攀稀椀渀Ā樁愀⸀ 䈀漀戀椀樀猀 渀甀 愀爀⬀ 最愀渀 渀攀猀琀Ā瘁 渀攀搀稀 䠀攀欀攀爀愀Ⰰ 渀攀搀稀 䴀椀氀氀攀爀愀Ⰰ 渀攀搀稀 倀氀Ā琁攀猀 欀愀氀攀渀搀Ā爁⬀Ⰱ 戀攀琀Ⰰ 琀Ā 欀Ā 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀椀 猀愀甀挀愀 瀀愀爀 䈀愀戀攀琀琀椀Ⰰ 琀愀搀 瘀椀䘀愁 瀀愀琀瘀愀爀⬀朁椀 猀瘀椀渀ጀ樁愀 猀愀瘀甀 瘀Ā爁搀愀 搀椀攀渀甀 欀漀瀀Ā 愀爀 䈀漀戀椀樀愀Ⰰ 樀漀 愀戀椀 瘀Ā爁搀椀 樀愀甀 椀攀猀Ā欁Ā猁 瘀椀猀洀愀稀Ā欁 愀爀⸀ 琀漀 瀀愀愀甁 戀甀爀琀甀⸀ ਀䈀攀琀 愀搀⬀愁愁渀愀 愀漁搀椀攀渀 氀Ā朁Ā 渀攀瘀攀椀挀Ā猁⸀ 䄀爀瘀椀攀渀 瘀攀挀Ā猁 欀甀渀搀稀攀猀 愀挀椀猀 瀀愀瘀ጀ爁猀Ā猁 甀稀 椀攀氀甀Ⰰ 甀渀 瘀椀䘀愁 椀欀 瀀椀攀挀愀猀 洀椀渀欀琁攀猀 渀漀瀀欀琁Ā猁 甀渀 愀爀 渀攀瀀愀琀椀欀愀愁渀甀 瀀愀瀀甀爀椀渀Ā樁愀 最愀氀瘀甀Ⰰ 椀攀搀漀洀Ā搁愀洀Ā猁 琀Ā猁 猀椀琀甀Ā持椀樀愀猀Ⰰ 欀Ā搁Ā猁 䈀漀戀椀樀猀 琀愀最愀搀 瘀愀爀ጀ樁愀 愀琀爀愀猀琀椀攀猀⸀ 嘀椀䘀愁猀 愀甀猀椀猀 猀愀最愀椀搀⬀樁愀 搀甀爀瘀樀甀 稀瘀愀渀愀 猀欀愀䘀愁猀Ⰰ 瘀椀䘀愁椀 琀Ā 戀椀樀Ⰰ 椀琀 欀Ā 瘀椀䘀愁猀 洀⬀氁甀氀椀猀 瘀愀爀ጀ琁甀 戀欀琁 愀瀀搀漀洀Ā樁椀攀猀 甀渀 愀琀最爀椀攀稀椀攀猀 愀琀瀀愀欀愀㰀⸁ 嘀椀䘀愁 瘀愀爀戀欀琁 猀琀Ā瘁ጀ樁愀 Ā爁Ā 甀渀 最愀椀搀⬀樁愀 甀渀 欀Ā搁猀 最愀爀Ā洁最Ā樁ጀ樁猀 戀椀樀 琀椀欀 氀愀椀瀀渀猀 甀渀 瀀愀瘀椀氀欀愀 愀椀稀 猀瀀⬀搁漀愀ā猁 洀椀猀椀䘀愁 瀀漀最愀猀⸀ 䈀攀琀 稀瘀愀渀猀 渀攀愀琀猀欀愀渀ጀ樁愀Ⰰ 氀愀椀欀猀 愀椀稀琀攀挀ጀ樁愀Ⰰ 甀渀 瀀甀猀搀椀攀渀愀 樀愀甀 戀椀樀 欀氀Ā琁⸀ 䈀攀琀 䈀漀戀椀樀愀 瘀ጀ氁 渀攀樀甀琀愀⸀ 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 ጀ搁椀攀渀甀 氀椀欀愀 椀攀氀椀欀琀 猀椀氀琀愀樀Ā 瀀氀⬀琁ጀⰁ 樀漀 瘀椀䘀愁 瘀椀攀渀愀 瀀愀琀攀 渀攀最爀椀戀ጀ樁愀 猀ጀ猁琀椀攀猀 瀀椀攀 最愀氀搀愀⸀ 䈀攀椀搀稀漀琀 洀漀瀀猀椀猀 椀攀爀愀搀Ā猁 瀀愀 㜀ጁ㜁愁 搀甀爀瘀⬀洁⸀ 嘀椀䘀愁 戀椀樀 渀漀戀爀椀搀椀攀猀 氀⬀搁稀 愀甀猀⬀洁Ⰰ 戀攀琀 渀攀戀ጀ搁Ā樁愀 瀀愀爀 琀漀 渀攀欀漀Ⰰ 最Ā樁愀 瘀椀攀渀 搀爀漀愀椁 稀Ā氁ጀ 椀攀欀愀āⰁ 欀甀爀 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 愀琀欀愀氀 瀀椀攀 氀漀最愀 猀ጀ搁ጀ樁愀 甀渀 愀搀⬀樁愀⸀ 琁爀椀 瘀椀䘀愁 渀漀猀氀ጀ瀁愀 愀搀攀欀氀椀Ⰰ 甀稀氀ጀ持愀 瀀爀椀攀挀⬀朁椀 欀Ā樁Ā猁Ⰰ 猀愀猀椀琀愀 琀愀搀 爀漀欀愀猀 欀漀瀀Ā 甀渀 椀攀猀愀甀挀Ā猁㨀 ꬀䄀戀攀爀 䈀漀戀戀礀Ⰰ 䈀漀戀戀礀Ⰰ 匀ﰀ猀猀椀渀最Ⰰ 眀椀攀 猀椀攀栀猀琀 䐀甀 愀甀猀℀묀 ਀吀愀猀 戀椀樀 瘀椀猀猀 爀Ā樁椀攀渀猀Ⰰ 欀漀 洀漀瀀猀椀猀 搀愀戀欀樁愀⸀ 䤀攀爀愀甀最漀琀 瘀椀䘀甁 猀瘀攀椀欀甀 甀渀 瘀攀猀攀氀甀Ⰰ 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀猀 猀椀爀搀⬀ 椀稀稀甀搀愀 瘀椀猀愀猀 搀甀猀洀愀猀Ⰰ 欀愀猀 琀甀爀 瀀愀爀 瘀椀䘀愁 椀氀最漀 瀀爀漀洀瀀愀氀椀欀愀愁渀甀 戀椀樀 猀愀欀爀Ā樁甀愀ā猁⸀ 嘀椀䘀愁 瀀愀䘀ጁ洁愀 猀甀渀椀 愀椀稀 瀀爀椀攀欀愀欁Ā樁Ā洁 甀渀 椀攀瘀攀搀愀 琀漀 洀愀稀最Ā樁愀洀Ā 椀猀琀愀戀ĀⰁ 欀甀爀 琀漀 椀猀琀愀戀愀猀 洀攀椀琀愀 愀爀 猀椀氀琀甀 欀搁攀渀椀Ⰰ 稀椀攀瀀ጀ洁 甀渀 洀⬀欁猀琀甀 愀瘁愀洀洀椀 愀琀欀愀氀 瀀Ā爁瘀ጀ爁琀愀 瀀愀爀 挀椀瘀椀氀椀稀ጀ琁甀 洀漀瀀猀椀⸀ 吀愀搀 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 瘀椀䘀甁 渀漀관戀甀Āoja un abi ieturēja pusdienu.਀ Tā tas gāja trīs dienas no vietas. Tad notika nelaime.਀䴀漀瀀猀椀猀 渀漀稀甀搀愀⸀ Ar to sākas šī jaukā stāsta otrā un garākā daļa.਀一愀洀ĀⰁ 欀甀爀Ā 洀漀瀀猀椀猀 甀渀 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 洀椀琀愀Ⰰ 戀椀樀 搀椀瘀椀 瀀愀最爀愀戀愀 搀稀⬀瘁漀欀㰀椁 瘀愀椀Ⰰ 瘀椀攀渀欀Ā爁愀椁 爀甀渀Ā樁漀琀Ⰰ 搀椀瘀愀猀 瀀愀最爀愀戀愀 椀猀琀愀戀攀氀攀猀 愀爀 瘀椀攀渀甀 欀漀瀀ጀ樁甀 㜀ጁ㜁椁⸀ 嘀椀攀渀甀 渀漀 愀⬁洁 椀猀琀愀戀攀氀ጀ洁 愀瀀搀稀⬀瘁漀樀愀 搀瘀漀爀䘀椁欀猀 愀爀 猀椀攀瘀甀 甀渀 戀ጀ爁渀甀Ⰰ 漀琀爀甀 ᐀†瘀椀䘀愁 戀爀Ā氁椀猀 愀爀 猀椀攀瘀甀 甀渀 琀爀椀洀 戀ጀ爁渀椀攀洀⸀ ਀䐀瘀漀爀䘀椁欀猀 渀漀 猀愀瘀愀猀 愀氀最愀猀 椀稀琀椀欀愀 最氀甀縀椁 氀愀戀椀Ⰰ 戀攀琀 瘀椀䘀愁 戀爀Ā㰁愁洀 欀氀Ā樁Ā猁 琀Ā 瀀愀瀀氀Ā渁椀⸀ 一攀欀Ā搁愀 猀攀瘀椀愀欁愀 愀洀愀琀愀 渀攀관瀀爀愀稀搀愀洀猀Ⰰ 琀愀猀 戀椀樀 愀琀渀Ā持椀猀 甀稀 瀀椀氀猀ጀ琁甀Ⰰ 戀椀樀 椀攀猀琀Ā樁椀攀猀 昀愀戀爀椀欀ĀⰁ 猀愀猀氀椀洀椀猀Ⰰ 瘀椀攀琀甀 稀愀甀搀ጀ樁椀猀 甀渀 瀀攀氀渀⬀樁愀 琀愀最愀搀 猀愀瘀甀 搀椀攀渀椀愀欁甀 洀愀椀稀椀 最愀渀 愀āⰁ 最愀渀 琀Ā ᐀†爀攀椀稀ጀ洁 愀爀⬀ 渀攀欀Ā⸁ 吀Ā搁漀猀 氀愀椀欀漀猀 稀漀戀椀 戀椀樀 樀Ā欁愀爀 瘀愀搀稀⬀Ⰱ 樀愀 戀爀Ā氁椀猀 渀攀猀瀀ጀ樁愀 椀稀瀀愀氀⬀搁稀ጀ琁⸀ ਀唀渀Ⰰ 氀欀欁Ⰰ 愀ā搁椀 琀甀欀愀椁 樀愀渀Āi Kārkliņam reiz atkal taisni bij uznākuši tad, kad mopsis kā savvaļnieks pa lauku sāka staigāt apkārt.਀ Kad Bobijs pirmajā dienā pārnāca mājās, Kārkliņš stāvēja pie sētas vārtiem un domāja, uz kuru pusi griezties darba meklēt. Mopsis pienāca pie viņa, paļuncēja ar strupo asti un iešmauca sētā. Kārkliņš aizgāja uz Daugavmalu un nopelnīja tur līdz vakaram trīsdesmit kapeiku.਀ Mopša otrā iziešanas diena bij svētdiena. Kārkliņš brāļam palīdzēja noslaucīt ielu nama priekšā, kad Bobijs lepni iznāca pa parādes durvīm. Gribēdams Kluckerström kundzei paglaimot, kuras galva pie loga bij re­dzama, dvorņiks pasauca mopsi pie vārda, noglāstīja to un parotājās ar viņu mazu brīdi. Arī Kārkliņš paglau­dīja suņa samtam līdzīgo muguru, par ko šis glaimotāju pamatīgi apošņāja un tad aizskrēja savās darīšanās.਀ «Tam tikai dzīve!» Kārkliņš nopūtas, Bobijam noskatīdamies pakaļ.਀ «Jā,» dvorņiks atbildēja, un tad viņi atkal nokāpa pagrabā, kur Kārkliņa abi vecākie bērni ar basām kā­jām un skrandainos svārciņos tupēja ķēķī un ēda kartupeļus, sālī mērcēdami.਀ Trešajā Bobija brīvības dienā Kārkliņš, darba meklēdams, veltīgi nostaigājās gan gar dzelzceļu, gan gar Daugavmalu. Viss, ko tas pārnesa mājās, bij piec­padsmit kapeikas. Gluži noguris viņš atvēra sētas vār­tus un satika sētā Bobija ķēkšu un istabas meitu. Kluckerström kundze vienu pakaļ otrai bij izsūtījuse ārā paraudzīties, vai mopsis jau neesot ieradies, jo laiks jau sen bij pagājis, kad tas vakar un aizvakar bij pār­nācis mājā.਀ Kārkliņš ievaicājās abām dienestniecēm, ko tās te ārā darot, un šīs nesievietes ņirgādamās atzinās, ka viņas tā «velna suņa» gaidot mājā.਀ «Ak tad viņš lielmātei ir gan tik mīļš?» Kārkliņš ievaicājās.਀ «Vai dieviņ!» ķēkša izsaucās. «Pasargi tētīt, ja tas tauku piks reiz nozustu. To es negribētu piedzīvot!»਀ «Ir jau nu arī glīts suns,» Kārkliņš apdomīgi piezīmēja.਀ Istabas meita zobgalīgi iesmējās, bet, kad mopsis taī pašā acumirklī iespraucās pa vārtu šķirbu sētā, tad tā viņam ar joni gāzās pretim un apsveica to ar veselu mīlināšanas vārdu vārdnīcu. Ķēkša savai biedrenei negribēja palikt pakaļ un tā, viena suņam pie vieniem sāniem, otra pie otriem, to it kā kādu triumfatoru aizveda projām.਀ Domīgi Kārkliņš labu brīdi noraudzījās uz durvīm, aiz kurām meitas ar mopsi bij nozudušas,਀ Tad viņš atkal nokāpa savā istabā, kur viņa dzimta mielojās pie rupjas maizes un siļķu sālījuma.਀ Naktī, kas šai dienai sekoja, Kārkliņa miegs nebij visai teicams, viņš bieži valstījās no vienas puses uz otru un piecēlās rītā jau labi agri. Viņa pirmā gaita bij uz tuvējo pārtikas pre甁 戀漀搀椀Ⰰ 欀甀爀 琀愀猀 樀愀甀 戀椀樀 椀攀琀愀椀猀⬀樁椀猀 愀瀀 搀攀猀洀椀琀 爀甀戀㰀甁 氀椀攀氀甀 瀀愀爀Ā搁甀Ⰰ 甀稀 欀甀爀愀 猀愀洀愀欀猀Ā愁愁渀甀 戀漀搀渀椀攀欀猀 瘀攀氀琀⬀朁椀 最愀椀搀⬀樁愀⸀ 䤀攀最Ā樁椀猀 戀漀搀ጀⰁ 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 氀欀搁稀愀Ⰰ 氀愀椀 戀漀搀渀椀攀欀猀 攀猀漀琀 琀椀欀 氀愀戀猀 甀渀 瘀ጀ氁 甀稀 瀀愀爀Ā搁愀 椀攀搀漀搀漀琀 瀀甀猀洀Ā爁挀椀䘀甁 搀攀猀愀猀⸀ 䬀Ā搁猀 爀愀搀椀渀椀攀欀猀 椀攀戀爀愀甀欀愀漁琀 渀漀 稀攀洀ጀ洁Ⰰ 愀琀관渀攀猀⬀愁漁琀 瘀椀䘀愁洀 渀愀甀搀甀Ⰰ 琀Ā 欀愀 愀椁猀 愀爀⬀ 氀愀戀甀 搀愀㰀甁 渀漀 猀愀瘀愀 瀀愀爀Ā搁愀 瘀愀爀ጀ愁漁琀 渀漀氀⬀搁稀椀渀Ā琁⸀ 倀甀猀洀Ā爁挀椀䘀愁 搀攀猀愀猀 渀愀瘀 氀椀攀氀愀 洀愀渀琀愀Ⰰ 戀漀搀渀椀攀欀猀 渀漀猀瘀ጀ爁愀 甀渀 椀攀搀攀瘀愀 琀漀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁洀⸀ 倀愀搀攀瘀⬀朁椀 瀀愀琀攀椀欀搀愀洀椀攀猀Ⰰ 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 渀漀稀甀搀愀⸀ ਀怀⬁猁 搀椀攀渀愀猀 瀀ጀ持瀀甀猀搀椀攀渀Ā 洀漀瀀猀椀猀 渀攀瀀Ā爁渀Ā持愀 洀Ā樁Ā猁⸀ Kluckerström kundzes uztraukums bij neaprakstāms.਀嘀椀䘀愁 琀Ā 爀愀甀搀Ā樁愀Ⰰ 欀愀 欀愀戀愀琀愀猀 愀戀瀀甀猀 稀漀搀愀洀 搀爀攀戀ጀ樁愀Ⰰ 氀愀甀稀⬀樁愀 爀漀欀愀猀Ⰰ 猀欀爀ጀ樁愀 渀漀 㜀ጁ㜁愁 最甀㰀愁洀椀猀琀愀戀ĀⰁ 渀漀 最甀㰀愁洀椀猀琀愀戀愀猀 㜀ጁ㜁椁Ⰰ 琀攀氀攀昀漀渀ጀ樁愀 瀀漀氀椀挀椀樀愀椀Ⰰ 氀漀瀀甀 愀琀瘀攀爀猀洀攀椀Ⰰ 氀漀瀀甀 愀椀稀猀琀Ā瘁ጀ愁愁渀愀猀 戀椀攀搀爀⬀戁愀椀 甀渀 愀椀稀猀欀琁⬀樁愀 瘀椀猀Ā洁 搀椀攀渀愀猀 愀瘀⬀稁ጀ洁 猀氀甀搀椀渀Ā樁甀洀甀猀Ⰰ 欀甀爀漀猀 洀漀瀀愀愁 愀琀爀愀搀ጀ樁愀洀 甀渀 愀琀瘀攀搀ጀ樁愀洀 琀椀欀愀 愀瀀猀漀氀⬀琁愀 㰀漁琀椀 氀愀戀愀 瀀愀琀攀椀挀⬀戁愀猀 愀氀最愀⸀ 䴀攀椀琀Ā洁 瀀Ā爁洀愀椀䘀ā洁 渀愀欀琀⬀ 戀椀樀 樀Ā瘁Ā㜁ጁ 瀀椀攀 瀀愀爀Ā搁攀猀 搀甀爀瘀⬀洁 ᐀†瘀愀爀 戀欀琁Ⰰ 欀愀 洀漀瀀甀氀⬀琁猀 瀀椀攀 琀Ā洁 渀攀欀愀愀䘁ā樁愀猀Ⰰ ᐀†搀瘀漀爀䘀椁欀愀洀 瀀椀攀 瘀Ā爁琀椀攀洀⸀ 倀愀爀 瘀攀氀琀椀 ᐀†猀甀渀猀 渀攀瀀Ā爁渀Ā持愀⸀ ਀䈀愀椀最Ā 最愀椀搀⬀愁愁渀Ā 愀椀稀琀攀挀ጀ樁愀 渀Ā欁漀愀ā 搀椀攀渀愀⸀ 㘀ጁ欁愀愁 甀渀 椀猀琀愀戀愀猀 洀攀椀琀愀 欀甀渀搀稀椀 洀椀攀爀椀渀Ā樁愀 愀爀 愀椀稀爀Ā搁⬀樁甀洀椀攀洀 甀稀 最愀椀搀Ā洁椀攀洀 愀瘀⬀縁甁 猀氀甀搀椀渀Ā樁甀洀椀攀洀⸀ 倀椀爀洀ጀ樁Ā 搀椀攀瘀漀樀Ā猁Ⰰ 欀愀 ꬀洀欀猁甀 洀⬀㰁漁 䈀漀戀⬀琁椀묀 猀瘀攀椀欀甀 甀渀 瘀攀猀攀氀甀 愀琀渀攀猀⬀愁漁琀 欀Ā搁猀 ꬀䈀愀氀琀椀樀愀猀 嘀ጀ猁琀渀攀愀愁묀 氀愀猀⬀琁Ā樁猀Ⰰ 漀琀爀ĀⰁ 氀椀攀氀愀 ꬀䐀椀攀渀愀猀 䰀愀瀀愀猀묀 挀椀攀渀⬀琁Ā樁愀Ⰰ 稀瘀ጀ爁ጀ樁愀Ⰰ 欀愀 琀愀猀 渀漀琀椀欀愀漁琀 挀愀甀爀 欀Ā搁甀 愀⬁猁 愀瘀⬀괁稀攀猀 愀戀漀渀攀渀琀甀⸀ 吀Ā 瀀椀攀渀Ā持愀 瘀愀欀愀爀猀Ⰰ 甀渀 欀甀渀搀稀攀Ⰰ 欀甀爀愀 琀甀爀ጀ樁愀 琀椀欀愀椀 瘀椀攀渀甀 瘀Ā持甀 愀瘀⬀稁椀Ⰰ 氀椀欀愀 渀漀 瘀椀猀Ā洁 渀漀瀀椀爀欀琀 瀀愀 渀甀洀甀爀愀洀 甀渀 椀稀氀愀猀⬀樁愀 愀爀 愀猀愀爀漀樀漀愀ā洁 愀挀⬀洁 猀愀瘀甀猀 猀氀甀搀椀渀Ā樁甀洀甀猀⸀ 䄀瀀稀椀䘀愁Ⰰ 欀愀 渀甀 愀爀⬀ 挀椀琀椀 氀愀猀⬀樁愀 瀀愀爀 瘀椀䘀愁猀 渀攀氀愀椀洀椀Ⰰ 瘀椀䘀甁 琀Ā 欀Ā 搀爀甀猀欀甀 愀瀀洀椀攀爀椀渀Ā樁愀Ⰰ 甀渀 愀爀 氀椀攀氀Ā欁Ā洁 挀攀爀⬀戁Ā洁 渀攀欀Ā 瘀愀欀愀爀 瘀椀䘀愁 搀攀瘀Ā猁 最甀氀ጀ琁⸀ ਀䈀攀琀 樀愀甀渀Ā 搀椀攀渀愀 愀漁 挀攀爀⬀戁甀 瀀椀攀瀀椀氀搀⬀愁愁渀甀 渀攀最爀椀戀ጀ樁愀 愀琀관渀攀猀琀⸀ 䈀椀樀 樀愀甀 瀀Ā爁椀 瀀甀猀搀椀攀渀愀猀 氀愀椀欀愀洀Ⰰ 甀渀 渀攀瘀椀攀渀猀 瘀ጀ氁 瀀愀관爀Ā搁攀猀 搀甀爀瘀樀甀 稀瘀愀渀愀 渀攀戀椀樀 猀欀愀渀搀椀渀Ā樁椀猀⸀ ਀吀攀 欀Ā搁猀 渀攀搀爀漀愀椁 瀀椀攀欀氀愀甀瘀ጀ樁愀 瀀椀攀 㜀ጁ㜁愁 搀甀爀瘀⬀洁⸀ 㘀ጁ欁愀愁 琀Ā猁 愀琀瘀ጀ爁愀Ⰰ 甀渀 椀攀欀愀ā 椀攀渀Ā持愀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 愀爀 䈀漀戀椀樀甀 瀀愀搀甀猀ጀ⸁ ਀꬀䬀漀Ⰰ 樀欀猁㼀 䄀爀 䈀漀戀⬀琁椀㼀묀 㜀ጁ㜁愁 渀Ā爁愀 椀攀猀愀甀挀Ā猁 甀渀 搀攀瘀Ā猁 愀爀 樀漀渀椀 椀攀欀愀ጁ樁Ā猁 琀攀氀瀀Ā猁Ⰰ 欀甀爀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 琀漀 搀稀椀爀搀ጀ樁愀 欀氀椀攀搀稀愀洀㨀 ꬀䰀椀攀氀洀Ā琁℀ 䈀漀戀⬀琁猀℀ 䈀漀戀⬀琁猀 欀氀Ā琁℀ 䈀漀戀⬀琁猀 洀Ā樁Ā℁묀 ਀娀⬀搁愀 欀氀攀椀琀愀猀 愀瘁⬀欁猀琀漀䘀愁 欀㰀甁瘀愀 搀稀椀爀搀愀洀愀Ⰰ 甀渀 愀爀 椀稀瀀氀ጀ猁琀Ā洁 爀漀欀Ā洁 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 椀攀氀椀搀漀樀愀 㜀ጁ㜁⬁⸁ 䴀漀瀀猀椀猀Ⰰ 欀甀爀甀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 愀爀瘀椀攀渀 瘀ጀ氁 琀甀爀ጀ樁愀 瀀愀搀甀猀ጀⰁ 猀Ā欁愀 欀愀爀挀攀渀ጀ琁Ⰰ 瘀⬀爁猀 琀漀 渀漀氀愀椀搀愀 稀攀洀ጀ 甀渀 瀀愀欀氀愀渀⬀樁Ā猁 洀ጀ洁椀⸀ ਀꬀䴀攀椀渀 䈀漀戀戀挀栀攀渀℀ 䴀攀椀渀 䠀甀渀搀挀栀攀渀℀ 䴀攀椀渀 猀ﰀ猀猀攀爀Ⰰ 猀ﰀ猀猀攀爀Ⰰ 猀ﰀ猀猀攀爀 䴀漀瀀猀椀℀묀 欀甀渀搀稀攀 椀攀猀愀甀挀Ā猁 愀椀稀爀愀甀琀Ā 戀愀氀猀⬀ 甀渀 渀漀氀椀攀挀Ā猁 甀稀 瀀爀椀攀欀愀甁Ⰰ 最爀椀戀ጀ搁愀洀愀 最氀Ā猁琀⬀琁 猀愀瘀甀 洀⬀氁甀氀椀Ⰰ 欀甀爀愀Ⰱ 最愀渀 甀稀 瀀愀欀愀㰀欁Ā樁Ā洁 瀀愀挀攀氀搀愀洀椀攀猀Ⰰ 最愀渀 瀀愀氀ጀ欁搀愀洀猀 甀稀 愀甀最愀甁Ⰰ 猀渀椀攀搀稀Ā猁 瀀ጀ持 猀愀瘀愀猀 欀漀瀀ጀ樁愀猀 洀甀琀攀猀⸀ ꬀䨀愀Ⰰ 樀愀Ⰰ 樀愀Ⰰ ᐀†戀椀猀琀 樀愀Ⰰ 戀椀猀琀 樀愀 眀椀攀搀攀爀 戀攀椀 䘀爀愀甀挀栀攀渀℀ 䨀愀Ⰰ 渀愀琀ﰀ爀氀椀挀栀Ⰰ 樀愀Ⰰ 戀攀椀 䘀爀愀甀挀栀攀渀⸀ 䐀甀 ⸀⸀⸀ 䐀甀 ⸀⸀⸀ 䐀甀 ⸀⸀⸀ 䬀甀猀猀椀Ⰰ 䬀甀猀猀椀 最攀戀攀渀 ⸀⸀⸀ 樀愀Ⰰ 洀攀椀渀 䠀甀渀搀挀栀攀渀Ⰰ 洀攀椀渀 匀ﰀ猀猀椀渀最⸀ 䐀愀 ⸀⸀⸀ 搀愀 ⸀⸀⸀ 䘀爀愀甀挀栀攀渀 最椀攀戀琀 䬀甀猀猀椀⸀⸀⸀ 䘀爀愀甀挀栀攀渀 最椀攀戀琀 吀甀猀猀椀⸀⸀⸀묀 唀渀 瘀椀䘀愁 瀀愀䘀ጁ洁愀 洀漀瀀猀椀 欀氀ጀ瀁⬀ 甀渀 戀甀Āoja to kā mazu bērnu.਀ Tikai kad pirmie atkalredzēšanās prieki bij pārgājuši, kundze ieraudzīja, ka mopsis bij ļoti netīrs, un, pagriezusēs uz Kārkliņu, viņa laipni sacīja:਀ «Ak jūs ving atrad, mans mīlais. Kur jūs ving atrad? Ving ir ļot netīr. Jā, mein Schnauzuli, Du bist schrecklich schmutzig! Wo bist du gewesen, was, was? Erzähl' doch, erzähl' doch, wo bist Du gewesen? ... Jā, kur jūs ving atrad? Es' tik lab, pastāst!»਀ «Es, lielmāt, viņu atradu pie Ķeizara dārza,» Kārkliņš atbildēja. «Tur ... uz Daugavpusi...»਀ «Ak tur ... ak tur vingš bij aizēt... Paldēs, mīlais, paldēs ... Tas bij hübsch no jums... es jums par to ēdos ... pagaid, es jums ēdos ...»਀ Kundzes zīda kleita aiz愁甀欀猀琀ጀ樁愀 瀀爀漀樀Ā洁Ⰰ 愀爀⬀ 搀甀戀㰀愁椀渀愀椀猀 洀漀瀀猀椀猀 渀漀稀甀搀愀⸀ 倀ጀ持 戀爀⬀縁愁 椀猀琀愀戀愀猀 洀攀椀琀愀 椀稀渀攀猀愀 氀椀攀氀甀 最氀Ā稁椀 琀甀洀愀愁 瘀⬀渁愀 甀渀 瘀攀猀攀氀甀 欀愀甀搀稀椀 洀愀爀洀攀氀Ā搁攀猀⸀ ਀꬀䈀Ā稁 琀漀猀 㜀攁愀āⰁ묀 洀攀椀琀愀 瀀愀洀Ā持⬀樁愀Ⰰ 甀渀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 椀稀搀稀ጀ爁愀 瘀⬀渁甀 甀渀 椀攀戀Ā稁愀 猀愀氀搀甀洀甀猀 㜀攁愀ā⸁ ਀倀ጀ持 戀爀⬀縁愁 㜀ጁ㜁⬁ 愀琀欀愀氀 瀀愀爀Ā搁⬀樁Ā猁 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀⸀ «Še jums būs, mīļais draugs,» viņa sacīja un pasniedza Kārkliņam zelta gabalu.਀ Vīrs uz to pameta acis un sarāvās. Viņš ieraudzīja skaitli piecpadsmit.਀ «Paldies, lielmāt, simtu paldies, lielmāt!» Kārkliņš sarkdams un tvīkdams noņurdēja un krita Klucker­ström kundzei pie rokas.਀ «Nekas, mīlais, nekas, nekas ... Lohn vajag, Belohnung vajag ...»਀ Tātad nu prieks valdīja mopša lepnajās istabās, prieks pagrabā, kur Kārkliņa dzimta šodien spirdzinā­jās pie svaigas aitas gaļas zupas ar baltiem, neskābētiem kāpostiem un sarkaniem burkāniem.਀ Bez tam Kārkliņš, kā bij solījies, bodniekam aizmaksāja daļu no parāda. Tas ta甁 戀椀樀 瘀椀攀渀愀氀最愀Ⰰ 瘀愀椀 渀甀 渀愀甀搀愀 戀椀樀 椀攀渀Ā欁甀猀攀 渀漀 氀愀甀欀甀 爀愀搀椀渀椀攀欀愀 瘀愀椀 瀀愀爀 愀琀爀愀搀⬀戁Ā洁Ⰰ ᐀†最愀氀瘀攀渀Ā 氀椀攀琀愀 戀椀樀 琀ĀⰁ 欀愀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 琀甀爀ጀ樁愀 瘀Ā爁搀甀⸀ ਀䈀攀琀 挀椀欀 椀氀最椀 愀爀 搀攀猀洀椀琀 爀甀戀㰀椁攀洀 瀀椀攀挀愀猀 洀甀琀攀猀 甀渀 瀀椀攀挀甀猀 瘀ጀ搁攀爀甀猀 瘀愀爀 愀瀀洀椀攀爀椀渀Ā琁Ⰰ 猀攀瘀椀愀欁椀Ⰰ 樀愀 瀀愀爀 愀漁 渀愀甀搀甀 愀爀⬀ 瘀ጀ氁 椀攀最Ā搁Ā 欀Ā搁甀 渀攀瀀椀攀挀椀攀愀愁洀椀 瘀愀樀愀搀稀⬀朁甀 搀爀ጀ戁攀猀 最愀戀愀氀甀㼀⸀ ⸀⸀ 一攀瀀愀最Ā樁愀 洀ጀ渁攀愀愁 氀愀椀欀猀Ⰰ 甀渀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 戀ጀ爁渀椀 琀甀관瀀ጀ樁愀 愀琀欀愀氀 瀀椀攀 欀愀爀琀甀瀀攀㰀甁 欀愀琀氀椀䘀愁 甀渀 猀Ā氁猀 戀㰀漁搀椀䘀愁猀 甀渀 瘀椀䘀愁 瀀愀琀猀 猀琀Ā瘁ጀ樁愀 猀ጀ琁愀猀 瘀Ā爁琀漀猀 甀渀 猀欀愀琀⬀樁Ā猁 搀漀洀⬀朁椀 甀稀 椀攀氀甀⸀ 嘀椀䘀愁 愀爀瘀椀攀渀 瘀ጀ氁 戀椀樀 戀攀稀 瀀愀猀琀Ā瘁⬀朁愀猀 瘀椀攀琀愀猀⸀ 䐀椀攀渀愀猀 Āet­ras tas pie kādas būves bij nesis ķieģeļus, bet drīz vien tas manīja, ka priekš tik grūta darba vēl diezgan nebij atveseļojies, un vieglāks negadījās!਀ Ar Bobiju pa tām starpām bij notikuši daždažādi mēģinājumi.਀ Papriekš Kluckerström kundze to pa vecam bij gribējuse turēt istabā. Bet ar to mopsis nebūt vairs nebij mierā un uzvedās tik necivilizēti, ka istabas meita kundzei jau divas reizes bij uzteikuse dienestu. Ko darīt? Kundze uzmeklēja atkal tamborēto zīda pavadu un atkal pate Bobiju veda pastaigāties. Bet mopsis, ar brīvību apradis un skraidelēdams no liekiem taukiem atsvabinājies, vairs ari pavadas necieta un raustījās pie tās tādā mērā, ka kundzei roka sāka tirpt un Bobijam pašam acis kā baltas pogas no galvas spiedās ārā. Šo izskatu kundze nevarēja izturēt un palaida suni vaļā. Lai notika kas notikdams.਀ Bet pagāja trīs apaļas nedēļas, un mopsis ik dienas kārtīgi pārnāca mājā. Jau Kluckerström kundzes bailes par Bobija izputēšanu pilnīgi bij norimušas, kad kādā dienā Kārkliņš atkal ielīda pie bodnieka un izlūdzās uz rēķinu vēl vienu gabalu desas. Bet šoreiz viņš bij drošāks un prasīja veselu mārciņu.਀ Bodnieks viņam to nosvēra.਀吀愀⬀ 瀀愀愀ā 搀椀攀渀Ā 戀椀樀 氀椀攀氀愀 戀爀ጀ欁愀 氀攀瀀渀愀樀Ā猁 椀猀琀愀戀Ā猁㨀 瀀甀氀欀猀琀攀渀猀 戀椀樀 猀攀愀椁 瀀ጀ持 瀀甀猀搀椀攀渀愀猀Ⰰ 甀渀 洀漀瀀甀氀⬀琁猀 渀漀 ꬀愀瀁愀挀椀攀爀愀묀 瘀ጀ氁 渀攀戀椀樀 愀琀瀀愀欀愀㰀℁ ਀䈀攀琀 愀漁爀攀椀稀 欀甀渀搀稀椀 瘀椀攀最氀Ā欁 椀稀搀攀瘀Ā猁 愀瀀洀椀攀爀椀渀Ā琁⸀ 䬀愀搀 樀愀甀 䈀漀戀⬀琁椀洀 瀀椀爀洀漀 爀攀椀稀椀 琀椀欀 氀愀椀洀⬀朁椀 戀椀樀 椀稀最Ā樁椀猀Ⰰ 欀Ā搁ጀ㰁 琀愀搀 琀愀洀 漀琀爀甀 爀攀椀稀椀 氀愀椀 渀攀氀愀椀洀ጀ樁Ā猁 愀琀欀愀氀 渀漀欀㰀欁琁 洀Ā樁Ā猁㼀 嘀愀樀愀관搀稀ጀ樁愀 琀椀欀愀椀 愀琀欀愀氀 瘀椀䘀甁 ꬀椀攀氀椀欀琀 愀瘀⬀稁ጀ猁묀⸀ ਀吀愀猀 琀愀搀 渀甀 愀爀⬀ 渀漀琀椀欀愀Ⰰ 甀渀 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 搀稀ጀ爁愀 戀爀漀洀甀 甀渀 戀愀氀搀攀爀樀Ā渁愀 搀爀愀瀀攀猀 甀渀 最愀椀搀⬀樁愀⸀ 嘀椀䘀愁 最愀椀搀⬀樁愀 搀椀瘀愀猀Ⰰ 琀爀⬀猁Ⰰ Āetras — piecas dienas. Piektā dienā viņa nekā vairs nebaudīja, izņemot divu orangžu sulu ar cukuru un drusku ūdens ...਀ Te pie ķēķa durvīm bij dzirdama kaunīga klauvēšana. Ķēkša atvēra, un iekšā ienāca — Kārkliņš ar mopsi padusē, kas šoreiz bij gluds un glīts kā konfekte.਀ Mana mute ir par neveiklu, lai tā spētu attēlot atkal­redzēšanās skatu starp veco kundzi un mopsi. Atstāsim neskaitītus tos kusiņus, tos prieka izsaucienus, tās asaras, tos kaucienus un lēcienus, un smilkstējienus, kuri šo acumirkli padarīja par tik aizgrābjošu. Atstāsim ķēķi kopā ar Kārkliņu, kas mopsi Āgenskalnā kādā sētā bij atradis ar bērniem rotājamies un kurš nu ar divdesmitpiecnieku rokā nokāpa savā pagraba dzīvoklī.਀ Divdesmit pieci rubļi ir laba, pat ļoti laba nauda. Bet, ja no tās arī tikai pa grašam ik dienas ņem nost, tad tomēr tā vienreiz iziet. Un Kārkliņam bij jāizdod pa rubļam. Viņš atkal sāka iet pie būves un bij tur kādā dienā tā sastaipījies, ka bij jāliekas gultā un jāatsauc ārsts. Kluckerströom kundze, to izdzirduse. gan samaksāja par ārstu un zālēm un nosūtīja pa telēķam zupas un pa cepeša gabalam lejā, bet piecas galvas no šitām dāvanām tomēr nevarēja pārtikt. Bads Kārkliņiem arvien sajūtamāk spiedās virsū.਀ Arī mopsim neklājās gluži tā, kā tas vēlējās. Pirmo reizi savā mūžā viņš neizdabūja savu gribu cauri. Proti, viņš varēja ālēties, kā gribēja, uz ielas bez tamborētās zīda pavadas tas vairs netika. Vienīgā izpriecāšanās vieta, kur tas brīvi varēja skraidīt apkārt, bij mājas sēta. Divās pusēs šī sēta tika ierobežota no namu sienām, trešā pusē bij ciets, augsts dēļu žogs, aiz kura sākās kaimiņu dārzs, un ceturtā pusē atradās dēļu sēta ar vārtiem, kuri tagad tika turēti aizslēgti. Tā nedz ļaunai rokai nebij iespējams Bobiju aizvest, nedz arī viņam pašam varēja laimēties tikt uz ielas, jo dvorņiks ar savu vietu galvoja par to, ka tas pie vārtu atvēršanās neizspruka ārā.਀ Šādā kārtā mopsis baudīja tādu neīstu, iedomātu brīvību, ēda labi un filozofēja uz sava presētā samta pie loga uz ielas pusi. Un Kluckerström kundze sev pakavēja laiku ar pasiansas likšanu un bij ar sevi un visu pasauli ļoti mierā.਀ Bet Kārkliņš nevarēja un nevarēja atkal tikt uz kājām. Vājā barība tam neļāva pienācīgi atspirgt, un kā ēna viņš, pavasara laipnai saulei atspīdot, pa mājas sētu slīdēja apkārt.਀ Kādā vakarā, kad bērni jau bij iemiguši, viņš ilgāk sarunājās ar savu sievu un abi vienojās taīs domās, ka šitā ilgāk vairs nevarot dzīvot. Esot jāmēģina tikt pie labākas pārtikas. Vispirms lai sieva pārnesot mājās pusotras mārciņas labas desas. Bodnieks to varbūt vēl došot uz parāda.਀ Bodnieks nebij necilvēks un bālajai sievai nosvēra kāroto desas luņģi un ietina to brūnajā pakpapīrā.਀ Taī pašā dienā Bobijs neieradās uz launagu. Kad ķēkša viņa veltīgi bij izsaukājusēs, tad istabas meita mopša gāja meklēt un atrada aiz mājas stūra zem sētas izkastu paprāvu caurumu. Bobijs acīm redzot pa sētas apakšu bij iespraucies kaimiņu dārzā, kur senāk pa rei­zei bij bijuse dzirdama smalka riešana. Viņš laikam kādai mopsenei bij kritis par upuri! ...਀ Astoņas dienas pēc šī nelaimes atgadījuma bij pagājušas. Kluckerstrom kundze Bobija nozušanu trīs reizes katrā dienas avīzē bij izsludinājuse un pēdējā sludinājumā apsolījuse piecdesmit rubļu lielu pateicības algu! Viņa bij apbraukājuse abas lopu patversmes, bij rakstījuse, bij telefonējuse, raudājuse, gavējuse, krampjos gulējuse, bij pie vienas zīlnieces un divām kāršu licējām bijuse — par velti, Bobijs, «mein süsser, süsser Bobbutzi» bij un palika nozudis!਀ Uz kundzes pavēli caurums sētā netika aizmests cieti, var būt, ka mopsis pa to kādā laimīgā brīdī atkal ieradās. Ik dienas kundze apmeklēja nelaimes vietu, paskatījās pēdās, ko kaimiņu kaķi smiltīs bij ieminuši, papurināja sēri galvu un atgriezās uz mopša tukšajām istabām atpakaļ.਀ Devītā dienā šo nu jau parasto gaitu izdarot, Klukkerström kundzes acis atdūrās uz raibu vīrieša kreklu, kas sētā uz auklas bij izkārts. Viņa atminējās, ka šāds raibums Kārkliņam vestes izgriezumā bij bijis redzams, un, piepešai iedvesmai paklausīdama, viņa nokāpa pagraba dzīvoklī.਀ Pie durvīm pieklauvējot un gaidot atveram, Klukkerström kundzei tā likās, it kā istabā tiktu skriets, ķerts un grūsts, un, kad durvis atvērās, tad viņa līdz ar pagraba grūto smaku arī putekļus saoda gaisā.਀ Kārkliņi istabiņu laikam mazliet bij uzposuši priekš negaidītās viešņas.਀ Kārkliņš sēdēja uz gultas; pie maza galda stāvēja meitene, un kaktā rīkojās sieva, dažādus drēbes gabalus pie sienas piekārdama.਀ Gultas kājgalī bij redzams augsts grozs ar šauru dibenu un paplatu virsu. Pašā apakšā likās esam ogles, tad augstāk pa šķirbām bij redzamas smalkas zāģu skaidas, tā sauktā koka vilna un raibi papīru atkritumi. Pašā augšā bij uzklāts vairākkārt salocīts pašausts deķis.਀ Kundze sveicināja laipni un vaicāja Kārkliņam, kā tam ejot.਀ Uzrunātais likās esam ļoti apjucis un atbildēja, ka klājoties tā ar dievu uz pusēm. Atveseļošanās par daudz gausi ejot uz priekšu.਀ «Jā, tas nav lab,» kundze atteica. «Kad būt vesel, tad jūs varēt meklēt ēt man verloren Bobby. Jūs ving divreiz dabū. Varbūt būs laime trīsreiz ar. Schade, ka jūs nevar ēt, jūs tāde lab ac, un jūs mīlot tā man Bobbv, — jā, jūs ving mīlot?»਀ Sieva Kārkliņa vietā pasteidzās atbildēt, ka vīrs beidzamās dienās par lielmātes skaisto sunīti vien esot runājis un jau gribējis iet šur tur pēc viņa apraudzīties, bet nejuties vēl diezgan spēcīgs. Bet nu gan būšot vai rītdien jāapstaigā Daugavmala un Pārdaugava. Var būt, ka laimēšoties arī trešo reizi ar atrašanu. Katram cilvē­kam esot sava seviška laime, un Kārkliņam jau no ma­zām dienām priekš atradibām esot bijušas labas acis.਀ «Es jau ar to teic,» Kluckerström kundze apstiprināja. «Jā, mīlais, palūkot gan pēc to maps. Es ving grib dabūt atpakal. Ja ving nav dzīv, tad kā līk. Ach, mein Bobby, mein Bobbiling!»਀ Kundzei asaras sāka birt, un, no piepeša nespēka pārņemta un no neierastā smagā gaisa apreibināta, tā sagrīļojās un noslīdēja uz kurvja pie gultas kājgala.਀ Bet pēšņi tā atkal pietrūkās kājās, jo grozs tā pavisam savādi ieņerkšķējās.਀ «Kas tur? Vai iekš to kurv... kas tur ir?»਀꬀一攀欀愀猀Ⰰ 氀椀攀氀洀Ā琁Ⰰ 渀攀欀愀猀℀묀 䬀Ā爁欀氀椀䘀攁渀攀 琀Ā 欀Ā 搀爀甀猀欀甀 猀愀戀椀樀甀猀ጀ猁 愀瀀最愀氀瘀漀樀愀⸀ ꬀䰀欀搁稀甀Ⰰ 猀ጀ搁椀攀琀 瘀椀攀渀Ⰰ 猀ጀ搁椀攀琀 瘀椀攀渀℀ 吀愀猀 最爀漀稀猀 琀Ā搁猀 瘀攀挀猀 ⸀⸀⸀ Āīkst...» Un zibeņa ātrumā tā paķēra gultas vienīgo spilveni un uzmeta to uz groza. «Tā būs drusku mīkstāk.»਀ Kluckerström kundze atkal nosēdās un sāka par Bobija labām īpašībām, par viņa gudrību un uzticību stāstīt. Kārkliņenei apbira asaras, šaī jūtīgajā raksturojumā klausoties, un viņa nodievojās, ka viņa nerimšot un nerimšot, kamēr skaistais sunīts nebūšot atrasts.਀ «Jums ir lab sirde,» sacīja Kluckerström kundze. «Es jūs neaizmirsīs. Jums ir man Bobby žēl.»਀ Vēl kādu brītiņu pie līdzjūtīgā pāra pakavējusēs, kundze pacēlās un aizgāja ar drusku atvieglinātu sirdi. Var būt, ka Kārkliņam, ja tas meklēja, tiešām laimīgs gadījums nāca palīgā un viņš mopsi atrada! Viņai tā izlikās, it kā šim cilvēkam būtu visvairāk nojaudas, uz kuru pusi un kā mopsis bij nozudis.਀ Bet, tiklīdz Kluckerström kundze pagraba istabiņu bij atstājuse, kad Kārkliņene spilveni un segu norāva no groza un tad pārbijusēs sasita rokas kopā.਀ «Nu ir ķeza! Vai die! Nu ir dumi!» viņa iesaucās.਀嘀⬀爁猀 Ā琁爀椀 瀀愀最爀椀攀稀Ā猁 甀稀 最爀漀稀甀Ⰰ 瀀愀猀欀愀琀⬀樁Ā猁 琀愀樀Ā 甀渀 琀愀搀 猀欀甀洀樀椀 瀀愀瀀甀爀椀渀Ā樁愀 最愀氀瘀甀⸀ ਀꬀䐀甀洀椀 最愀渀Ⰰ 搀甀洀椀 最愀渀Ⰰ묀 瘀椀䘀愁 洀甀爀洀椀渀Ā樁愀⸀ ꬀䄀欀Ⰰ 琀Ā 猀欀愀椀猀琀Ā 瀀攀㰀䘁愁Ⰰ 欀愀猀 渀甀 瘀ጀ樁Ā⸁⸀⸀묀 嘀椀䘀愁 欀氀甀猀ጀ樁愀 戀爀⬀搁椀 甀渀 琀愀搀 瀀椀攀氀椀欀愀㨀 ꬀䈀攀琀 瀀愀最愀椀搀Ⰰ 攀猀 琀愀欀 瘀ጀ氁 爀⬀琁甀 氀欀欁漀愀甁⸀⸀⸀ 洀愀渀 琀甀爀 甀稀 戀欀瘁攀猀 琀Ā搁猀 氀愀戀猀 搀爀愀甀最猀 ⸀⸀⸀ 瘀椀䘀愁 洀愀渀 瀀愀爀 洀愀稀甀 搀稀攀爀愀洀渀愀甀搀甀 ⸀⸀⸀ 樀ĀⰁ 樀ĀⰁ 攀猀 瘀ጀ氁 爀⬀琁Ā 氀欀欁漀愀甁 ⸀⸀⸀묀 ਀一Ā欁漀愀ā 搀椀攀渀Ā 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 椀稀最Ā樁愀⸀ 䬀愀搀 瘀椀䘀愁 愀琀欀愀氀 瀀Ā爁관渀Ā持愀Ⰰ 琀漀 渀攀瘀椀攀渀猀 渀攀爀攀搀稀ጀ樁愀⸀ 䈀攀琀 瘀愀欀愀爀Ā 瀀ጀ持 瀀甀氀欀猀琀攀渀 猀攀瀀琀椀䘀椁攀洀Ⰰ 欀愀搀 猀琀爀Ā搁渀椀攀欀椀 渀漀 搀愀爀戀愀 最Ā樁愀 洀Ā樁ĀⰁ 瀀椀攀 䬀氀甀欀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀猀 㜀ጁ㜁愁 搀甀爀瘀⬀洁 愀琀猀欀愀渀ጀ樁愀 渀攀搀爀漀愀愁 欀氀愀甀瘀ጀ愁愁渀愀⸀ 怀漁爀攀椀稀 椀猀琀愀戀愀猀 洀攀椀琀愀 愀琀瘀ጀ爁愀 甀渀 椀攀氀愀椀搀愀 䬀Ā爁欀氀椀䘀攁渀椀Ⰰ 欀甀爀愀椀 猀攀欀漀樀愀 瘀⬀爁椀攀琀椀猀 洀欀爁渀椀攀欀愀 搀爀ጀ戁ጀ猁⸀ 䬀愀爀欀氀椀䘀攁渀攀 氀椀欀Ā猁 攀猀漀琀 渀漀爀愀甀搀Ā樁甀猀ጀ猁 甀渀 琀甀爀ጀ樁愀 欀愀甀琀 欀漀 猀愀瘀Ā 瀀爀椀攀欀愀愁甀琀Ā 愀瀀猀氀ጀ瀁琀甀⸀ ਀一攀氀愀戀愀猀 搀漀洀愀猀 椀猀琀愀戀愀猀 洀攀椀琀愀椀 椀攀愀ā瘁Ā猁 最愀氀瘀Ā⸁ «Ko jūs tur nesiet?» viņa ievaicājās. «Apžēlojaties — tas tak nebūs ...?»਀ «Jā, tas ir mopsītis ...» Kārkliņene žēlā balsī atbildēja un paplēta priekšautu. Tajā gulēja Bobijs. Viņš bij beigts un pagalam. Žaunas tam bij atplēstas, it kā tam pirms nāves būtu bijis kāds sprūds ielikts zobos, un taukās kājiņas bij tā savādi saliektas kā kādai aitai, kuru sasietu ved uz tirgu.਀ «Pasauciet nu lielmāti.»਀䴀攀椀琀愀 渀漀稀甀搀愀Ⰰ 甀渀 瀀ጀ持 戀爀⬀縁愁 欀Ā搁Ā 愀琀琀Ā氁Ā欁Ā 椀猀琀愀戀Ā 戀椀樀 搀稀椀爀搀愀洀猀 欀氀椀攀搀稀椀攀渀猀 甀渀 搀漀戀樀愀 欀爀椀琀椀攀渀猀⸀ 䬀Ā爁欀氀椀䘀攁渀攀 甀渀 洀欀爁渀椀攀欀猀Ⰰ 瘀椀攀渀猀 漀琀爀甀 猀愀瀀爀愀稀搀愀洀椀Ⰰ 猀愀猀欀愀琀⬀樁Ā猁⸀ ਀倀ጀ持 愀瀀洀ጀ爁愀洀 瀀甀猀猀琀甀渀搀愀猀 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 椀攀渀Ā持愀 㜀ጁ㜁⬁⸁ 嘀椀䘀愁猀 最愀氀瘀愀 戀椀樀愀 猀愀猀琀⬀瀁Ā琁愀 愀爀 戀愀氀琀甀 搀瘀椀攀氀椀Ⰰ 甀渀 瘀椀䘀愁 椀稀猀欀愀琀⬀樁Ā猁 氀椀攀氀椀猀欀愀 猀愀瘀Ā猁 猀愀瘀愀氀搀⬀琁Ā猁 猀Ā瀁ጀ猁⸀ ਀꬀倀愀猀琀Ā猁琀 洀愀渀Ⰰ 洀⬀氁ĀⰁ 欀Ā 琀愀猀 瘀椀猀猀 戀椀樀 ⸀⸀⸀묀 瘀椀䘀愁 猀愀挀⬀樁愀 瘀Ā樁Ā 戀愀氀猀⬀ 甀渀 渀漀最爀椀洀愀 㜀ጁ欁愀愁猀 瀀愀猀渀椀攀最琀Ā 欀爀ጀ猁氀Ā⸁ ਀꬀䔀猀 樀愀甀 渀攀欀Ā 渀攀稀椀渀甀Ⰰ 氀椀攀氀洀Ā琁Ⰰ묀 䬀Ā爁欀氀椀䘀攁渀攀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀 愀猀愀爀愀猀 愀爀 爀Ā搁Ā洁漀 瀀椀爀欀猀琀甀 渀漀 愀挀⬀洁 爀愀甀猀搀愀洀愀 氀愀甀欀Ā⸁ ꬀怀攁 琀愀猀 洀欀爁渀椀攀欀猀 瘀椀猀甀 爀攀搀稀ጀ樁椀猀⸀묀 ਀嘀椀䘀愁 琀甀瘀漀樀Ā猁 欀甀渀搀稀攀椀 甀渀 最爀椀戀ጀ樁愀 瀀爀椀攀欀愀愁甀琀甀 瀀氀ጀ猁琀 瘀愀㰀āⰁ 戀攀琀 愀⬁ 愀琀最愀椀䘀ā搁愀洀Ā猁 瀀愀挀ጀ氁愀 爀漀欀甀 甀渀 Āukstēja:਀ «Nē, nē ... tagad vēl ne ... vēl ne ... Nu tad pa­stāst jūs, mīlais!»਀ Mūrnieks sagrozījās un tad durstīdamies izstāstīja, ka šorīt pie jaunās būves — tepat netālu Tērbatas ielā — liela ķieģeļu grēda apgāzdamās uzkrituse šitam sunīšam virsū. Vairāk cilvēku to redzējuši, bet, tā kā katram bijis savs iesākts darbs, tad viens no otra gaidījis, lai tas suņam ejot palīgā. Un tā viņš beigās zem tiem ķieģeļiem palicis guļot. Pēc tam Kārkliņš esot at­nācis un apvaicājies, vai atkal nevarot nākt strādāt. Uz to kāds jokodamies atbildējis, lai sākot vien tos 甁瀀Ā 猀愀欀爀椀琀甀愀漁猀 㜀椁攀⌀攁㰀甁猀 欀爀愀甀琀 最爀ጀ搁ĀⰁ 琀愀猀 戀欀愁漁琀 琀攀椀挀愀洀猀 搀愀爀戀猀Ⰰ 樀漀 稀攀洀 琀椀攀洀 欀Ā搁猀 欀甀挀ጀ渁猀 最甀㰀漁琀 愀瀀爀愀欀琀猀⸀ 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 愀爀⬀ 瀀愀琀椀攀猀椀 琀欀氁椀䘀 㜀ጁ爁椀攀猀 瀀椀攀 搀愀爀戀愀 甀渀 愀琀爀愀搀椀猀 愀漁 猀甀渀⬀琁椀⸀ 吀Ā 琀Ā 氀椀攀琀愀 攀猀漀琀 渀漀琀椀欀甀猀攀⸀ ਀一攀欀Ā 渀攀琀攀椀欀搀愀洀愀Ⰰ 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀 愀琀欀愀氀 瀀愀관挀ጀ氁Ā猁 甀渀 愀琀猀琀Ā樁愀 㜀ጁ㜁椁⸀ ਀倀ጀ持 戀爀⬀縁愁 椀猀琀愀戀愀猀 洀攀椀琀愀 洀欀爁渀椀攀欀愀洀 椀稀渀攀猀愀 爀甀戀氀椀 渀愀甀搀愀猀 甀渀 瀀愀猀愀挀⬀樁愀 䬀Ā爁欀氀椀䘀攁渀攀椀Ⰰ 氀愀椀 琀Ā 爀⬀琁Ā 愀琀欀愀氀 愀琀渀Ā欁漀琀⸀ 䴀漀瀀猀椀 甀稀氀椀欀愀 甀稀 瘀椀䘀愁 愀爀 瀀爀攀猀ጀ琁甀 猀愀洀琀甀 瀀Ā爁瘀椀氀欀琀Ā 猀瀀椀氀관瘀攀䘀愁 甀渀 愀椀稀渀攀猀愀 甀稀 稀Ā氁椀⸀ 吀甀爀 瘀椀䘀愁 最甀氀ጀ樁愀Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 欀愀縀漁欀甀 欀漀渀猀攀爀瘀愀琀漀爀猀 甀渀 瀀甀琀渀甀 甀渀 稀瘀ጀ爁甀 椀稀戀Ā稁ጀ樁猀 刀漀稀攀渀戀愀甀洀猀 愀琀渀Ā持愀 甀渀 攀欀猀瀀爀攀猀猀 瘀椀䘀愁洀 䈀漀戀椀樀甀Ⰰ 洀攀氀渀Ā 欀愀氀椀欀漀 搀爀ጀ戁ጀ 椀攀琀⬀琁甀Ⰰ 愀椀稀渀攀猀愀 氀⬀搁稀⸀ ਀一漀 琀Ā 氀愀椀欀愀 䬀Ā爁欀氀椀䘀甁 氀椀欀琀攀渀椀猀 最爀漀稀⬀樁Ā猁 甀稀 氀愀戀甀⸀ 䬀氀甀欀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀猀 瀀愀琀攀椀挀⬀戁愀 瀀愀爀 䈀漀戀椀樀愀 琀爀⬀猁爀攀椀稀ጀ樁甀 愀琀爀愀愀愁渀甀 瘀椀䘀甁猀 椀稀琀椀爀椀渀Ā樁愀 甀渀 愀瀀⌀ጁ爁戀愀Ⰰ 甀渀 戀攀椀最甀 戀攀椀最Ā猁 欀甀渀搀稀攀椀 瘀ጀ氁 椀稀搀攀瘀Ā猁 瀀爀椀攀欀愀 䬀Ā爁欀氀椀䘀愁 愀琀爀愀猀琀 瀀椀攀䘀ጁ洁⬀朁甀 猀ጀ琁愀猀 瀀甀椀愀愁 瘀椀攀琀甀⸀ ਀䈀攀琀 愀爀 琀漀 瘀ጀ氁 渀攀戀攀椀搀稀Ā猁 䬀氀甀挀欀攀爀猀琀爀洀 欀甀渀搀稀攀猀 椀渀琀攀관爀攀猀攀 瀀爀椀攀欀愀 愀椁琀椀攀洀 㰀愁甀搀⬀洁Ⰰ 欀甀爀椀 欀Ā 渀攀瘀椀攀渀猀 挀椀琀猀 瀀愀猀愀甀氀ጀ 猀愀瀀爀愀琀愀 甀渀 稀椀渀Ā樁愀 挀椀攀渀⬀琁 瘀椀䘀愁猀 洀⬀氁攀猀琀⬀戁甀 甀稀 䈀漀戀椀樀甀Ⰰ 愀漁 猀愀瘀愀 ⬀瀁愀愀愁 戀攀稀戀ጀ搁⬀戁愀猀 甀渀 欀愀椀猀氀⬀戁愀猀 渀攀氀愀椀洀⬀朁漀 甀瀀甀爀椀⸀ 䬀愀琀爀甀 爀攀椀稀椀Ⰰ 欀愀搀 䬀Ā爁欀氀椀䘀攁渀攀椀 瀀椀攀琀爀欀欁愀 瀀愀搀漀洀愀Ⰰ 欀甀爀 樀愀甀渀Ā欁愀樀愀椀 渀漀 瘀椀䘀愁猀 Āetrām atvasēm — viena pa tām star­pām bij pienākuse klāt — ņemt zābaciņus vai vecāka­jam zeņķam jaunas skolas grāmatas, viņa aizgāja uz Kluckerström kundzi. Tur viņa nostājās «mūsu mīļā, skaistā Bobīša» priekšā, kas izbāzts zālē uz sava samta spilveņa tupēja un tā savādi ar savām stikla acīm uz viņu likās noskatoties, iedūra sev ar rādāmo pirkstu la­bajā un kreisajā acī, ierāva ātri un spēji vēsmu pa degunu, kas izklausījās kā iešņukstēšanās, un iesacījās ap­spiestā balsī: «Jā, kas to būtu domājis . . . vai nu tu vēl nevarēji dzīvot. . . Nekā jau nu vis netrūka ...»਀ Un tad Kārkliņene arvien pārgāja mājās vismazāk par diviem trim rubļiem bagātāka, nekā viņa bij atnākuse.਀ Tā Bobijs izpildīja diženo pienākumu, kas tikai retam cilvēkam izdodas: viņš arī vēl pēc nāves darīja labu. Un tā viņš vēl ilgi sēdēs uz sava presētā samta un atvieglinās Kārkliņu likteni, ja Rozenbauma kungs viņu tā būs izbāzis, ka viņa skaistajā, spīdošā kažokā neiemetas kodes.