ÿþTrakais Izaks Joks Reinsonu Reinis bija kda Vidzemes mui~nieka veiklais sulainis. ViFa tam kalpoja jau ilgus gadus, jo kungs to labprt ieredzja ne tikvien td<, ka tas izpild+ja savu pienkumu ar teicamu uzc+t+bu, bet ar+ ReiFa jautr, joc+g prta d<, kas kungam pa+sinja da~u labu garlaic+gu br+di. Un tieam  Reinis ar+ prata t jokot k reti kds cits, viFa jokiem bija, t sakot, rokas un kjas, tiklab runtiem, k dar+tiem. Bet Reinis ne tikvien labprt pats pajokojs ar citiem, bet ar+ tikpat labprt at<va dz+t ar sevi jokus, zinms, tikai labus. Jo viFa stingri a7+ra jokus divs a7irs: labos un sliktos, un vai tam, kas to pacienja ar pdjiem! Reinis tdam ik reizes mdza atmrot ar "nestr+7tu" mru. ViFa nekad citiem nesita sp+gi un negribja ar+, kad viFam t dar+ja, bet, kad nu tak t reizm notika, tad viFa "bija piespiests atgaiFties", k pats mdza teikt, lai adi joki neatkrtotos. Par vienu adu piespiestu atgaiFaanos es nu ae +sum pastst+au. Reinis, ievrodams savu svar+go stvokli un pa drusku ar+ dz+ts no nevain+gas jaun+bas lepn+bas, aizvien gl+ti mdza #rbties. Kungs viFam pa da<ai to atvieglinja, tam aad un tad dvindams kdu no saviem maz apnstiem uzvalkiem. Bet apnsts paliek apnsts un nesniedzas l+dz jaunam drbes gabalam. Un pc ilgka laika Reinis atkal reiz gribja <aud+m pard+ties jaun uzvalk. Tuvojoaos otros Lieldienas svtkos bija gaidms tetris ar vies+gu vakaru, mksu draugam vajadzja l+dz tam laikam sagdt jaun uzvalka, neskatoties uz citiem iemesliem, +paai jau td<, ka vies+g vakar cerja satikties ar kdu jaunavu, kuras labpatikaana ReiFam nebija vienaldz+ga. Bet tuvj bod neatrads der+gas drbes, un Reinis jau gribja to likt izvest caur kdu paz+stamu saimnieku no pilstas, kad satiks ar tan+ apgabal apkrt brauktju ~+du Izaku. "Labdien, jaunekunge," ~+ds sulaini godbij+gi sveicinja, "nu, k labe iet, k skrn, vai, cik jks frise izskatetes, kas ir ar andelem?" "Vai tev ir krietni bukskini?" Reinis jautja, labdienas atFmis. "Kretne bukskine?" ~+ds atkrtoja. "Jaunekunge, kad jks esat redzjuse eks Izake naste nekretne bukskine? Vai gribat daudz pirkt, vise uzvalke, ko?" "Ja drbe bks pa prtam, visu uzvalku," Reinis atbildja. }+ds steidzs ienest nastu sulaiFa istab. "`e es jums rdise vene smuke gabaline, +ste k preks jums taisite, redzat se musture feine, vilne feine, un lkkojet, cik bieze! Draudzes tiesas notare un Lejasmuizas doktera dle ari sitade pase uzvalke nopirke vine nedele." Reinis aptaust+ja liel+to audumu, kas bija piedz+vojis godu iemantot draudzes tiesas notra un daktera dla labpatikaanu, viFa izliks labs, krsa Reinim bija pa prtam, musturs ar+, tas taujja pc cenas. "Citem es vine prdode par tr+s ar pus ruble, jums k lelekunge hm, he k lelekunge kambarkungam es vine atlaize par tr+s," ~+ds sac+ja. Pc lielas +kstaanas Izaks atdeva drbi par divi rub<i ar kvartu olekt+. "Nudien, tas pusskinkete," ~+ds skrojs, nastu aizsiedams, "dive ar kvarte par tde tik stipre bukskine! Es sake, jks vine nsaset mkzige un tr+s diene un tad vl nenoplsiset, nudie, es Dieve vrde par velti nemine." "Par velti gan ne; ~+ds par velti ir pirkstu sait kden+ neb~, bet par naudu!" Reinis smjs un aizmaksja pirkumu. Reinis nu uzmeklja kdu izveic+gu skroderi, un ais izpild+ja savu uzdevumu tik sp+doai, ka sulainim jaunais uzvalks stvja k lietin uzliets. Ar ilgoaanos Reinis sagaid+ja svtkus. Tie atnca. Tetris nosac+t laik sks prieka tam izredzts tiesas mjas telps. Skat+tju pulk, zinms, netrkka ar+ ReiFa. Pa clienu starpm tas jau labi ar savu zelten+ti tika sarunjies un nepiemirsis izlkgties no ts pirmo franssi. Aizkars pd+go reizi noritinjs, un vies+g sadz+ve sks. Bet: Vai t tautu istabiFa Zve<malku kurint'? Ne stundiFas nestvjis, Jau nov+ta vaiFadziFa... Kas tas bij? Vai ReiFa uzvalks karstu adatu bij akts? Ne stundiFas nestvjis, tas ska jukt! Uz fransses galu kreis piedurkne padus izira. Bet ar to nebija diezgan. Polku dancojot, ReiFa dancotjai misjs, pris krita. Bet Reinis, savu dancotju turdams, nenogzs pavisam pie zemes, bet uzkrita tikai spar+gi uz ce<galiem. Pieclies tas redzja, ka bikses abs ce<galu viets bij puau. Nu ReiFam, zinms, tri vien bij jatvads no vies+bas vakara priekiem, ja negribja likties izzoboties. Tas aizgja, bet nemaz tik nodusmojies, k da~s varbkt doms. "Izakam brangi izdevies mani izjokot," tas domja, "un man nebkt neiekrita prt, ka ms dz+vojam apr+<a mnes+..." }+ds, savas neraudztas maizes izdies, pc kdm ned<m atkal ierads mui~. Satiks ar Reini. "Tavs apr+<a joks tev <oti brangi izdevies, Izak," sulainis to uzrunja, kad ~+ds viFu godbij+gi, k arvienu, bij sveicinjis un pa ieradumam par jaunkungu pagodjis. "Mane aprile joke?" ~+ds, acis izplezdams, jautja. "Kas par aprile joke, m+les jauneskunges?" "Nu, joks, ko tu iztais+ji ar mani prieka Lieldienm," Reinis atteica. "Preks Leldenm? Joke? Es? Ar jums? Ar cienijame lelkunge kambarkunge!" Izaks ar augdamu br+naanos izsaucs. "Lai Devs nedod!" "Raug, raug, k Izaks prot izlikties!" Reinis smjs. "Nu, vai tad tu man par tiesu prdevi satrupjuau bukskinu par der+ga bukskina cenu, ko?" }+ds satrkks. "Es nesaprote!" viFa runja."Es nekad eks andeles ltem nejokoje. Boze moje, kas tad par jukeputre iznkte, kad es eks andelem jokes dz+t skt gribete." "Ttad tu man par tiesu satrupjuau vai kas zin k sabojtu audumu prdevi par labu?" Reinis pratinja. "Boze moje, kas ta par prasisane! Es jums nesaprote satrupejuse bukskine! T bukskine, ko jums prdeve, bij tik labe un vesele k frisi dte ole!" ~+ds dievojs, rokas plt+dams. Nu Reinis izstst+ja, k aim ar jauno uzvalku gjis. "Ak manes denines, kas jks par rmote jaunekunge eset!" Izaks uzreiz izsaucs. "Jks apvainojet nabage riktige Izake, kur tas pavisam nevain+ge. Kas to dzirdjuse bij, kad es piev+le kde? Praset draudzes tse notare, vai t drbe satrupejis. Tas sasodites skrodere jums ar karstem dzelzem ta uzvalke sadedzinjuse ir saprotet to lte!" "Ah t ? Var gan bkt!" Reinis atteica. "Saprotu, saprotu!..." }+ds vl muldja tlk par dzelzi un sadedzinaanu un tad jautja, vai nek nepirkaot. Sulainis atteica, ka aoreiz nek, un ~+ds aizbrauca. "Joks, kuru turju par labu, izrds k pie otrs a7iras pieder+gs," Reinis pie sevis runja, "ar+ labi!..." Pagja pavasaris, pagja vasara, atnca rudenis. Izaks pa ieradumam aad un tad bij apmekljis mui~u, reizu reizm ar+ ticies ar Reini, kas no t ar+ ko pirka. Sadedzinto uzvalku sulainis sen liks aizmirsis, tpat Izaks. Naktis mets tumaas, un ska jau krietni salt. Te kd dien ~+ds atkal iekl+da mui~. Reinis, to man+jis, dar+ja t, k kad no nejauai viFu sastaptu, un tad sac+ja, ka aim vieni veci svrki esot ko prdot, lai Izaks nkot apskat+t. Izaks, nastu, kur kdas sievas bija skat+juas, aizsjis, paklaus+ja uzaicinjumam. Kad abi bija nok<uvuai ReiFa istab, tad Reinis durvis rkp+gi aiztais+ja un tad <oti laipni sac+ja uz Izaku: "Atsdies, parunsimies drusciF." }+ds nezinja, k tam notiek. Atssties! Tik laipns "jaunskungs" vl nekad pret to nebija bijis, ka viFam sdekli bktu piedvjis. Ko tas gan noz+mja? Aiz t kas slps... Izaks nevilaus roku iegrkda 7ea un satvra naudas maku. "Par daudz gode," viFa stom+js, "pateiksan, vare jau ari stvt." "Nekas, m+<o Izak, sdi tak!" Reinis runja un tad, balsi dzi<indams, pielika: "Grkti laiki!..." "Aha, vai vjs no ts puses pks!" Izaks Furdja, maku k ar krampjiem satverdams. "No manem nek negaide!" Bet dikti tas atteica: "Lote grkte laike, +pase nabaga z+dem un vis+pase manem." "Es ticu," Reinis tam nopietni piekrita, "naudas visiem maz." "Apzlojates, kur lai tagad naude nem!" "Tiesa gan, kas aos laikos var tikt pie ts! Kas aos laikos ar taisn+bu vien grib cauri tikt, tas dr+zi var nok<kt pie ubagu kkzas," Reinis sac+ja. Izaks ska aus+ties. "J, pie ubagu kkzas," Reinis atkrtoja un nopkts. "Kad redz, k taisn+ba top m+ta kjm un bld+ba celta god, tad pavisam apn+k taisn+bai vien kalpot," viFa pielika un nodkra k kaun+gs acis. "Jums gatava tsa, jks runajet k vne mc+taje," ~+ds, prieka pilns, sac+ja, "runajet tlak!" Reinis br+tiFu klusja. "Mana alga maza," viFa tad atkal uzska vilcinoai, "desmit rub<i par mnesi simts divdesmit par gadu, kas tas ir prieka jauna cilvka, kas drusciF grib uzdz+vot!" "Tas ir preks tde jaunekunge k jks gluze papirose un cigare naude vien," Izaks izsaucs, man+dams, ka savs doms bij mald+jies, un naudas maku va< laizdams, "t+re gluze nke vn." "J," Reinis sac+ja, "un td< tu nebr+nosies, ka es savus ieFmumus gribtu pavairot caur caur caur " "Caur kde maze nebengestfte," Izaks tam izpal+dzja, "es saprote, es saprote, katre prtige cilvke to pase dare! (Ak tave bailige zbacine, kde vine vl eks sitam ltem jaunine un dumine!)" "Caur kdu mazu SFu pe<Fu," sulainis atkrtoja, "tu atminji!" Un tad, vlreiz apskat+jies rkp+gi, vai istabas durvis labi aizvrtas, tas piegja pie skapja un atdar+ja to. "Lielskungs man vienumr dvina tik daudz drbju, ka pats nezinu, ko ar tm ieskt, jo novalkt viFu nevaru," Reinis pusbals+ ukstja, "un ts prdot viFa man ar+ aizliedzis." To teicis, viFa izFma no skapja gandr+z jaunus melna, smalka tkka svrkus ar atlasa oderi un rd+ja ~+da ap~ilboam ac+m. "Cik tu par viFiem soli, Izak?" "Cik es par vinem sole? Ak tave labe liele lielekunge, kas save uzticame kambarkunge tik bagate apskinke!" Izaks izsaucas, saviem sausajiem pirkstiem svrkus aptaust+dams. "Ko es tur daudz solit vare! Piece ruble! Un prdot vinc jums ar neat<aun, ak tave rmote kunge!" "T jau ir t lieta, un td< man tas tik slepeni jizdara cik tu sol+ji?" "Piece ruble, vairk jau par vinem vne grase dot nevar!" Izaks atbildja. "Pieci rub<i ir par maz, dod desmit!" "Desmit sudrabe ruble! Apzlotes, m+le jaunekunge, pie sitem grktem laikem! Sese ruble es dose, bet vairk ne plike kapeike!" "Tad nek," Reinis sap+cis sac+ja un iekra svrkus atpaka< skap+. "Man nav laika prieka ilgas kaulaans. Kad man ap vism mantm, ko tev gribju prdot, t jstr+djas, tad jau ned<as laik netiktum gal." "Visem mantm!" ~+ds iesaucs. "Ui, mammes, cik daudz tad jums ir rdet surp to svrke, es dose par vine desmit ruble, bet saket kas jums cits vl ir?" "Man vl ir vesels maiss adu mantu, par piemru, galdautu, dvie<u, palagu, svrku utt., ko man lielskungs dvinja prieka manas saimniec+bas ier+koaanas, kad reiz precaoties, viss kop t ap tr+ssimts rub<iem vrt+b." Izaks tikko neiekliedzs. "Ui, mammes, ui, tattes, tr+ssimte ruble," tas ukstja, "apzlotes! Kur kur t mante ir?" "`e, zinms, ne," Reinis atbildja, smaidu atturdams, "droak viet. Bet cik tu man par visu kop soli?" }+ds kas+ja aiz auss. "Ko es tur vare solet par neredzete mante?" "Nu tad lai ar+ paliek," Reinis vienaldz+gi runja un 7ra pc cepures. "Kus, kus, neeset tak tklin tik emfindlige," Izaks tri sac+ja, "es ticu, ka jks man, nabage z+de, nepiemanes, es sole astondesmit sudrabe ruble!" Pd+gi sal+ga par simts rub<iem. "Bet k es t maise rok dabkse?" ~+ds vaicja. "Glu~i lti un vienkrai. Kad tu vartu viFu aizvest? Jo trk, jo labk." "Zinams, jo trak, jo labak," ~+ds prlika. "Par+te vakare es vine aizvedise." "Labi, piebrauc vakar t ap pulksten deviFiem pie mui~as sakFu pagraba, tad tu maisu dabksi. Tu tak zini, kura ir mksu sakFu pagrabs?" "Zine, zine, cele vinem iet garam, tur labe pebrauksane. Bet kas ir ar tem svarkem?" "Tos ar+ iebz+au mais, lai viss ar vienu reizi aiziet. Tagad tevi lielskungs vartu sastapt un vaict, ko tu tur nes, un tad bktu 7eza," Reinis atbildja un aizsldza skapi. "Bet kad mums kds pe ta sakne pagrabe uzte? Ui, mammes, no tam man bail!" Izaks ba~+js. "Neb+sties par to," sulainis droainja, "saimniece ir vien+g, kurai pagrab dar+aanas, un t ir mana brkte." "T, t, tas cite lte! Nu, tad uz laimige satiksanos!" "Sveiks, m+<o Izak!" Reinis tam sniedza roku. "Bet, m+<ais draugs, mans gods, mana vieta puttu, kad tikai viens vrdiFa " "Jaunekunge, neb+stetes! Vai tad es esme vece plpe Lav+ze? Es esmu z+ds Izaks!" Un ar aiem lepniem vrdiem ts aizgja.  "Kad jks atkal izbrauksat zirgus?" sulainis pa kdu br+di, uz zirgu stalli aizgjis, vaicja kuieram un sta<<a puiaam, ar kuriem abiem tas stvja lab draudz+b. "Nupat jau izbraukjm," kuiers atbildja. "`odien tevis vairs nevaram izvizint." "Man ar+ prts nemaz nestv uz vizinaanos. Bet kad jks atkal izbrauksat?" "Tu tak pats zini, ka ik prdienm jbrauk, par+t!" kuiers atbildja. "Labi. Vai jks gribat katrs nopeln+t tr+s rub<us un duci alus par abiem?" Reinis jautja. Vaictie smjs. "Kas nu to dos gribt!" sta<<a puisis atteica. "Nu tad uzklausties!" Un nu Reinis sarunjs ar vienu un ar otro labu laiciFu. "Vai jks apFematies visu krt+gi izpild+t?" tas pd+gi nobeidza. "Par to nebd," abi vien mut izsauca, "uz ao funkti ms viFu 7ersim!" "Cersim to! Un, kad viss labi bks izdevies, tad katrs no jums vl dabks pri tdu cigru, kdus lielskungs sm7," Reinis, saprotami smaid+dams, sac+ja un atstja stalli.  Noteikt dien, kuras vakar Izakam ar Reini bij norunta sakFu pagraba prkravaana, savus divus bolainos aizjkdzis, kuiers nenobrauca vis nosac+ts piecas verstes vien, bet veselas desmit l+dz kdam krogam, par kura +paanieku runja, ka tas vairk, nek vajadztu, tinas ar ~+diem un igniem. Zirgus piesjis, kuiers iegja krog un uzpras+ja, skrodamies par saltiem laikiem un brgiem kungiem, kas pavlot tik tlu braukt, arku un pudeli alus. Runa ar valod+go krodzenieku dr+zi bij uzskta un griezs riF7u riF7+ ap ao un ap to. Sprieda par kdeFainiem kartufe<iem, par zirgu zdz+bm, par gaidmo lielo karu, par franu kara ministeri, pie kam krodzenieks izteica tdas domas, ka tikai drusku ar politiku paz+stamam cilvkam, ts dzirdot, slietos mati uz galvas stvu. Turklt viFa katr acumirkl+ samija Par+zi ar Londonu un Berl+ni ar V+ni. Kad kuieram liks, ka ievada vrdu diezgan brst+ts, tad tas pd+gi vienaldz+gi izmeta: "J, un vai zint vl ko jaunu? Bagtais Izaks palicis traks!" "Nu, un," krodzenieks izsaucs, "no t vl nek neesmu dzirdjis. K tad tas ncis?" "Ej nu sazini, k tas +sti ncis," kuiers, glzi pieliedams, runja, "saka, ka aiz liela naudas pametuma. Esot vienu maisu zagtu drbju pircis un tapis pievilts." "Var gan notikt," krodzenieks, apdom+gi resno penderi glst+dams, piebilda. "`os laikos, kur pat draugs pievi< draugu, nav nekds br+nums, ka bldis izckko bldi." "Taisn+ba gan," kuiers atteica un dzra, "ar Izaku t bks izdevies. Tas tagad braukjot apkrt ar lupatu maisu un, kur iebraucot pie saviem draugiem, tur sakot, ka vezum esot maiss drgu, zagtu drbju, lai pal+dzot noglabt, jo dzenoties paka<." "Tdu trakumu sauc par panarama," krodzenieks gudri iemeta starp. "Nezinu, bet var gan bkt, Vistu pap," kuiers sac+ja. "Nu j, bet kas tad notiekot t<k?" krodzeniece ziFkr+gi jautja. "Kas nu notiekot!" kuiers pasmiedamies atkrtoja."Cilvki, kas no viFa jukaanas vl nek nedzirdjuai, domjot, ka ~+ds runjot paties+bu un noglabjot k jau arvienu zagts mantas. Kad nu neviens paka<dzinjs neesot manms, tad ejot apskat+t maisu, kur, zinms, atrodot lupatas. Bet nu ~+ds skot tais+t troksni un trakot un sakot, ka esot apzagts, un izturoties k da~dien neprt+gs. Vien viet netlu no miestiFa glu~i ait esot noticis; ~+ds tur pd+gi izdauz+jis visus logus aiz dusmm." "Lai Dievs nedod, vai t pagna nevar iespundt trako nam, kad viFa pie mums iemuldtu, ko tad?" krodzeniece iesaucs. "Pie mums iemuldtu!" Vistu paps dusm+gi iesaucs. "Ko tad viFa te dar+tu! Kad tad viFa pie mums bijis? Vai ms esam kdi draugi no t, ko?" "Es tikai t domju, ka viFa sav trakum to vartu izdar+t," sieva prlabojs. "Bet k t var domt!" krodzenieks norkca. "Nu, kad viFa ar+ ae patiesi iekl+stu, nebktu jau tik liela nelaime," kuiers vienaldz+gi runja. "Izaka trakumu varot dr+zi apturt, vajagot tikai to prast." "Nu un k tad?" Vistu paps jautja. "Lejasmui~as dakteris esot teicis, ka tdam cilvkam esot jtur kjas veselu stundu l+dz ce<galiem ledain kden+, tad trakums dr+zi prejot un ned<as laik neatkrtojoties." "Patiesi?" krodzeniece br+nojs un kas+ja pakausi. "Lejasmui~as dakteri slav par <oti gudru." "Mksu lielskungs ar+ saka, ka viFa tas gudrkais dakteris vis aa+ apkrtn," kuieris apliecinja un pacls aizmakst triFu. Sta<<a puisis aizbrauca ar viFa kopaan stvoao melno rzeli pa otru ce<u, kas no mui~as veda r. Trea vai ceturt verst no mui~as atrads krogs, kam aodien garm braukt r+kles sausums Jeakam neat<va. Tas iegja atdzest savas slpes. ` kroga valdenieks piederja pie ts cilvku a7iras, kura, ja av+zm taisn+ba, paldies Dievam, tik lti vl neizzud+s no mksu vidus. ViFa bija viens no nievtajiem un neatz+tajiem mksu tautas labdariem, bij +sum sakot vrdotjs un ragotjs. Simtu simtus tas bija glbis no droaas nves caur "vrdiem", tkkstoau tkkstoaus, kuriem pat ir Lejasmui~as dakteris vairs nevarjis l+dzt, atvedis pie vesel+bas caur ragoaanu. Z+les kroga paps bija cieti prliecints no tam, ka ar ragoaanu, kad to tikai krt+gi lietojot, varot dziedt katru slim+bu, lai t nu sauktos vai nu par dzeltano kaiti, diloni, prtrauc+bu, drudzi, vdergu<u, vai citdi k. Un, ka vina izveic+gi un sekm+gi prata vrdot un ragot, to liecinja viFa lielais slimnieku pulks. Kas neiespja to aizvest uz mju, tas nca uz krogu likties novrdoties un, ja vrdoaana nel+dzja, tad noragoties. (Bet, kad ar+ pdj nel+dzja, tad tur nebija vaina mekljama pie ragotja, bet pie slimnieka paaa, kas par vlu bij mekljis pie t pal+dz+bu.) Ka ar adu cilvku lti bij ieskt trzt, saprotama lieta, un ttad ar+ Jeaka pc maza br+tiFa bija ar to dzi<ks valods. Izdev+ga br+~a nogaid+jis, tas nu, tpat k kuiers, ska runt par Izaka trakumu un iztloja visu tik dz+vi, ka Z+les paps neviena acumirk<a neaaub+js, ka stst+tjs nerun taisn+bas. "Skde par to ~+du," krodzenieks no~lodams runja, "ar viFu labi satiku, bija liels rebju tais+tjs da~u grasi caur to nopeln+ju. Kas to bktu domjis!" "J, kas to bktu domjis," sta<<a puisis atkrtoja. "Bet, lai tik tas nktu manos nagos, gribju teikt, man rstaan," krodzenieks tri prlaboja, "etri ragi uz pakauaa, etri uz krkt+m astoFu dienu laik tas bktu vesels k rutkis. Pats savu mies+gu msu t izdziedju nudie!" "Es jau to tkliF sac+ju, kad mui~ runja, ka ~+du vajadzjis vest uz pilstu trako nam, ka to tikai vajadztu dot Z+les papam rstaan, ja viens tam vl var pal+dzt, tad tas ir Z+les paps!" Jeaka sac+ja. "Ned<as laik vesels k rutkis," krodzenieks glaimots liel+js. Redzdams, ka savu uzdevumu pienc+gi izpild+jis, sta<<a puisis atvad+js. "Viss labi, <oti labi," Reinis, rokas berzdams, sac+ja, kad kuiers ar Jeaku tam bij izstst+juai, k katram gjis, "par citu visu gan es gdau. Ha, ha, ha, ha! Kad viFa laid+sies uz vienu pusi, tad tam liks ledu pie kjm, kad dosies uz otru, tad ragos! ;oti brangi <oti vesel+gi!" "Bet, kad nu Izaks nedz vien, nedz otr krog nemekl patversmes, ko tad?" kuiers aaub+damies jautja. "Tad, zinms, mksu lielkie prieki pagalam," sulainis atbildja, "bet es gan stipri vien cerju, ka viFa, ja jks tik viFam bksat cieai uz pdm, vienam vai otram krogam nelks garm." Nakts bija tumaa, tums+bas darbiem visdi veic+ga, tikai drusciF par klusu. Kad Izaks ar Reini norunt laik pie sakFu pagraba satiks, tie, ne vrda nerunjuai, rokas vien, k jau labi draugi, sasniedzs. Sulainis atsldza klus+tiFm pagrabu un nokpa kpa<us lejup; ~+ds, durvis nedzirdoai pavris, tam sekoja, apkrt taust+damies. "Ui, mammes, cik te tumse," tas ukstja. Pagrab nok<uvis, Reinis aizdedzinja sveci t saukt zag<u vjluktur+. "Te ir tas maiss," viFa runja, kju piedurdams pie st+vi piebzta maisa, "un nu rokas naudu!" "Rokes naude!" ~+ds prsteigti izsaucs. "Ui, es save naude vise atstje mesten, pie sitade darbe toks neviens naude pie sevem nest nevar!" "Un tu dom, ka tev uzticau tik daudz mantas bez kdas rokas naudas!" Reinis dusm+gi atbildja. "Cik mu<7is es tad nebktu! Ja tev naudas nav klt, tad taisi tikai, ka tiec no pagraba lauk!" "Oi sorres, kad manem jdod rokes naude, tad manem ar jaredzetes, kas eks tem maisem ir, es taks nevar kake eks maise pirkt, tas taks neiet!" ~+ds runja. "Rdet kas tur ir?" "Noldts lupata! Vai tu dom, ka visi tdi krpnieki k tu?" sulainis rkca. "Kamr tu te skaties, tamr kds mks var uziet! Bet lai notiek tava griba!" Un dusm+gi viFa atrva maisa saia7i. Kr+gi ~+ds lkkojs taj. Paa auga bija mums jau paz+stamie, ~+dam par desmit rub<iem atdotie svrki, tad nca redzamas drgas bikses, tad atkal kdi svrki, tad drgas z+da 7eaas drnas. "Dezgan, dezgan," ~+ds sauca ar no prieka dreboau balsi un bza drbes atpaka< mais, "cik jks naudes gribet?" "Divdesmit rub<us bez kdas Ferkaaanas," Reinis cieti atteica, maisu aizsiedams. Izaks izvilka maku un noskait+ja trisdamiem pirkstiem pras+to summu. "Un kad es to citu dabkau?" sulainis jautja, naudu saFemdams un rkp+gi prskat+dams. "Pc tr+s mnese, agrak ne." "Labi. Bet tagad tik projm!" }+ds zvla maisu uz kamieaiem un stiepa to pa stvajiem kpa<iem uz augau. "Ui, mammes, cik smage!" tas klusu dvesa. "Dvie<i, palagi, galdauti!" Reinis ukstja. Uznca auga. Reinis nopkta uguni. "Stvet se pie maise, kamer es zirge pie vine piegrieze, es vine vairs nevare ne pussolise nest tlak," Izaks runja, kam gandr+z bij izgjuse vsma, nea<avu augaup st+vjot. To tikai sulainis bij gaid+jis. Kamr ~+ds kdus desmit so<us attlu pie kda koka piesietu zirgu rais+ja va<, tamr Reinis, zibeFa trum un visus spkus saFemdams, iezvla maisu liel, pie pagraba durv+m prieka kpostu ietais+aanas novelt kubul un tikpat tri otru atkal izrva iz t. Aiz ln trokaFa, kas notika caur v#u apgrieaanu, Izaks nek nebij dzirdjis un ievla ar ReiFa pal+dz+bu mier+gi nepareizo maisu v#os. "Nu, dz+vojet vesele, m+le drauge, uz laimige satiksenos!" ~+ds sac+ja un taust+ja pc ReiFa rokas. Te piepeai kda balss tuvum jautja: "E, kas tur? Kas te run?" "Brauc!" sulainis ~+dam lni uzsauca un aizmuka pa aleju. ZvelkociFa noavirkstja, vja uguntiFa apgaismoja ~+du un viFa vezumu, un t pate balss atkal runja: ", ko tu te dari kas tu esi? Pieturi pagaidi!" Bet ais tev gaid+s! Zirgam pa labajiem un pa kreisajiem sniem sadevis ar ptagu, tas aizgja k putens! ", pieturi, pieturi , zaglis!... 6erat zagli!" balss kliedza no paka<as. Izaks laids projm k traks. Izgriezs pa to ce<u no mui~as, kas gar Vistu krogu gja. Kdu ceturtda<stundu t salcis, viFa zirgu drusciF pieturja un klaus+js, vai nedzenas paka<. N, nekas nebij dzirdams, nedzins paka<. Fui, tik stipri par velti nob+ties, tas nebij vesel+gi Izaks nosp<vs un zirgam lika rikaot lnki uz priekau. Bet par kdu laiciFu atkal pieturja un klaus+js... Cilvks nekad nevar bkt diezgan apdom+gs... Atkal nekas dzirdams, viss tpat kluss k pirm+t. Apmierinjies ~+ds jau gribja skt braukt, kad uzreiz tam liks, k kad bktu izdzirdis vju troksni, kas nk no riteFu r+baanas. Kas tas bij? ViFa aizlika roku aiz aus+m, lai troksni labk vartu sadzirdt. Patiesi tur kds aulekaiem lca uz priekau ko tas lai noz+mja? Kam varja bkt vajadz+ba tik vl vakar t braukt braukt pa to paau ce<u, pa kuru Izaks brauca? }+dam prskrja drebu<i pr kauliem. Vai viFam tikai nedzenas paka<? J, k tad... citdi tas nevarja bkt... `ai prliec+bai sekoja kdi dka+gi cirtieni ar ptagas ktu uz nabaga zir#e<a muguras, kas, t pamudints, nu avs k lode uz priekau. Par laimi, neviens nebrauca pret+, citdi saduraans beztrkc+gi bktu notikuse. Bet, lai gan Izaka zirgs gja k daiga, tad tomr dzirdamka palika paka<braucja riteFu drdaana. Te uzreiz nor+bja plintes aviens, un pa pusei pa#+bdamais ~+ds dzirdja gari stieptu kliedzienu: "6e  riet zag  li!" Tad atkal troksnis izzuda, liks, ka paka<dzinjs palika atpaka<. Izaks atFma elpu. "Gott se Dank (paldies Dievam)!" tas noFurkaja un ava zirgam virsk. Bet te atkal paz+stams r+biens, jaukts ar nesaprotamm kliedzienu skaFm, sits Izakam aus+s. "Gott der Gerechte (Taisnais Dievs)," tas vaidja un sita zirgam, "kad es varete tikai Viste kroge sasngt, tad es glbts bkte!" ViFa nodoms gan bij bijis braukt ar vienu iestiepienu l+dz miestiFam, bet tagad rd+js, ka tas vairs nebija izdarms, viFa gribja glbties Vistu krog. Bet l+dz Vistu krogam vl bija kdas tr+s verstis, vai viFa ts nepankts vars nobraukt?... "Turat! 6erat!..." Un atkal flintes aviens. Pd+gi Vistu krogu sasniedza nabaga zirgs viens puts, nabaga ~+ds vienos sviedros, pie visa salt laika. Stadalas durvis bij aizslgtas. Izaks, br+di ap tm dauz+jies, devs krog. Krodzenieks vl nebij gjis pie miera. Tas las+ja, aiz stoikas sddams, "Lav+zi", krodzeniece ad+ja. "Ak!" pdj stipri ~vjs. "Diezgan aodien dzirdts, laba daudz nevajaga bks jiet gult." "J," krodzenieks atteica, "bks jiet. Kad l+dz aim nav neviens ce<a v+rs iebraucis, tad ar+ vairs neiebrauks." ViFa saloc+ja lapu un piecls. Te durvis piepeai atvrs, un Izaks iegzs ar joni istab. "M+les, drges Viste pape, glb, glb!" tas, aizsmacis un ne labvakar nepadevis, ukstja uz krodzenieku. "re man vesele maise drge prece slp vine eks tas slepene kambartine, dr+z  dr+z man dzenes pakal ui, mammes, ui, tatteles, man dzenes pakal!" Krodzeniekam izkrita av+ze, krodzeniecei adeklis iz rokm  viFi bija k zibeFa 7erti. "Patiesi, viFa traks," Vistu paps domja, "7eza nu ir mjko nu lai dara?" Tagad krodzeniece tri piecls un piegja pie v+ra. "Dari, ko gribi," viFa ukstja, "laid viFam saplst pudeles, izdauz+t logus, tikai apsarg to no mksu gu<amistabas! Apdom, taj atrodas tavi s+kie, mazie brni." To teikuse, viFa tri iesteidzs gu<amistab, durvis dzirdoai sev paka< aizbultdama. "Nu, kas tur ko stvet, ko kkstet, ap~lojes, steidzes tok, papin m+lais!" ~+ds lkdzs un izsteidzs stadal vrtus atslgt un zirgu ievest ieka. Krodzenieks pa tam pacla savu puisi. "Celies dr+zi un atnes vienus nesienus kdens no akas, dr+zi! Trakais Izaks iebraucis!" "Aha t!" Puiaam, kam krodzenieks, vakariFas dot, par Izaka trakumu bij stst+jis, viss miegs uzreiz k ar roku bij atFemts. "Tkl+t, tkl+t!" tas sac+ja un 7ra zbakus. Izaks atkal ieskrja no stadalas krog. "Nu, kur tu palec, zelta papin, tik ilgi ar kambartine atslge?" tas jautja. "Desmit procente no skaidre pelne ir tave, ja tu man soreiz izglb! Oi, oi, dr+z vine bks klt, tkl+t vine bks klt!" "Nezinu, kur mamma atslgu nogrkduse, kur ne, nevar viFas dabkt," krodzenieks tk<ojs. "Nu, tad lc ta mante eks tave pagrabe vai citur kur gevalt, es jau dzirde braucem, vai, vai!" Kamr Vistu paps liks atslgu mekljot, ~+ds bezspc+gi ata<uka kd krsl. Te nokrita, krodzeniekam grozoties, no kda vad~a stri7is, kas tur nezin kda nolkka d< bij karjies. Vistu papam, stri7i pace<ot, piepeai ieavs prt domas: k, kad ~+du vartu piesiet pie krsla? Citdi viFa tak lg nebks valdms... Un, it k to cit viet gribtu piekrt, viFa aizl+da Izakam aiz muguras, salika stri7i tri cilp un apmeta to ap ~+da krkt+m un krsla atzveltni. "T!" tas teica, cilpu savilkdams cieti, un no krkts tam novls k akmens. "Esi mier+gs, tev <auns nekas nenotiks." }+ds aizkliedzs. "Aber kas tas par sliktem jokem eks nevalas br+ze," viFa tad iedusmojies runja, "laid valem!" "Kua, draudziF, laika mums diezgan," krodzenieks atbildja, paka< mazgu aizsiedams. "Laid taks nu val!" Izaks pavisam sadusmojies sauca un 7epuroja kjm roku tas nevarja kustint td<, ka ts bij pievilktas pie krsla atzveltnes. "Laid val, vai tu es' traks palikuse?" "Traks gan," puisis runja, ar kdens nesieniem ienkdams, "ms tevi mc+sim izdauz+t logus!" "Nuden, ta cilveke traks palikuse ir," ~+ds nobldams Furdja, "izdauzit loges?" "Vai zbakus tkliF maukt nost?" puisis jautja. "Apsazlojes, Viste papin, dar tok, ko es tev lkdze, un neblnojes tlk!" ~+ds sauca. "Ai vai, ai vai!" Vistu paps pamja puiaam, un tas 7rs Izakam pie zbaka. "Nuden, vise kroge trake palikuse pagane cilveke, ko tu no mane zbake grib?" ~+ds brca un spra ar kju puiaam. "Jau sk trakot nu tikai dr+zum kjas kden+ ieka!" puisis runja un ~+dam norva zbakus vienu paka< otram. "Paskaties, cik pulkstens," krodzenieks sac+ja. "Desmit nositis," puisis atbildja. "Labi, tad l+dz vienpadsmitiem..." Nu Izaks vairs neaaub+js, ka kritis trako roks. Lai vartu va< tikt, tas visiem spkiem ska sprd+ties un lkt uz augau, t ka krodzeniekam bij jtur krslis, lai neapg~as. T k nesasietas ~+da kju kden+ nevarja iebzt, tad puisis ts veikli sapina ar kdu valgu un iebza ledain kden+. Mana spalva nespj aprakst+t t b<viena, ko ~+ds tagad izlaida. Nu tas pavisam bij pazaudjis galvu un izturjs k da~dien traks: kliedza, lamjs, sprd+js, lkkoja kost un krodzeniekam ac+s sp<aut un pd+gi apgza kdens spaini. Krodzenieks ar puisi tikko to spja vald+t. Iebza kjas otr spain+. "Ja tu aito spaini ar apgz+si, tad tev treao uzlieau uz galvas," puisis Izaku biedinja, "tik traks tu vis neesi, ka nezini, ko dari!" "Bet es tak nepavisem neesm trake, apzlotes, lautine m+le, nepavisam," ~+ds, aiz saltuma tr+sdams, sac+ja. "Bet daret manes dl ar man, ko jks gribet, tik noglabajet mane drge maise!" "Vai viFam nebktu jparda, kas viFa drgaj mais ir?" puisis runja. "Var bkt, ka tad dr+zki nktu atkal pie sajgas." "Tev taisn+ba," krodzenieks atbildja, "nudien ts labas domas. Ienes maisu, bet paprieka liec Izakam izFemt kjas no spaiFa, citdi viFa to atkal apgz+s viens es viFu neuzFemos vald+t." Puisis ienesa maisu. }+ds zvroam ac+m skat+js apkrt. ViFa drgumi tagad ae tiks apskat+ti, un, kas zin, pa tam paka<dzinji var ienkt. Atrais+ja maisu. Tan+ atrads  lupatas, siens un kdi akmeFi!... Nezinu, kas par br+numu notika, ka pie a skata ~+du ne7ra trieka. Laikam tas palika td< dz+vs, ka kjas labu laiku bij stvjuaas aukst kden+. "Jks zagle, jks blze, jks laupitaje, jks desmitreiz trake cilveke!" tas pd+gi aizsmakua bals+ kliedza. "Jks aplaupet nabage z+de un tad to gribet nokaut o wei gesrien, o wei gesrien, glbet, glbet, lautenes!" Lautenes tam atkal iebza kjas kden+. "Kas ae notiek par lrumu?" sveaa balss jautja, un ka~ok ietinies cilvks ienca krog. Tas bija Z+les krodzenieks, kas pie kda slimnieka bij bijis un nu, uz mjm braukdams, troksni izdzirdis, ienca palkkot, kas krog notiek. "Kas te nu notiek!" Vistu paps sa+dzis atteica. "Pats jau gan redzi: jvalda trakais Izaks! Lai Dievs nedod tdas 7ezas! Skaties, k te viss izskats! Nudie nelg!" Ragotjs prlaida acis pr istabu. Pie krsla piesietais ~+ds plikm, kdens spain+ iebztm kjm, tukaais spainis, izgztais kdens, pa kuru peldja Izaka zbaki, va< atrautais lupatu maiss ar savm siena zlm un saviem akmeFiem: viss tas kop dar+ja tik rmotu iespaidu uz Z+les papu, ka tam gribot negribot bij jpasmejas. "Bet kam jks ~+dam turat kjas kden+?" viFa pd+gi jautja. "Apzlojes, Z+le papin, tdl, ka vine ir gluze trake palikuse, jukuse galv!" Izaks Vistu papa viet atbildja. "}lo jel tu man, zelta, drges papin!" "Ms viFu rstjam," Vistu krodzenieks sac+ja, "es nezinu, vai tu jau zini, ka Izaks traks palicis un Lejasmui~as dakteris esot teicis  " "Ko Lejasmui~as dakteris teicis, tas man viens daudzums, jo tas no trako rstaanas zina tikpat daudz k ckka no svtdienas," ragotjs Vistu papu smalki prtrauca. "Paldies Dievam, kas man ae vajadz+g br+d+ lika atnkt, citdi jks to nabaga cilvku bktut vai krietni nogalinjuai ar savu Lejasmui~as dakteri! Eemat viFa kjas r no kdens!" "Paldes, paldes, Z+le papin, engelit! Luk se, tok vl prtige cilveke zem pasaule ir! Oi, cik tu ese labe, zelte papin, engelit!" Izaks izsaucs. Puisis ragotja pavli vilcinoai izpild+ja. "Ko lai tas noz+m?" Vistu paps jautja. "Klusu! Redzsat tagad, k trakie jrst... etri ragi uz muguras, etri uz krkt+m astoFu dienu laik ~+ds bks vesels k rutkis pats savu mies+gu msu t izrstju nudie!" Izaks izplestm ac+m uzlkkoja ragotju. "Ko tas tur par blnem muldeje, vai tas ari vairs nebije pie pilne prte?..." "Ej ienes manus ragoaanas r+kus, kas r v#os maz kurv+t+," Z+les paps sac+ja uz puisi. Tas paklaus+ja. "Ui, mammes, ui, tattes, Z+le papin, nesc tu ar runat blnes," Izaks bail+gi runja, "tem divem blzem vajage rage pelikt pilne mugure l+dz pat " "Redzsim, redzsim," ragotjs ~+du prtrauca. Puisis ienca ar kurv+ti. "Atraist viFu tagad no krsla va< un laidiet, lai viFa uzvelk zbakus!" Z+les paps pavlja. Tas notika, jo Z+les paps runja tik droai un noteikti, ka jklausa vien bija. "Vai te nav kdas gultas, kur slimnieku vartu guld+t?" viFa jautja. "N jo sav viFa nelaid+au," puisis atteica, "un paps viFam savas laikam ar+ nedos." "Nu tad labi, viFa var ar+ gult uz krsns mkriFa; mugura paprieka jFem ragoaan velkat nost viFam svrkus!..." nadz+gais Z+les paps runja un ska r+koties ap kurv+ti. "Vai Deven, vise pasaule tagad ir peduse dri#ene, vise pasaule trake!" ~+ds izsaucs, tri zbakus kjs uzraudams. "Vens man kjes nosaldt grib, otres vise asine izslaukt! Boze mojei, glb tave nabage z+de dz+vibe!" "Nc!..." Puisis to satvra pie rokas un gribja vest uz krsns mkriFa. "Ej pats, lc sev rage pilne pre likt, tad tu izskatises pc vrse lope, kas esi!" Izaks tam dusm+gi uzsauca pret+ un tais+js pa durv+m mukt r. Bet ragotjs nebij ieradis upuri, kas tam vienreiz kritis nagos, tik tri palaist. Tas tri aizsteidzs durv+m prieka, ~+du no tm atgaiFdams. "Nelaid viFa lauk, nelaid!" viFa Vistu papam uzsauca, kas tri otrm durv+m aizstjs prieka. Kurp nu doties?... }+ds zinja, kds liktens to gaid+ja, kad tika sa7erts. Lddams un savus garos svrku stkrus k vista sprnus plt+dams, tas laids aurp un turp. "6er viFu cieti!" Z+les paps puiaam uzsauca. "Gevalt!" ~+ds iekliedzs, kad puisis to tais+js gkst+t, pieskrja pie kroga gar galda, uzlca uz t un bc! }+ds ar kroga istabas logu bij lauk. "Vai DieviF!" krodzeniece iekliedzs gu<amistab. "Nu jau sk pudeles plst!" Un r+boai t aizgrkda gultu prieka gu<amistabas durv+m. Bet Vistu papa, puisis un ragotjs stvja k apstulbuai un skat+js tukaaj loga viet. Trakais Izaks bij projm... Tds, lkk, bij joka gals, ko Reinsona Reinis izdar+ja ar krpnieku ~+du.