RAUDUPIETE਀
਀
 ਀
Sēru zvanīšana baznīcas tornī, sēru dziedāšana kapsētā, pulks sērīgu ģīmju ap vaļēju kapu, kapā lepns, melns zārks, jauks puķu vaiņags uz zārka, bet asaras - nevienas...਀䬀漀 愀漁搀椀攀渀 最甀氀搀愀 甀稀 洀欀縁⬁朁甀 搀甀猀甀㼀
Bagāto Raudupu saimnieku.਀꬀䴀欀猁甀 搀稀⬀瘁⬀戁愀猀 氀愀椀欀猀 猀琀Ā瘁 猀攀瀀琀椀䘀搁攀猀洀椀琀 最愀搀甀 樀攀戀Ⰰ 樀愀 欀愀猀 㰀漁琀椀 猀琀椀瀀爀猀 椀爀Ⰰ 愀猀琀漀䘀搁攀猀洀椀琀 最愀搀甀Ⰰ 甀渀 瘀椀䘀愁猀 氀愀戀甀洀猀 椀爀 最爀欀琁甀洀猀 甀渀 戀ጀ搁愀猀⸀⸀⸀묀 ⴀ 琀Ā 洀Ā持⬀琁Ā樁猀 猀瘀椀渀⬀朁Ā 戀愀氀猀⬀ 甀稀猀Ā欁 猀愀瘀甀 爀甀渀甀 甀渀 椀稀猀欀愀椀搀爀漀 愀漁猀 䐀椀攀瘀愀 瘀⬀爁愀 瘀Ā爁搀甀猀⸀ 嘀椀䘀愁 猀琀Ā猁琀愀 瀀愀爀 渀攀氀愀椀㜀椁Ⰰ 欀愀 愀爀⬀ 瘀椀䘀愁 搀稀⬀瘁⬀戁愀猀 氀愀戀甀洀猀 戀椀樀椀猀 最爀欀琁甀洀猀 甀渀 戀ጀ搁愀猀Ⰰ 瘀椀䘀愁 猀琀Ā猁琀愀 瀀愀爀 瘀椀䘀愁 椀氀最漀 猀氀椀洀漀愀愁渀甀 甀渀 瘀Ā爁最愀愁渀甀Ⰰ 猀琀Ā猁琀愀Ⰰ 挀椀欀 氀ጀ渁⬀朁ĀⰁ ⬀猁琀椀 欀爀椀猀琀⬀朁Ā 瀀爀Ā琁Ā 渀攀氀愀椀㜀椁猀 瘀椀猀甀 瀀愀渀攀猀椀猀⸀ 嘀椀䘀愁 爀甀渀Ā 瀀愀爀 氀愀椀挀⬀朁甀 洀愀渀琀甀 甀渀 欀愀 渀漀洀椀爀甀愀愁樀愀洀 䐀椀攀瘀猀 琀Ā猁 瀀愀瀀椀氀渀愀洀 戀椀樀椀猀 瀀椀攀愀㜁⬁爁椀猀Ⰰ 戀攀琀 欀愀 瘀椀䘀愁 猀椀爀搀猀 愀愁椀 洀愀渀琀愀椀 瘀椀猀愀椀 渀攀瀀椀攀㜀ጁ爁甀猀ጀ猁Ⰰ 戀攀琀 椀氀最漀樀甀猀ጀ猁 瀀ጀ持 琀Ā猁 洀愀渀琀愀猀Ⰰ 欀漀 爀欀猁愀 甀渀 欀漀搀攀猀 渀攀猀愀ጀ搁 甀渀 稀愀最㰀椁 渀攀瘀愀爀 渀漀稀愀最琀⸀⸀⸀ 嘀椀䘀愁 瀀ጀ搁⬀朁椀 爀甀渀Ā 瀀愀爀 瀀愀欀愀㰀瀁愀氀椀欀甀愀漁 瘀Ā爁最甀氀⬀琁椀 戀Ā爁椀䘀甁 瀀愀爀 愀琀爀愀椀琀渀攀猀 猀愀最爀愀甀稀琀漀 猀椀爀搀椀 甀渀 瀀椀攀猀愀甀挀 琀漀Ⰰ 欀愀猀 瘀愀爀 渀漀猀氀愀甀挀⬀琁 瘀椀猀甀 愀琀猀琀Ā琁漀 愀猀愀爀愀猀⸀⸀⸀
Un atraitne ar sagrauzto sirdi apklāj vaigu ar baltu lakatiņu - lai neviens neredzētu, ka viņai nav asaru, ko noslaucīt. Bet pakaļpalikušais vārgulītis bāriņš sēd kapa malā un pusbailīgi, pusziņkārīgi skatās uz zārku, un domā, un domā, un nevar saprast, kādēļ tēvu gulda tik dziļi zemē...਀匀瘀ጀ琁⬀愁愁渀愀猀 瘀Ā爁搀椀 渀漀猀欀愀渀Ⰰ 洀Ā持⬀琁Ā樁猀 愀琀欀Ā瀁樀愀猀 渀漀 欀愀瀀愀⸀
Četri puiši paņem lāpstas un tuvojas bedrei.਀嘀椀攀渀猀 渀漀氀⬀欁猀琀愀猀 瀀椀攀 洀愀稀Ā 戀Ā爁椀䘀愁 愀甀猀猀Ⰰ 琀愀渀⬀ 椀攀Āukstēdams:਀꬀唀稀洀攀琀 渀甀Ⰰ 䴀愀琀⬀猁椀䘀Ⰱ 琀ጀ琁愀洀 琀爀⬀猁 猀愀甀樀椀䘀愁猀 猀洀椀氀愀甁 甀渀 瀀愀猀欀愀琀椀攀猀 瘀ጀ氁 爀攀椀稀椀 甀稀 稀Ā爁欀甀Ⰰ 渀甀 琀甀 瘀椀䘀愁 瘀愀椀爀猀 渀攀爀攀搀稀ጀ猁椀⸀묀
Bērns paklausa un vienaldzīgi iemet trīs saujiņas smilšu kapā. Tad puisis iedur lāpstu zemē, paceļ bērnu, iznes viņu iz bērenieku pulka un nosēdina uz kādas kapa kopas.਀꬀匀ጀ搁椀 渀甀 愀攁Ⰰ 䴀愀琀⬀猁椀䘀Ⰱ 欀愀洀ጀ爁 洀ጀ猁 愀瀀爀漀欀愀洀 琀ጀ琁甀⸀묀
Bērns, kas sevi labprāt liek nest, jo viņam vājas kājiņas, paskatās uz puisi un saka:਀꬀䬀Ā爁氀椀℀묀
«Nu!»਀꬀倀愀氀椀攀挀 瀀椀攀 洀愀渀椀猀⸀묀
«Paliec nu vien viens pats, man tagad nav vaļas, tūliņ būšu atpakaļ,» puisis saka un grib iet. Bet bērns viņa nelaiž. Te Raudupiete pienāk.਀꬀䔀樀 瘀椀攀渀Ⰰ묀 瘀椀䘀愁 猀愀欀愀Ⰰ ꬀攀猀 瀀愀氀椀欀愀甁 瀀椀攀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁⸀묀
Kārlis aiziet un satver savu lāpstu.਀䐀漀戀樀椀 氀攀瀀渀愀椀猀 稀Ā爁欀猀 渀漀搀椀洀搀Ⰰ 搀稀攀氀琀攀渀愀樀Ā洁 猀洀椀氀琀⬀洁 瘀椀爀猀欀 欀爀⬀琁漀琀⸀ 嘀愀椀䘀愁最猀 椀稀椀爀猀琀 甀渀 瀀愀稀欀搁Ⰰ 欀愀瀀猀 瀀愀洀愀稀Ā洁 瀀椀氀搀Ā猁 愀爀 稀攀洀ጀ洁⸀ 䈀ጀ爁攀渀椀攀欀甀 瀀甀氀欀猀 搀稀椀攀搀⸀ 䴀愀稀愀椀猀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 猀Ā欁 爀愀甀搀Ā琁⸀
«Kur Kārlis?» viņš prasa. «Lai Kārlis nāk!»਀䴀Ā琁攀 瘀椀䘀甁 最爀椀戀 愀瀀洀椀攀爀椀渀Ā琁 甀渀 搀漀搀 琀愀洀 猀愀氀搀甀洀甀猀⸀ ꬀䔀猀 琀愀瘀甀 猀愀氀搀甀洀甀 渀攀最爀椀戀甀㬀 攀樀 渀漀猀琀Ⰰ 氀愀椀 渀Ā欁 䬀Ā爁氀椀猀℀묀 戀ጀ爁渀猀 最爀愀縀漁搀愀洀椀攀猀 猀愀欀愀⸀ 䬀Ā爁氀椀猀 瀀椀攀渀Ā欁⸀
Matīsiņš satver Kārļa roku, Kārļam jāapsēstas Matīsiņam līdzās. Tā viņi tur sēd zem liela, nosūnojuša koka krusta: Raudupiete, Matīsiņš, Kārlis...਀䬀愀瀀猀 愀椀稀洀攀猀琀猀Ⰰ 欀愀瀀愀 欀漀瀀愀 愀瀀琀愀椀猀⬀琁愀⸀ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瀀椀攀挀攀㰀愁猀 甀渀 瀀甀愀欁漀 欀愀瀀甀 戀爀欀欁氀攀渀Ā樁甀 瘀椀樀Ā洁Ⰰ 猀琀愀爀瀀 欀甀爀甀 稀愀㰀愁樀Ā洁 氀愀瀀椀䘀ā洁 洀椀爀搀稀 欀爀Ā猁漀琀甀 ጀ瘁攀㰀甁 猀欀愀椀搀甀 稀椀攀搀椀䘀椁⸀ 吀愀搀 瘀椀猀椀 愀琀猀琀Ā樁 欀愀瀀甀 甀渀 椀攀琀 甀稀 瘀Ā⌁椁攀洀 Ā爁瀀甀猀 欀愀瀀猀ጀ琁愀猀⸀
Tur pa vecam ieradumam sniedz apkārt brandvīnu, bērenieki dzer un ēd smalku plāceni. Arī Raudupiete dzer un ēd pate ar savu roku pasniedz glāzi Kārļam, kas Matīsiņu iecēlis viņas vāģos.਀꬀䔀猀 欀漀瀀Ā 愀爀 琀攀瘀椀 戀爀愀甀欀愀甁 甀稀 洀Ā樁甀Ⰰ묀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 猀愀欀愀Ⰰ 欀愀搀 戀ጀ爁攀渀椀攀欀甀 瀀甀氀欀猀 猀Ā欁 瀀漀猀琀椀攀猀 甀稀 瀀爀漀洀樀Ā洁戀爀愀甀欀愀愁渀甀⸀ ꬀䰀愀椀 洀Ā琁攀 猀ጀ搁 琀愀瘀Ā 瘀椀攀琀Ā 琀ጀ琁愀 瘀Ā⌁漁猀℀묀 瘀椀䘀愁 爀甀渀Ā 瀀愀爀 氀⬀㜁愁 瘀Ā⌁椁攀洀Ⰰ 愀爀 欀甀爀椀攀洀 䬀Ā爁氀椀猀 戀椀樀 愀琀戀爀愀甀挀椀猀⸀
Bet Raudupietes vāģos ir diezgan rūmes priekš trim. Visi trīs kopā viņi aizbrauc. Ceļā bērns iemieg. Raudupiete runā. Viņa runā drusku vairāk un drusku jautrāk, nekā tas atraitnei ar sagrauztu sirdi pienākas. Kārlis klausās, cieš klusu un nožāvājas pa reizei. To, par ko Raudupiete runā, to jau viņš sen visu zina. Viņš zina, ka Raudups bij bijis vecs, slimīgs vīrs un ka viņa sievai bij gājis diezgan grūti viņu kopjot; viņš zina, ka Raudupu saimniecība ir liela un ka Raudupietei bez vīrieša, padoma devēja, grūti būs iztikt; viņš zina, ka viņš bijis Raudupa vienīgais krustdēls un ka Raudupiete vēl nav pilnus trīsdesmit piecus gadus veca: bet kam viņam to visu vēlreiz dzirdēt?... Tikai kad Raudupiete iesakās, ka šai tagad naudas mājā neesot, ja varbūt Kārlis tūliņ gribot tos simts rubļus, kurus krusttēvs mirdams viņam novēlējis, viņš atbild:਀꬀䰀愀椀 渀甀 琀Ā 渀愀甀搀愀 瘀ጀ氁 猀琀Ā瘁 瘀椀攀渀 瀀椀攀 琀攀瘀椀猀Ⰰ 洀愀渀 琀Ā猁 琀愀最愀搀 渀攀瘀愀樀愀最愀Ⰰ 樀愀 瘀愀樀愀搀稀ጀ猁Ⰰ 琀愀搀 瘀愀樀愀搀稀ጀ猁 琀Ā 甀稀 䴀Ā爁琀椀䘀椁攀洀⸀묀
Raudupiete pamāj ar galvu.਀꬀䈀攀琀 琀Ā 欀愀 琀甀 愀爀⬀ 甀稀 瀀爀椀攀欀愀甁 琀Ā瀁愀琀 渀Ā持 甀稀 洀欀猁甀 洀Ā樁甀Ⰰ 欀Ā 琀甀 氀⬀搁稀 愀椁洀 渀Ā持椀Ⰰ묀 瘀椀䘀愁 猀愀欀愀⸀ ꬀䄀瀀挀椀攀洀漀 猀氀椀洀Ā 欀爀甀猀琀琀ጀ瘁愀 瘀椀攀琀Ā 琀愀最愀搀 瘀椀䘀愁 戀Ā爁椀䘀甁⸀ 吀甀 爀攀搀稀椀Ⰰ 欀Ā 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 琀攀瘀椀 椀攀洀⬀氁ጀ樁椀猀⸀묀
«Ir jau nu gan. Varēšu jau pa svētdienām atnākt...»਀嘀椀䘀椁 椀攀戀爀愀甀挀 刀愀甀搀甀瀀ጀ猁⸀
Kāds mājas puisis saņem zirgu, Kārlis palīdz Raudupietei izkāpt no vāģiem un ienes Matīsiņu istabā. Istabā gaiss ļoti karsts un pildīts ar kapātu skuju smaršu.਀唀稀 最愀氀搀愀Ⰰ 欀愀猀 瘀攀氀欀愀猀 瘀椀猀最愀爀Ā洁 猀愀椀洀攀猀 椀猀琀愀戀愀猀 猀椀攀渀愀椀 猀琀Ā瘁 搀椀瘀椀 猀椀攀琀椀 愀爀 渀漀瘀Ā爁⬀琁椀攀洀 瀀攀氀ጀ欁椀攀洀 稀椀爀䘀椁攀洀 ⴀ 氀愀琀瘀椀攀愀甁 猀椀洀戀漀氀椀猀欀Ā洁 愀猀愀爀Ā洁 戀ጀ爁ጀ猁⸀ 䐀椀瘀愀猀 搀椀攀渀攀猀琀渀椀攀挀攀猀 琀愀最愀搀 渀漀䘀攁洀 愀⬁猁 愀猀愀爀愀猀 渀漀 最愀氀搀愀 甀渀 猀Ā欁 琀漀 欀氀Ā琁 瘀愀欀愀爀椀䘀ā洁⸀ 䤀猀琀愀戀愀 瀀椀氀搀Ā猁 愀爀 戀ጀ爁攀渀椀攀欀椀攀洀⸀ 䐀愀縀椁 瀀愀䘀ጁ洁甀愀椁 渀漀 欀愀瀀猀ጀ琁愀猀 猀欀甀樀愀猀 氀⬀搁稀 甀稀 洀Ā樁甀⸀
«Nemirstiet, nemirstiet, vairs nav vietas kapsētā,» viņi saka uz jaunajiem; «mirstiet, mirstiet vēl ir vieta kapsētā!» uz vecajiem, kuri nav bijuši kapsētā, un sit viņiem ar skujām. Sitēji un sistie smejas.਀吀愀搀 戀ጀ爁攀渀椀攀欀椀⸀ 渀漀猀ጀ猁琀愀猀 愀瀀 最愀爀漀 最愀氀搀甀Ⰰ 猀Ā欁 ጀ猁琀Ⰰ 猀Ā欁 搀稀攀爀琀⸀ 䤀欀 瀀爀椀攀欀愀 Āetriem cilvēkiem uz galda stāv pudele stipra dzēriena. Dzēriens pudelēs plok, viesu sarunas metas diktākas, metas jautrākas, šad un tad kāds bērenieks tā iesmejas, ka istabas sienas notrīc...਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀爀⬀ 猀ጀ搁 愀椀稀最愀氀搀ጀ 瘀椀䘀愁椀 椀攀瀀爀攀琀⬀ 䬀Ā爁氀椀猀⸀ 嘀愀椀 渀甀 椀猀琀愀戀愀猀 欀愀爀猀琀愀椀猀 最愀椀猀猀Ⰰ 瘀愀椀 猀琀椀瀀爀愀椀猀 搀稀ጀ爁椀攀渀猀 瀀椀攀 琀Ā 瘀愀椀渀⬀朁猀Ⰰ 戀攀琀 瘀椀䘀愁 瘀愀椀最椀 椀爀 猀愀猀愀爀欀甀愀椁Ⰰ 甀渀 瘀椀䘀愁 椀稀猀欀愀琀Ā猁 㰀漁琀椀 猀洀甀欀猀⸀
Arī Raudupietei apmetas karsti...਀䄀瀀琀甀洀猀琀Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 瘀椀猀椀 瘀椀攀猀椀 瘀ጀ氁 渀愀瘀 瀀愀ጀ搁甀愀椁⸀ 娀愀㰀ā洁 瘀椀樀Ā洁 愀瀀瘀⬀琁漀猀 縀甁戀甀爀愀椀渀漀猀 欀漀欀愀 氀甀欀琀甀爀漀猀Ⰰ 欀甀爀椀 椀猀琀愀戀Ā猁 欀愀爀Ā樁愀猀 瀀椀攀 最爀椀攀猀琀椀攀洀Ⰰ 椀攀搀攀最愀猀 猀瘀攀挀攀猀⸀ 爁ĀⰁ 瀀愀最愀氀洀ĀⰁ 氀愀椀猀琀Ā猁 洀ጀ渁攀愀愁 猀甀搀爀愀戀猀⸀ 倀愀 椀猀琀愀戀Ā洁 瘀攀挀椀攀 搀稀攀爀 愀氀甀 甀渀 最爀漀欀甀 甀渀 猀瀀ጀ氁ጀ 欀Ā爁琀椀猀Ⰰ 瀀愀 瀀愀最愀氀洀甀 樀愀甀渀椀攀 㰀愁甀搀椀猀 猀琀愀椀最Ā 愀瀀欀Ā爁琀Ⰰ 琀爀椀攀挀⸀⸀⸀ 猀洀攀樀愀猀⸀⸀⸀
Kādi pāri sāk dancot... bez mūzikas.਀꬀吀Ā 琀椀欀 椀爀 氀愀戀椀Ⰰ 琀愀猀 琀椀欀 椀爀 瀀爀Ā琁⬀朁椀℀묀 欀Ā搁猀 瘀攀挀椀猀Ⰰ 椀稀渀Ā持椀猀 渀漀 椀猀琀愀戀愀猀Ⰰ 椀攀猀愀甀挀愀猀 渀漀 搀稀攀爀愀愁渀愀猀 甀渀 氀椀攀氀愀猀 爀甀渀Ā愁愁渀愀猀 瀀甀猀愀椀稀猀洀愀欀甀愀ā 戀愀氀猀⬀⸁ ꬀䐀愀渀挀漀樀椀攀琀Ⰰ 戀ጀ爁渀椀℀ 䐀愀渀挀漀樀椀攀琀℀ 䴀愀渀Ā猁 戀ጀ爁ጀ猁 愀爀⬀ 樀Ā搁愀渀挀漀℀ 䬀漀 渀椀攀欀甀猀 瀀椀攀爀愀甀搀Ā琁⸀⸀⸀ 欀愀猀 洀椀爀椀猀Ⰰ 琀愀猀 洀椀爀椀猀⸀⸀⸀ 欀愀搀 琀椀欀愀椀 愀爀 最漀搀甀 戀攀搀爀ጀ℁⸀⸀⸀ 嘀攀挀愀椀猀 刀愀甀搀甀瀀猀 戀椀樀愀 氀愀戀猀 挀椀氀瘀ጀ欁猀⸀⸀⸀ 渀甀搀椀攀 氀愀戀猀⸀⸀⸀ 戀攀琀 瘀椀䘀愁 愀爀⬀ 琀漀 瀀愀愀甁 琀攀椀挀愀⸀⸀⸀ 瘀椀䘀愁 琀攀椀挀愀㨀 ꬀䨀愀 最爀椀戀Ⰰ 氀愀椀 洀愀渀愀猀 戀ጀ爁攀猀 搀稀攀爀 琀椀欀 瀀爀椀攀挀⬀朁椀 欀Ā 欀Ā稁愀猀⸀묀
Pāris puišu tuvojas vecajam un prasa, vai nelaiķis patiesi tā runājis.਀꬀娀椀渀Ā洁猀Ⰰ 瘀椀䘀愁 琀Ā 琀攀椀挀愀Ⰰ묀 瘀攀挀椀猀 欀氀椀攀搀稀Ⰰ ꬀攀猀 琀愀Āu neiešu viņa bērēs viņu apmelot.»਀꬀一甀 琀愀搀 樀愀甀 洀ጀ猁 搀爀漀愀椁 瘀椀攀渀 瘀愀爀愀洀 搀愀渀挀漀琀⸀ 匀欀Ā搁攀Ⰰ 欀愀 渀愀瘀 猀瀀ጀ氁洀愀䘀愁⸀⸀⸀ 嘀愀椀 欀Ā搁愀洀 洀Ā樁愀猀 瀀甀椀愀愁洀 渀愀瘀 瘀椀樀漀㰀甁 瘀愀椀 栀愀爀洀漀渀椀欀甀㼀묀
Vienam mājas puišam ir harmonikas. Viņam tās jāņem no skapja laukā un jāsāk spēlēt. Jaunie sāk dancot. Arvienu vairāk pāru sāk griezties pa pagalmu.਀䄀爀⬀ 䬀Ā爁氀椀猀 搀愀渀挀漀⸀ 倀椀攀 搀Ā爁稀愀 瘀Ā爁琀椀䘀椁攀洀 愀琀猀瀀椀攀搀甀猀ጀ猁Ⰰ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 爀攀搀稀Ⰰ 欀愀 瘀椀䘀愁 瘀攀椀欀氀椀 搀愀渀挀漀 甀渀 欀愀 琀Ā搁ጀ㰁 洀攀椀琀愀猀 愀爀 瘀椀䘀甁 氀愀戀瀀爀Ā琁 最爀椀攀縀愁猀⸀ 嘀椀䘀愁 瀀椀攀瘀椀爀稀Ā猁 搀愀渀挀漀琀Ā樁椀攀洀 琀甀瘀Ā欁⸀
Te kāda balss sauc Kārli. Matīsiņš esot pamodies un kliedzot pēc viņa. Kārlis palaiž savu dancotāju vaļā un ieiet saimnieku guļamistabā. Uz galda deg tauku svece. Raudupa gultā guļ aizmigušas divas vecas māmiņas, Raudupietes gultā Matīsiņš sēd un raud. Balsu troksnis blakus istabās un harmoniku skaņas pagalmā viņu uzmodinājuši un satricinājuši viņa smalkos jutekļus.਀䬀Ā爁氀椀猀 渀漀猀ጀ猁琀愀猀 甀稀 最甀氀琀愀猀 甀渀 愀瀀洀椀攀爀椀渀愀 戀ጀ爁渀甀⸀ 䈀攀琀 戀ጀ爁渀猀 瘀愀椀爀猀 渀攀最爀椀戀 愀椀稀洀椀最琀Ⰰ 甀渀 䬀Ā爁氀椀猀 瘀愀椀爀猀 渀攀瘀愀爀 琀椀欀琀 瀀椀攀 搀愀渀挀漀愀愁渀愀猀⸀
Pēc brīža Raudupiete ienāk.਀꬀䜀甀氀猀琀椀攀猀 渀甀 最甀氀琀Ā 甀渀 最甀氀椀Ⰰ묀 瘀椀䘀愁 瀀愀瘀ጀ氁 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁洀Ⰰ 戀攀琀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 渀攀欀氀愀甀猀Ā猁Ⰰ 瀀愀猀欀愀琀Ā猁 愀爀 氀椀攀氀Ā洁Ⰰ 瀀氀愀琀Ā洁 愀挀⬀洁 䬀Ā爁氀⬀ 甀渀 瀀椀攀最氀愀甀縀 猀愀瘀甀 最愀氀瘀椀䘀甁 瘀ጀ氁 琀甀瘀Ā欁 瀀椀攀 瘀椀䘀愁 欀爀欀琁⬀洁⸀
Raudupiete pieiet pie skapja. Skapī stāv vīns, tumšs, sarkans, saldens Ungārijas vīns, ko ārsts Matīsiņam novēlējis dzert, skapī stāv maza zāļu pudelīte, iz kuras Raudups vakaros pa pilienam iedzēra, kad nevarēja aizmigt, Raudupiete pakuļā pudelīti: tanī tikai maza maza pilīte vien vairs iekšā. Viņa to iepilina vīna glāzē, pielej glāzi līdz pusei ar vīnu un pienes to Matīsiņam.਀䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 氀愀戀瀀爀Ā琁 搀稀攀爀 猀瀀ጀ持椀渀漀愀漁Ⰰ 猀愀氀搀攀渀漀 瘀⬀渁甀⸀ 䄀爀⬀ 琀愀最愀搀 瘀椀䘀愁 琀漀 椀攀搀稀攀爀 甀渀 椀爀 瀀ጀ持 搀攀猀洀椀琀 洀椀渀欀琁ጀ洁 挀椀攀琀椀 愀椀稀洀椀搀稀椀猀⸀
Kārlis bērnu viegli iegulda gultā, apsedz viņu un grib aiziet. Bet, Raudupietes piesaukts, viņš paliek stāvam.਀꬀怀攁 瀀愀猀洀攀㜀ጁ 琀甀 愀爀⬀ 渀漀 愀⬁ 瘀⬀渁愀Ⰰ묀 瘀椀䘀愁 猀愀欀愀 甀渀 瀀椀攀氀攀樀 最氀Ā稁椀 氀⬀搁稀 洀愀氀愀椀 瀀椀氀渀甀⸀ ꬀䐀稀攀爀℀묀
Kārlis neliekas lūgties. Viņš iztukšo glāzi līdz dibinam.਀꬀䈀攀琀 琀愀搀 琀愀 最愀爀搀猀℀묀 瘀椀䘀愁 椀稀猀愀甀挀愀猀 甀渀 愀琀搀漀搀 最氀Ā稁椀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 愀琀瀀愀欀愀㰀⸁
«Gards? Nu tad vēl vienu. Uz otras kājas.»਀倀甀椀猀椀猀 搀稀攀爀Ⰰ 瀀愀琀攀椀挀愀猀 甀渀 愀琀猀琀Ā樁 椀猀琀愀戀椀䘀甁⸀ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 椀攀氀攀樀 愀爀⬀ 猀攀瘀 瘀椀攀渀甀 最氀Ā稁椀 甀渀 琀愀搀 愀椀稀猀氀ጀ搁稀 猀欀愀瀀椀⸀
Ārā izgājuse, viņa no jauna nostājas pie dārza vārtiem. Harmonikas skan vienā skanēšanā, un dancotāju pilns pagalms... Pat daži vecīgi pāri griežas...਀䈀攀琀 渀攀瘀椀攀渀猀 瘀攀椀欀氀Ā欁椀 瀀愀爀 䬀Ā爁氀椀㬀 愀椁猀 氀椀搀漀 欀Ā 瀀甀琀渀猀⸀⸀⸀
Piepeši viņš pienāk pie Raudupietes,਀꬀嘀愀椀 琀甀 愀爀⬀ 渀攀最爀椀戀椀 搀愀渀挀漀琀㼀묀 瘀椀䘀愁 椀琀 欀Ā 樀漀欀漀搀愀洀椀攀猀 瘀愀椀挀Ā⸁ 嘀椀䘀愁 愀挀椀猀 欀瘀ጀ氁漀 欀Ā 甀最甀渀⬀朁愀椀猀 瘀⬀渁猀Ⰰ 欀漀 琀愀猀 渀甀瀀愀琀 搀稀ጀ爁椀猀⸀
«Palūkosim arī,» Raudupiete atbild.਀䬀Ā爁氀椀猀 瀀Ā爁猀琀攀椀最琀猀 椀攀猀欀愀琀Ā猁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀ጀ 甀渀 琀愀搀 椀攀琀 愀爀 瘀椀䘀甁 甀稀 瀀愀最愀氀洀愀 瘀椀搀甀⸀
Raudupiete danco ar Kārli - un uz tikko aizmesta kapa mēneša stari auž sudrabotu šķidrautu... ਀
* * * ਀
Liela liela Raudupēs saimniecība, grūti grūti Raudupietei bez saimnieka iztikt. Iet viņa uz tīrumu apraudzīt puišus, slinko meitas pa māju; strādā viņa ar meitām pa māju, slinko puiši tīrumā. Un kaut tikai viņi tur vēl slinkotu vien! Bet neprašās iesēj linus miežu un miežus linu zemē un griķus tur, kur kartupeļi būtu jāstāda, un izjauc mirušā saimnieka līdz šim tik stingri ieturēto sēšanas kārtību. Viņi sēj zem ecēšas, kur būtu zem arkla jāsēj, un otrādi, un, kad Raudupietei tas neliekas esam pareizi un viņa pasaka kādu vārdu, tad dabū atbildi: «Saimnieks arī tā darīja, saimnieks arī gluži tā teicās darīt.» Un Raudupietei, kura agrāk gar zemes darbiem tikpat kā nemaz nav nodarbojusēs, jācieš klusu un jātic...਀匀瘀椀攀猀琀愀 瀀椀攀欀爀Ā樁愀猀 瀀椀氀渀猀 瀀愀最爀愀戀椀䘀愁⸁ 䬀愀猀 氀愀椀 戀爀愀甀挀 甀稀 瀀椀氀猀ጀ琁甀㼀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 最愀渀 稀椀渀 挀攀㰀甁 甀稀 刀⬀朁甀Ⰰ 爀攀椀稀 瘀椀䘀愁 欀漀瀀Ā 愀爀 瘀⬀爁甀 戀椀樀 戀椀樀甀猀攀 刀⬀朁ĀⰁ 戀攀琀 瀀愀 琀漀 氀愀椀欀甀 洀Ā樁Ā 欀甀洀攀㰀愁 戀椀樀 渀漀猀瀀爀Ā搁稀椀猀⸀ 嘀椀䘀愁椀 瘀愀椀爀猀 渀攀最爀椀戀愀猀 漀琀爀甀 爀攀椀稀椀 琀椀欀 椀氀最甀 氀愀椀欀甀 渀漀 洀Ā樁愀猀 戀欀琁 瀀爀漀樀Ā洁⸀ 䜀愀渀 瀀甀椀猀椀猀 瘀椀攀渀爀攀椀稀Ⰰ 漀琀爀爀攀椀稀 愀椀稀戀爀愀甀挀 欀Ā搁愀洀 欀愀椀洀椀䘀愁洀 愀爀 瘀攀稀甀洀甀 氀⬀搁稀 甀稀 刀⬀朁甀Ⰰ 戀攀琀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 氀椀攀欀愀猀Ⰰ 欀愀 瘀椀䘀愁 欀愀琀爀甀 爀攀椀稀椀 瀀Ā爁椀 爀甀戀㰀甁 洀愀稀Ā欁 瀀Ā爁渀攀猀 洀Ā樁Ā猁Ⰰ 渀攀欀Ā 瀀愀琀猀 刀愀甀搀甀瀀猀 琀漀 戀欀琁甀 搀愀爀⬀樁椀猀⸀
Raudupiete sūdz savas bēdas saviem aizstāviem. Aizstāvi smejas.਀꬀䔀攁洀 椀攀最Ā琁渀椀Ⰰ묀 瘀椀攀渀猀 猀愀欀愀⸀
«Jā, jā, ņem iegātni,» otrs apstiprina. «Tik liela saimniecība jau bez kārtīga vadītāja lāgā nevar pastāvēt.»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 渀漀猀愀爀欀猀琀⸀
«Iegātni ņemt, kamēr vēl pirmā vira kaps ar zaļu velēnu nav apaudzis?...»਀䈀攀琀 氀椀攀氀愀 氀椀攀氀愀 刀愀甀搀甀瀀ጀ猁 猀愀椀洀渀椀攀挀⬀戁愀Ⰰ 最爀欀琁椀 最爀欀琁椀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 戀攀稀 猀愀椀洀渀椀攀欀愀 椀稀琀椀欀琀⸀ 匀愀椀洀攀 琀漀瀀 樀漀 搀椀攀渀愀猀 樀漀 瀀Ā爁搀爀漀愀ā欁愀 甀渀 渀攀瀀愀欀氀愀甀猀⬀朁Ā欁愀Ⰰ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 渀漀 樀愀甀渀愀 樀Ā瀁愀瘀ጀ猁琀愀 愀椀稀猀琀Ā瘁樀椀 甀稀 刀愀甀搀甀瀀ጀ洁 甀渀 樀Ā朁爀椀攀縀愁猀 瀀椀攀 瘀椀䘀椁攀洀 瀀ጀ持 瀀愀搀漀洀愀⸀
«Es jau tev teicu, ņem iegātni,» viens saka.਀꬀唀渀 攀猀 猀愀挀⬀樁甀Ⰰ 欀愀 琀椀欀 氀椀攀氀愀 猀愀椀洀渀椀攀挀⬀戁愀 戀攀稀 欀Ā爁琀⬀朁愀 瘀愀搀⬀琁Ā樁愀 渀攀瘀愀爀 瀀愀猀琀Ā瘁ጀ琁Ⰰ묀 漀琀爀猀 瀀椀攀戀椀氀猀琀⸀
Raudupiete nosarkst.਀꬀䬀愀搀 樀愀甀 渀甀 樀欀猁 琀Ā 猀愀欀椀攀琀Ⰰ 猀愀欀椀攀琀⸀⸀⸀ 瘀愀爀甀 渀甀 愀爀⬀ 䘀攁洀琀⸀⸀⸀ 䈀攀琀 欀愀猀 瀀椀攀 琀Ā搁愀猀 瘀攀挀愀猀 愀琀爀愀椀琀渀攀猀 最愀渀 渀Ā欁猀㼀묀
Aizstāvi smejas.਀꬀吀愀 琀愀搀 瘀攀挀愀℀ 䴀ጀ猁 瀀愀愀椁 琀攀瘀椀 䘀攁洀琀甀Ⰰ 樀愀 瘀愀爀ጀ琁甀⸀묀
Bet aizstāvi nevar. Jo viņi jau sen atzinuši, ka nav labi cilvēkam būt vienam. Bet viņi Raudupietei liek priekšā vīriešus, kurus viņa varētu ņemt iegātņos: Micpapu Mārci, Šļakanu Sprici, Ču愁欀漀欀甀 倀椀攀琀攀爀椀Ⰰ 怀瘁愀甀欀猀琀甀 䄀渀搀縀甁Ⰰ 䬀瘀ጀ瀁椀䘀甁 䬀爀甀猀琀椀䘀甁 甀渀 䈀攀稀戀攀渀甀 䈀爀攀渀挀椀 ⴀ 欀愀琀爀猀 琀爀⬀猁Ⰰ 瘀攀猀攀氀甀 瀀甀猀搀甀挀椀Ⰰ 樀漀 瘀⬀爁椀攀愀甁Ⰰ 欀愀猀 刀愀甀搀甀瀀ጀ猁 氀愀戀瀀爀Ā琁 渀Ā欁琀甀 椀攀最Ā琁䘀漁猀Ⰰ 瀀愀琀椀攀猀椀 渀愀瘀 琀爀欀欁甀洀猀⸀
Bet Raudupiete izbrāķē visu pusduci.਀倀椀爀洀椀攀 搀椀瘀椀 瀀椀攀搀稀攀爀愀猀 瀀愀爀 搀愀甀搀稀 戀椀攀縀椁Ⰰ 漀琀爀椀攀 搀椀瘀椀 猀瀀ጀ氁ጀ 甀稀 渀愀甀搀甀 甀渀 渀愀瘀 猀愀琀椀挀⬀朁椀⸀ 䬀瘀ጀ瀁椀䘀愁 椀爀 戀愀最Ā琁猀 洀甀㰀㜁椁猀Ⰰ 甀渀 䈀攀稀戀攀渀甀 䈀爀攀渀Āa Matīsiņš nevar ieredzēt.਀꬀䈀攀琀 洀愀渀 琀愀Āu nevajaga vīra vien, bet arī bērnam tēva.»਀꬀吀椀攀猀愀 最愀渀Ⰰ묀 愀椀稀猀琀Ā瘁椀 瘀椀䘀愁椀 愀琀猀愀欀愀 瀀爀攀琀⬀Ⰱ ꬀戀攀琀 欀甀爀 氀愀椀 琀Ā搁甀 䘀攁洀Ⰰ 欀愀猀 琀攀瘀 瀀愀琀⬀欁 甀渀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁洀 愀爀⬀ 戀欀琁甀 瀀愀 瀀爀Ā琁愀洀㼀묀
Te Kārlis ienāk Raudupēs. Viņš gandrīz ik pārsvētdienas nāk uz Raudupēm, bet no krusttēva bērēm vēl nav bijis saimnieku galā. Viņš kavējas ar Matīsiņu pa lielo istabu, ārā, pagalmā, šur tur, bet tik saimnieku istabās vien viņš neiet. Bet šodien, izdzirdis, ka saimniecei viesi, viņš nepaliek lielajā istabā, bet iet tāļāk iekšā.਀倀爀椀攀挀⬀朁椀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 䬀Ā爁㰀愁洀 欀氀椀戀漀 瀀爀攀琀⬀Ⰱ 愀瀀㜀攁爀愀猀 瘀椀䘀愁洀 愀瀀 欀愀欀氀甀 甀渀 瀀椀攀最氀愀甀縀 猀愀瘀甀 瘀愀椀最甀 瀀椀攀 瘀椀䘀愁⸀
«Ak tu - kam tu viņsvētdien nenāci? Nu tev par to līdz vakaram pie manis jādzīvo,» viņš saka.਀䬀Ā爁氀椀猀 愀瀀欀氀甀猀椀渀愀 戀ጀ爁渀甀 甀渀 猀愀猀瘀攀椀挀椀渀Ā猁 愀爀 猀愀椀洀渀椀攀挀椀 甀渀 瘀椀䘀愁猀 愀椀稀猀琀Ā瘁椀攀洀⸀ 吀愀搀 瘀椀䘀愁 愀瀀猀ጀ猁琀愀猀Ⰰ 瀀愀䘀攁洀 戀ጀ爁渀甀 欀氀ጀ瀁⬀Ⰱ 猀Ā欁 愀爀 愀椀稀猀琀Ā瘁椀攀洀 猀愀爀甀渀Ā琁椀攀猀 甀渀 戀欀瘁ጀ 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁洀 欀Ā爁愀甁 洀Ā樁椀䘀愁猀⸀
Vēlāk aizstāvi iet apskatīt Raudupu tīrumus. Matīsiņš grib iet līdz, tas ir, grib, lai Kārlis viņu nes. Māte norāj bērnu par tādu uzgribēšanu, bet Kārlis paceļas un iet ar bērnu aizstāviem līdzi.਀刀愀甀搀甀瀀甀 氀愀甀欀椀 猀琀Ā瘁 氀愀戀椀Ⰰ 氀愀椀 最愀渀 猀ጀ欁氀愀 渀攀瀀愀爀攀椀稀Ā 瘀椀攀琀Ā 椀攀欀愀椀猀⬀琁愀Ⰰ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瘀愀爀 挀攀爀ጀ琁 甀稀 戀愀最Ā琁甀 爀愀縀甁⸀
Raudupu lauki ir lieli, Kārļa spēcīgā roka piekūst, Matīsiņu ap tiem apnesot...਀䄀琀欀愀氀 洀Ā樁Ā 瀀Ā爁渀Ā欁甀愀椁攀洀Ⰰ 瘀椀攀猀椀攀洀 戀愀最Ā琁愀 洀愀氀琀⬀琁攀 猀洀愀爀愀漁 瀀爀攀琀⬀⸁ 倀愀ጀ搁椀猀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 愀瀀洀椀攀最漀樀愀猀 甀渀 椀攀琀 渀漀猀渀愀甀猀琀椀攀猀⸀ 䬀Ā爁氀椀猀 渀漀最愀椀搀愀Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 瘀椀䘀愁 愀椀稀洀椀攀最Ⰰ 甀渀 琀愀搀 愀椀稀椀攀琀⸀
Aizstāvi paliek Raudupēs. Viņi spriež par Kārli un nevar viņu nolielīt vien. Raudupiete klausās.਀倀ጀ搁⬀朁椀 瘀椀攀渀猀 椀攀猀愀甀挀愀猀㨀
«Bet vai zini ko, saimniec? Ņem ta甁 䬀Ā爁氀椀 椀攀最Ā琁䘀漁猀℀ 吀愀 琀愀搀 琀攀瘀 戀欀猁 瘀⬀爁猀℀⸀⸀⸀ 䬀愀猀 瀀愀爀 琀漀Ⰰ 欀愀 瘀椀䘀愁 䜀愀椀㰀漁猀 搀稀⬀瘁漀 瀀愀爀 瀀甀椀猀椀 甀渀 渀攀 瀀愀爀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀 甀渀 樀愀甀渀Ā欁猀 瀀愀爀 琀攀瘀椀℀ 䔀猀 甀稀 愀ā搁Ā洁 氀椀攀琀Ā洁 渀攀洀愀稀 渀攀猀欀愀琀⬀琁漀猀⸀묀
«Un cik mīļš viņš Matīsiņam un, kā liekas, Matīsiņš arī viņam!» otrs runā. «Es tavā vietā nudie citu nevienu neņemtu kā Kārli.»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 渀漀猀愀爀欀猀琀 氀⬀搁稀 愀甀猀甀 最愀氀椀攀洀⸀
«Vai tad nu Kārlis mani ņems?» viņa saka. «Tik glīts puisis... vai tad viņš nu gribēs atraitni... var izmeklēties meitu - skaistu skaisto.»਀䄀椀稀猀琀Ā瘁椀 猀Ā欁 猀洀椀攀琀椀攀猀⸀
«Skaistu skaisto gan, bet nevienu tik bagātu kā tevi... Nupat viņš vēl teica, ka tavus laukus bijām apstaigājuši, Raudupes esot gatava pusmuiža... Un viņam negribētos kļūt pa šīs pusmuižas saimnieku?... Par tādu muļķi viņu turēt tīri grēks.»਀꬀一甀Ⰰ 愀瀀搀漀洀Ā愁漁猀Ⰰ 欀愀猀 戀欀猁 搀愀爀Ā洁猀Ⰰ묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 爀甀渀Ā⸁
«Apdomājies, apdomājies un tad dari prātīgi.» ਀
* * * ਀
Raudupiete ir apdomājusēs.਀䬀Ā搁Ā 搀椀攀渀Ā 瘀椀䘀愁 愀琀渀攀猀 渀漀 搀爀ጀ戁樀甀 欀氀ጀ琁猀 氀椀攀氀甀 渀愀猀琀甀 猀瘀ጀ琁搀椀攀渀愀猀 搀爀ጀ戁樀甀 甀渀 猀Ā欁 猀愀瘀Ā 椀猀琀愀戀Ā ⌀ጁ爁戀琀椀攀猀 甀渀 爀漀琀Ā琁椀攀猀⸀
«Kur tu brauksi?» Matīsiņš jautā, kas, savas vājās kājiņas krustiski vienu pār otru salicis, pie ieres zemē sēd un savam lellim šuj bruncīšus.਀䴀Ā琁攀 猀欀愀琀Ā猁 猀瀀漀最甀氀⬀Ⰱ 渀漀瀀欀氁ጀ樁愀猀 愀爀 琀愀椀猀渀愀猀 愀㜁椁爀琀渀攀猀 瀀Ā爁愀㜁椁爀愀愁渀甀 甀渀 渀攀愀琀戀椀氀搀 戀ጀ爁渀愀洀 渀攀欀Ā⸁
«Kur tu brauksi, memmiņ?» bērns pēc brīža atkārto, bālās, izdilušās rociņas salikdams klēpī.਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 愀琀欀愀氀 渀愀瘀 瘀愀㰀愁猀 愀琀戀椀氀搀ጀ琁⸀ 嘀椀䘀愁 猀欀愀琀Ā猁 猀瀀漀最甀氀⬀ 欀甀爀愀 稀⬀搁愀 氀愀欀愀琀猀 瘀椀䘀愁椀 氀愀戀Ā欁 猀琀Ā瘁 瀀椀攀 ⌀⬁洁樀愀 ⴀ 瘀愀椀 搀稀攀氀琀攀渀愀椀猀 瘀愀椀 戀愀氀琀愀椀猀㼀 嘀愀椀 戀爀欀渁愀椀猀 愀爀 爀漀稀Ā 樀攀戀 瘀愀椀 瀀攀氀ጀ欁愀椀猀 愀爀 猀愀爀欀愀渀愀樀Ā洁 瀀甀㜀ጁ洁㼀
«Mīļo memmiņ, saki ta甁Ⰰ 欀甀爀 琀甀 戀爀愀甀欀猀椀㼀묀 稀ጀ渁猀 氀欀搁稀愀猀Ⰰ 渀漀氀椀攀欀 猀愀瘀甀 愀甁瘀攀欀氀椀 瀀椀攀 椀攀爀攀猀 稀攀洀ጀ 甀渀 愀㰁欁持 甀稀 椀猀琀愀戀愀猀 瘀椀搀甀⸀
«Nenāc nu atkal zem kājām!» māte iesaucas, pelēko lakatu ar sarkanajām puķēm siedama ap galvu. «Paliec nu turpat pie ieres. Kur braukšu? Uz ciemiem braukšu, un, ja tu mājā būsi bijis rātns, tad tev arī kaut ko par to atvedīšu.»਀꬀䬀Ā 琀愀瘀猀 氀愀欀愀琀猀 Āaukst, memmiņ! Dod man to aptaustīt, vai tas mīksts.»਀꬀䄀瀀琀愀甀猀琀⬀猁椀 瘀ጀ氁Ā欁Ⰰ 琀攀瘀 琀愀最愀搀 渀攀琀⬀爁椀 瀀椀爀欀猀琀椀Ⰰ 渀攀稀椀渀 欀愀搀 洀愀稀最Ā琁椀Ⰰ묀 洀Ā琁攀 愀琀戀椀氀搀 甀渀 瀀漀愀愁猀 琀Ā㰁ā欁⸀
Matīsiņš atkal nosēstas pie ieres un paņem šuvekli rokās. Šūšana nu gan nav nekāds darbs priekš puikas, bet ko tādam vārgulīšam citu lai dod ko kavēties? Uz naža kādreiz var uzkrist un sadurties, viņš jau par daudz nestiprs uz kājām, adata ta甁 氀椀攀氀甀 渀攀氀愀椀洀椀 渀攀瘀愀爀 瀀愀搀愀爀⬀琁⸀
«Nu tu esi smuka,» bērns runā, mātē skatīdamies, kad tā pēdīgi saģērbusēs.਀꬀嘀愀椀 攀猀洀甀㼀묀 猀愀椀洀渀椀攀挀攀 椀攀猀愀甀挀愀猀 甀渀 椀攀猀欀愀琀Ā猁 瘀ጀ氁 爀攀椀稀椀 猀瀀漀最甀氀⬀⸁
Un, uz durvīm iedama, viņa nolīkstas pie Matīsiņa un dod viņam zīda lakata stūri, ko aptaustīt.਀䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 瀀椀攀氀椀攀欀 猀洀愀氀欀漀猀 瀀椀爀欀猀琀甀猀 瀀椀攀 氀愀欀愀琀愀Ⰰ 猀欀愀琀Ā猁 愀爀 猀愀瘀Ā洁 氀椀攀氀愀樀Ā洁Ⰰ 稀椀氀愀樀Ā洁 愀挀⬀洁 洀Ā琁ጀ 甀渀 樀愀甀琀Ā㨁
«Ko tu man atvedīsi no ciemiem, memmiņ?»਀꬀刀攀搀稀ጀ猁椀洀Ⰰ 爀攀搀稀ጀ猁椀洀Ⰰ묀 洀Ā琁攀 愀琀戀椀氀搀⸀
«Kaut ko smuku?»਀꬀一甀Ⰰ 欀愀甀琀 欀漀 猀洀甀欀甀⸀묀
Saimniece nosarkst. Viņa nesaņem jautājuma tik nevainīgā prātā, kādā tas izrunāts, iziet ārā, iesēstas pie durvīm stāvošos vāģos un aizbrauc.਀䌀攀㰀愁Ⰱ 瀀愀 欀甀爀甀 瘀椀䘀愁 戀爀愀甀挀Ⰰ 渀漀瘀攀搀 甀稀 䜀愀椀㰀椁攀洀⸀
Gaiļos slauka skursteni, Raudupietei sētā iebraucot. Jumta galā garš, nokvēpis vīrietis lokās, šad un tad skurstenī iekliegdams īsu pavēli.਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瀀愀稀⬀猁琀 猀欀甀爀猀琀攀䘀猁氀愀甀挀⬀琁Ā樁愀 戀愀氀猀椀⸀ 嘀椀䘀愁 椀稀欀Ā瀁樀 渀漀 瘀Ā⌁椁攀洀 甀渀 瀀椀攀猀椀攀渀 稀椀爀最甀⸀ 匀愀瘀Ā搁猀 渀攀洀椀攀爀猀 瀀椀攀瀀攀愀椁 瘀椀䘀甁 瀀Ā爁䘀攁洀⸀
Viņa ieiet istabā, saimnieku galā.਀倀甀猀猀琀甀渀搀愀 愀椀稀琀攀欀Ⰰ 欀愀搀 䜀愀椀㰀甁 洀Ā琁攀 椀稀渀Ā欁 渀漀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀 椀猀琀愀戀愀猀Ⰰ 瀀椀攀椀攀琀 瀀椀攀 䬀Ā爁㰀愁Ⰰ 欀愀猀 瀀愀愀甁氀愀椀欀 欀瘀ጀ瀁甀猀 渀漀 椀猀琀愀戀愀猀 琀愀椀猀Ā猁 渀攀猀琀 Ā爁ĀⰁ 甀渀 猀愀欀愀Ⰰ 氀愀椀 渀甀 欀瘀ጀ瀁甀 渀攀愀愁渀愀 瀀愀氀椀攀欀漀琀Ⰰ 氀愀椀 䬀Ā爁氀椀猀 Ā琁爀椀 渀漀洀愀稀最Ā樁漀琀椀攀猀 甀渀 椀攀渀Ā欁漀琀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀 椀猀琀愀戀ĀⰁ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀爀 瘀椀䘀甁 最爀椀戀漀琀 爀甀渀Ā琁⸀
Ko Raudupiete viņam gribot teikt, to šis arī nokvēpis dzirdēšot, Kārlis atbild smiedamies, ausis šim neesot aizkvēpušas.਀꬀䌀椀氀瘀ጀ欁猀℀묀 䜀愀椀㰀甁 洀Ā琁攀 欀氀甀猀Ā洁 椀攀猀愀甀挀愀猀 甀渀 甀稀猀椀琀 䬀Ā爁㰀愁洀 瘀椀攀最氀椀 甀稀 瀀氀攀挀愀⸀ ꬀䔀樀 渀甀 搀爀⬀稁椀 渀漀洀愀稀最Ā琁椀攀猀℀ 嘀愀椀 琀甀 渀攀洀愀稀 渀攀渀漀樀ጀ搁稀Ⰰ 欀Ā搁ጀ㰁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀甁爀瀀 愀琀戀爀愀甀欀甀猀攀㼀 嘀椀䘀愁 琀攀瘀椀 最爀椀戀 瀀爀攀挀ጀ琁℀묀
«Ujā!» Kārlis iesaucas un atplēš acis. «Precēt!... Tad saki, ka manis nav mājā. Es neiešu jūsu istabā.»਀䜀愀椀㰀甁 洀Ā琁攀 瀀甀爀椀渀愀 最愀氀瘀甀⸀
«Nevaru teikt, ka tevis nav mājā, viņa tevi jumta galā redzējuse un pazinuse... Bet kādēļ tu negribi iet iekšā? Vai tev kauns? Ej vien droši, es jau tev neiešu līdz.»਀꬀䴀愀渀 渀攀最爀椀戀愀猀 愀爀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀椀 琀椀欀琀椀攀猀Ⰰ묀 䬀Ā爁氀椀猀 愀琀戀椀氀搀⸀
«Bet kādēļ tad ne? Kārli, tu ta甁 渀攀戀欀猁椀 洀甀㰀㜁椁猀 甀渀 ⴀ묀
«Es viņas neņemšu,» Kārlis pārtrauc saimnieci. «Nudie es viņas neņemšu, lai viņa dara, ko grib. Esi tik laba un saki, ka biju gan mājā, bet ka nupat esmu izgājis.»਀꬀䔀樀 渀甀Ⰰ 渀攀戀氀ጀ䘁漁樀椀攀猀℀ 䐀愀爀椀Ⰰ 欀Ā 稀椀渀椀Ⰰ 戀攀琀 椀稀爀甀渀Ā琁椀攀猀 愀爀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀椀 琀攀瘀 樀Ā椁稀爀甀渀Ā樁愀猀 瘀椀攀渀 椀爀⸀ 䨀愀 瘀椀䘀愁 愀漁爀攀椀稀 愀爀 琀攀瘀椀 渀攀琀椀欀猀椀攀猀Ⰰ 琀愀搀 戀爀愀甀欀猀 愀琀欀愀氀 挀椀琀Ā 爀攀椀稀ጀ 愀甁爀瀀⸀ 氀⬀搁稀 樀愀甀 琀攀瘀椀猀 琀欀氁椀䘀 渀攀瘀攀搀⬀猁⸀묀
«Nu tad iešu ar,» Kārlis pusspītīgi iesaucas. «Bet tāpat, kāds esmu, nemazgājies, lai Raudupiete no mana izskata sabīstas un brauc tāļāk vīru meklēt.»਀䈀攀琀 琀Ā猁 椀爀 瀀愀瘀椀猀愀洀 挀椀琀愀猀 樀欀琁愀猀 渀攀欀Ā 戀愀椀氀攀猀Ⰰ 欀愀猀 愀琀猀瀀⬀搁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 ⌀⬁洁⬀Ⰱ 欀愀搀 瘀椀䘀愁 䬀Ā爁氀椀 椀攀爀愀甀最愀 椀攀渀Ā欁愀洀⸀ 吀甀爀 猀琀Ā瘁 瀀椀攀 搀甀爀瘀⬀洁 最愀爀愀Ⰱ 稀愀㰀漁欀猀渀椀猀 瀀甀椀猀椀猀Ⰰ 洀攀氀渀猀 欀Ā 瘀攀氀渀猀 甀渀 琀漀洀ጀ爁 瘀椀猀Ā 洀攀氀渀甀洀Ā ⴀ 瘀愀椀 椀琀 ⬀瀁愀愀椁 琀Ā搁ጀ㰁 ⴀ 猀欀愀椀猀琀猀 欀Ā 攀䘀⌁攁氀椀猀⸀ 嘀椀䘀愁 洀愀⌀攁渀⬀琁 渀漀搀爀攀戀⸀ 
Kārlis smīn puskaunīgi, puszobgalīgi, pakāsējas un saka: «Labdien!»਀꬀䰀愀戀搀椀攀渀℀묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀琀䘀攁洀⸀ 嘀椀䘀愁椀 甀稀爀攀椀稀 琀Ā 椀爀Ⰰ 欀Ā 欀愀搀 瘀椀䘀愁椀 欀愀欀氀Ā 欀愀甀琀 欀愀猀 戀欀琁甀 愀椀稀猀瀀爀椀攀搀椀攀猀⸀ 
Mazs klusums. Kārlis atsēstas uz krāsns mūra.਀꬀䬀甀爀愀 琀愀搀 渀甀 渀漀 洀甀洀猀 氀愀椀 瀀愀瀀爀椀攀欀愀甁 椀攀猀Ā欁 爀甀渀Ā琁㼀묀 瘀椀䘀愁 戀攀椀搀稀漀琀 猀愀欀愀⸀ ꬀䰀愀椀欀愀洀 洀愀渀 樀Ā瘁愀椀挀ĀⰁ 欀漀 刀愀甀搀甀瀀甀 洀Ā琁攀 渀漀 洀愀渀椀猀 最爀椀戀ጀ猁⸀묀
Raudupu mātei... Karsti Raudupietei asinis sakāpj galvā. Par Raudupu māti Kārlis viņas līdz šim vēl nekad nav saucis, tikai par saimnieci vien. Kādēļ viņš to tagad dara?... Bet viņa saņemas. Jo mazāk vārdu šinī lietā runā, jo labāk ir. Un viņa saka:਀꬀䬀漀 琀愀搀 渀甀 搀愀甀搀稀 渀漀 琀攀瘀椀猀 最爀椀戀ጀ愁甁⸀⸀⸀ 吀甀 最愀渀 瘀愀爀戀欀琁 樀愀甀 戀欀猁椀 樀甀琀椀猀Ⰰ 欀漀 渀漀 琀攀瘀椀猀 最爀椀戀ጀ愁甁⸀⸀⸀ 䴀愀渀 縀ጁ氁Ⰰ 欀愀 琀攀瘀椀 愀攁 愀爀 猀欀甀爀猀琀攀䘀甁 猀氀愀甀挀⬀愁愁渀甀 渀漀洀漀欀愀⸀ 䔀猀 琀攀瘀椀 最爀椀戀ጀ琁甀 椀攀琀愀椀猀⬀琁 瀀愀爀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀⸀묀
«Tad jau nu Raudupu māte ar mani gan labi nodomājuse,» Kārlis atbild un nolaiž acis, un skatās uz savām nokvēpušajām rokām, «bet nezin vai man par saimnieku nebūs vēl grūtāk nekā par skursteņslaucītāju. Skursteņslaucītāja amatu protu, par saimnieku vēl nekad neesmu bijis.»਀꬀一甀Ⰰ 欀愀搀 琀攀瘀 瀀椀攀猀漀氀甀 猀愀椀洀渀椀攀欀愀 瘀椀攀琀甀Ⰰ 琀愀搀 琀愀Āu arī gādāšu, ka par saimnieku topi izskolots,» Raudupiete atbild. «Domāju, ka būsi ar mieru, kad es pate tevi izmācīšu...»਀䬀愀 瘀椀䘀甁 猀愀爀甀渀愀 䘀攁洀猀 愀ā搁甀 瘀椀爀稀椀攀渀甀Ⰰ 琀漀 䬀Ā爁氀椀猀 戀椀樀愀 稀椀渀Ā樁椀猀Ⰰ 戀攀琀Ⰰ 欀愀搀 渀甀 瘀椀䘀愁洀 樀Ā搁漀搀 椀稀愀㜁椁爀漀愀ā 愀琀戀椀氀搀攀Ⰰ 瘀椀䘀愁 愀瀀欀愀甀渀愀猀 甀渀 瘀椀氀挀椀渀Ā猁⸀
«Nu ko tu uz to saki?» preceniece jautā un smīn jauki.਀꬀一甀 琀愀搀Ⰰ 欀愀搀 瘀椀䘀愁 最爀椀戀Ⰰ 最爀椀戀 ⴀ 搀漀愀甁 瘀椀䘀愁椀 愀爀⬀ 猀欀愀椀搀爀甀 愀琀戀椀氀搀椀Ⰰ묀 䬀Ā爁氀椀猀 搀漀洀Ā 甀渀 猀愀欀愀㨀 ꬀䬀Ā 攀猀 猀愀瀀爀漀琀甀Ⰰ 琀愀搀 刀愀甀搀甀瀀甀 洀Ā琁攀 瘀ጀ氁愀猀Ⰰ 氀愀椀 攀猀 刀愀甀搀甀瀀ጀ猁 攀樀洀甀 瀀愀爀 椀攀最Ā琁渀椀⸀⸀⸀ 刀愀甀搀甀瀀甀 洀Ā琁Ⰰ 琀漀 渀甀 最愀渀 渀攀瘀愀爀ጀ愁甁⸀묀
Tā ir atbilde, kādu Raudupiete pavisam nav sagaidījuse.਀꬀一攀瘀愀爀ጀ猁椀㼀묀 瘀椀䘀愁 椀琀 欀Ā 猀愀戀椀樀甀猀ጀ猁 愀琀欀Ā爁琀漀⸀ ꬀䬀Ā搁ጀ㰁 琀甀 渀攀瘀愀爀椀Ⰰ 䬀Ā爁氀椀㼀묀
«Nu, mēs jau nederam kopā. Tu bagāta lielmaniete - es nabaga kalpa puisis, apdomā, ko pasaule teiks, kad mēs saprecēsimies.»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瀀愀猀洀攀樀愀猀⸀
«Pasaulei Kas man daļas gar pasauli! Lai tā runā, ko grib, vai mēs tādēļ nevaram darīt, ko gribam? Pasaules valodās klausīties ir tikpat kā vējam līdzi skriet, kas pasaules valodās klausās, tas tāļu netiek.»਀꬀䤀爀 樀愀甀 渀甀 最愀渀 琀椀攀猀愀Ⰰ 戀攀琀 琀漀洀ጀ爁⸀⸀⸀ 刀愀甀搀甀瀀甀 洀Ā琁⸀⸀⸀ 渀攀瘀愀爀甀 甀稀 刀愀甀搀甀瀀ጀ洁 椀攀琀Ⰰ묀 䬀Ā爁氀椀猀 愀琀戀椀氀搀⸀
Raudupiete pieceļas.਀䬀漀 琀愀猀 䬀Ā爁氀椀猀 琀甀爀 爀甀渀Ā㼁 嘀愀椀 瘀椀䘀愁 琀椀欀愀椀 琀Ā 樀漀欀漀 瘀椀攀渀Ⰰ 樀攀戀 瘀愀椀 瘀椀䘀愁 爀甀渀Ā 渀漀 琀椀攀愀愁猀㼀 一ጀⰁ 渀漀 琀椀攀猀愀猀 瘀椀䘀愁 琀愀Āu nevar runāt, Raudupietei iekrīt prātā viņas aizstāva vārdi: par tādu muļķi viņu turēt būtu grēks, un viņa pieiet pie Kārļa un grib viņam nosēsties līdzās.਀꬀䔀樀 渀甀Ⰰ 攀樀Ⰰ 渀攀爀甀渀Ā 渀甀 琀ĀⰁ묀 瘀椀䘀愁 猀愀欀愀Ⰰ ꬀渀攀瀀爀攀琀漀樀椀攀猀 渀甀 琀椀欀 搀愀甀搀稀⸀묀
«Kas tur nu ko pretoties!» Kārlis atteic un aizvirzās pēkšņi tāļāk. «Nenāc nu tik tuvu un nenomelno savu drēbju pie manis.»਀䈀攀琀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 渀攀欀氀愀甀猀Ā猁 甀渀 渀漀猀ጀ猁琀愀猀 甀稀 洀欀爁椀䘀愁 䬀Ā爁㰀愁洀 氀⬀搁稀Ā猁⸀
«Nu jā, kad tur nav ko pretoties, kādēļ tad tu pretojies un nesaki skaidri, ka nāksi uz Raudupēm?»਀꬀䈀攀琀 琀漀 琀愀Āu tev jau skaidri sacīju, ka nevaru iet.»਀꬀嘀愀椀 琀甀 琀漀 渀漀 琀椀攀猀愀猀 爀甀渀Ā㼁묀
«No visas tiesas gan, Raudupu māt.»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 渀漀猀愀爀欀猀琀 甀渀 渀漀戀Ā氁Ⰰ 甀渀 氀欀欁漀樀愀猀 猀欀愀椀猀琀Ā 瀀甀椀猀椀Ⰰ 欀愀猀 猀愀瘀愀猀 愀挀椀猀 瀀椀攀最爀椀攀稀椀猀 稀攀洀攀椀⸀⸀⸀ 瀀爀愀猀琀猀 瀀甀椀猀椀猀 愀琀爀愀椀搀愀 戀愀最Ā琁Ā猁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 爀漀欀甀⸀⸀⸀ 䬀愀甀渀猀 甀渀 縀ጁ氁愀戀愀猀 瘀椀䘀甁 瀀椀攀瀀攀愀椁 瀀Ā爁䘀攁洀Ⰰ 琀椀欀愀椀 愀爀 氀椀攀氀Ā洁 瀀欀氁ጀ洁 瘀椀䘀愁 猀愀瘀甀 戀愀氀猀椀 瘀愀爀 猀愀瘀愀氀搀⬀琁Ⰰ 氀愀椀 琀Ā 渀攀琀爀⬀持Ⰰ 猀愀欀漀琀㨀
«Tu mani priekš sevis laikam turi par vecu?»਀꬀䬀愀猀 渀甀 瀀愀爀 瘀攀挀甀洀甀℀ 䔀猀 樀愀甀 愀爀⬀ 爀攀椀稀 戀欀愁甁 瘀攀挀猀⸀묀
«Nu tad laikam par nesmuku?»਀꬀吀漀 愀爀⬀ 渀攀⸀ 倀爀椀攀欀愀 洀愀渀Ā洁 愀挀⬀洁 琀甀 渀攀洀愀稀 渀攀攀猀椀 琀椀欀 渀攀猀洀甀欀愀⸀묀
«Nu kādēļ tad tu manis negribi? Viena iemesla ta甁 瘀愀樀愀最愀 戀欀琁Ⰰ 欀Ā搁ጀ㰁 琀甀 氀椀攀搀稀椀攀猀 渀Ā欁琀 甀稀 刀愀甀搀甀瀀ጀ洁⸀묀
«Taisnību sakot, viena lieta jau nu gan ir, kādēļ tevis nevaru ņemt,» Kārlis atbild un smīn. «Kad tās nebūtu - -»਀꬀䬀愀猀 琀Ā 瀀愀爀 氀椀攀琀甀㼀묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 Ā琁爀椀 椀攀樀愀甀琀Ā樁愀猀⸀ ꬀嘀愀椀 琀攀瘀 樀愀甀 瘀愀爀戀欀琁 挀椀琀愀 戀爀欀琁攀㼀묀
Kārlis mana, ka viņam, šo jautājumu dzirdot, asinis sakāpj vaigos; ir ta甁 氀愀戀椀Ⰰ 欀愀 瘀椀䘀愁 渀愀瘀 洀愀稀最Ā樁椀攀猀⸀ 嘀椀䘀愁 愀琀洀攀琀 愀爀 爀漀欀甀⸀
«Cita brūte!»਀꬀一甀 欀愀猀 琀愀搀 琀Ā 瀀愀爀 氀椀攀琀甀 瘀愀爀 戀欀琁㼀 吀甀 琀愀Āu man to vari pastāstīt, Kārli... nudie.»਀䬀Ā爁氀椀猀 瀀椀攀挀攀㰀愁猀⸀ 䬀漀 瘀椀䘀愁 愀愁椀 甀稀戀Ā稁⬀朁愀椀 猀椀攀瘀愀椀 氀愀椀 愀琀戀椀氀搀Ⰰ 瘀椀䘀愁猀 渀攀愀椀稀猀欀Ā爁椀猀㼀 䬀愀甀渀⬀朁椀 瘀椀䘀愁 椀攀戀Ā縁 欀瘀ጀ瀁愀椀渀漀 爀漀欀甀 欀愀戀愀琀Ā⸁ 吀甀爀 瘀椀䘀愁 瀀椀爀欀猀琀椀 瀀椀攀搀甀爀愀猀 瀀椀攀 洀愀稀愀Ⰰ 愀瀀愀㰀愁 愀欀洀攀渀琀椀䘀愁Ⰰ 欀漀 琀愀洀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 樀漀欀漀搀愀洀椀攀猀 猀瘀ጀ琁搀椀攀渀 椀攀戀Ā稁椀猀 欀愀戀愀琀Ā 甀渀 欀漀 瘀椀䘀愁 琀甀爀 愀椀稀洀椀爀猀椀猀⸀ 嘀椀䘀愁洀 欀愀猀 椀攀愀愁甀樀愀猀 瀀爀Ā琁Ā⸁
«Nu, kad tu to iemeslu tik labprāt gribi dabūt zināt,» viņš saka un griežas uz durvju pusi, «es tev to arī varu teikt: man nepatīk būt par patēvu.» Viņš grib iziet.਀䈀攀琀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瘀椀䘀甁 猀愀琀瘀攀爀 愀椀稀 洀攀氀渀Ā猁 爀漀欀愀猀 甀渀 渀攀氀愀椀縀 瘀椀䘀甁 氀愀甀欀Ā⸁
«Kā - Matīsiņa dēļ tu tā liedzies!» viņa iesaucas. «Kā tas var būt? Bērns mīlē tevi, tu bērnu, par ko tad tu nevari būt viņam par tēvu? Ej, ej, tas nav īstais iemesls, nelaidīšu tevis agrāk no istabas ārā, kamēr man īsto iemeslu nebūsi pateicis.»਀꬀䈀攀琀 琀Ā 琀椀欀 椀爀 渀攀欀愀甀渀⬀朁愀Ⰰ묀 䬀Ā爁氀椀猀 搀漀洀ĀⰁ 甀渀 瘀椀䘀ā 猀Ā欁 猀愀挀攀氀琀椀攀猀 搀甀猀洀愀猀⸀ ꬀一甀 瘀椀䘀愁 愀爀 瘀愀爀甀 洀愀渀甀 渀漀猀氀ጀ瀁甀洀甀 最爀椀戀 搀愀戀欀琁 稀椀渀Ā琁⸀⸀⸀ 䈀攀琀 琀愀猀 樀愀甀 渀甀 瀀愀爀 瘀攀氀琀椀⸀⸀⸀ 吀攀椀欀愀甁 瘀椀䘀愁椀 琀愀最愀搀 椀攀洀攀猀氀甀Ⰰ 愀爀 欀漀 琀愀椀 瀀椀攀琀椀欀猀⸀⸀⸀묀
Un dikti viņš saka:਀꬀䬀漀 琀愀搀 琀甀爀 渀甀 愀爀⬀ 氀椀攀最琀椀攀猀⸀ ⨀猁琀愀椀猀 椀攀洀攀猀氀猀 椀爀 琀愀猀Ⰰ 欀愀 洀Ā樁愀猀Ⰰ 欀甀爀Ā猁 琀甀 洀愀渀椀 愀瀀猀漀氀椀 椀攀瘀攀猀琀 瀀愀爀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀Ⰰ 瀀椀攀搀攀爀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁洀 甀渀 渀攀 琀攀瘀⸀⸀⸀묀
Raudupiete palaiž Kārļa roku vaļā.਀匀瀀⬀琁⬀朁椀攀洀 猀漀㰀椁攀洀 瀀甀椀猀椀猀 椀稀椀攀琀 渀漀 椀猀琀愀戀愀猀⸀ 
਀⨀ ⨀ ⨀ 
਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瀀Ā爁戀爀愀甀挀 洀Ā樁Ā猁⸀
Ne vārda puišam nesacījuse, kurš piesteidzas saņemt un nojūgt zirgu, viņa ieiet savā istabā. Kā piekususe viņa tur nokrīt uz krēsla. Tavu nedzirdētu kaunu! Puisis, kam Dievs vairāk nekā nav devis kā drusku sārtuma vaigos, nonicinājis bagāto Raudupieti. Jā, bagāto - jo lai gan Matīsiņam pieder māja, tad tomēr Raudupietes daļa ir tik liela kā dažas saimniecības d i v a s kopā. To viss pagasts zina, to zina arī Kārlis, un tomēr viņš viņu atraida. Viņš tīko pēc vēl lielākas bagātības, tas muļķis, - kur viņš vēl vairāk mantas atradīs nekā pie Raudupietes?... «Smuks tu gan esi, puisīt, bet lielkungu meitas jau nu tevis tikpat neņems iegātņos...»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瀀Ā爁氀愀椀縀 愀挀椀猀 瀀Ā爁 椀猀琀愀戀甀⸀ 䬀甀爀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁㼁 䰀攀氀氀椀猀 瘀椀攀渀 椀爀 瀀椀攀 椀攀爀攀猀 稀攀洀ጀⰁ 瀀愀愀愁 渀愀瘀⸀ ሀ爁洀漀琀愀猀 搀漀洀愀猀 瘀椀䘀愁椀 瀀椀攀瀀攀愀椁 椀攀愀愁甀樀愀猀 最愀椀瘀Ā㨁 樀愀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁洀 戀欀琁甀 渀漀琀椀欀甀猀攀 欀Ā搁愀 渀攀氀愀椀洀攀Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 瘀椀䘀愁猀 渀攀戀椀樀愀 洀Ā樁Ā℁⸀⸀⸀
Viņa ieiet otrā istabā, paskatās Matīsiņa gultiņā. Ar lakatu apsedzies, bērns tanī aizmidzis guļ. Ģīmītis ir gaismai piegriezts, un Raudupiete redz, cik izdilis un cik bāls tas ir. Bet šoreiz bērna izskats Raudupietes nemaz nesakustina, kā tas citkārt mēdza notikt, nē, šis uzskats vēl pavairo rūgtumu viņas sirdī. Viņa novērš acis no bērna, noņem zīda lakatu no galvas un ieliek to skapī.਀匀欀愀瀀樀愀 搀甀爀瘀椀猀 椀攀縀瘁攀爀欀猀琀愀猀Ⰰ 甀渀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 瀀愀洀漀猀琀愀猀⸀ 嘀椀䘀愁 甀稀挀攀㰀愁猀 最甀氀琀椀䘀ā 猀ጀ搁甀Ⰰ 琀爀椀渀 愀爀 爀漀欀Ā洁 愀挀椀猀 甀渀 猀愀欀愀㨀
«Vai tu jau mājā, memmiņ? Redz, cik es biju rātns, memmiņ: es gulēju.»਀꬀䨀ĀⰁ 攀猀椀 樀愀甀 最愀渀 戀椀樀椀猀 爀Ā琁渀猀Ⰰ묀 洀Ā琁攀 ⬀猁椀 愀琀戀椀氀搀 甀渀 最爀椀戀 猀欀愀瀀樀愀 搀甀爀瘀椀猀 愀椀稀瘀ጀ爁琀⸀
«Vai tu man arī atnesi kukuli?» bērns prasa.਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀琀瘀攀氀欀 愀琀瘀椀氀欀琀渀椀Ⰰ 欀愀猀 稀攀洀 猀欀愀瀀樀愀 愀瀀愀欀愀ጁ樁Ā 瀀氀愀甀欀琀愀 愀琀爀漀搀愀猀Ⰰ 甀渀 椀稀䘀攁洀 渀漀 琀Ā猁 最爀愀甀搀椀䘀甁 挀甀欀甀爀愀⸀
«Še kukulis,» viņa saka un iesviež, turpat pie skapja stāvēdama, bērnam cukura graudiņu klēpī. Tad viņa aizslēdz skapi un iziet otrā istabā pārģērbties.਀一Ā欁漀愀ā 渀愀欀琀⬀ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀椀 洀Ā持 渀攀氀愀戀椀 洀甀爀最椀⸀ 䈀攀椀搀稀漀琀 琀椀攀 瀀Ā爁瘀ጀ爁愀愁猀 搀⬀瘁愀椀渀Ā 猀愀瀀渀⬀⸁ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 猀琀Ā瘁 猀愀瘀Ā 椀猀琀愀戀ĀⰁ 欀甀爀愀 椀稀欀愀椀猀⬀琁愀 欀愀瀀Ā琁Ā洁 猀欀甀樀Ā洁 甀渀 椀稀猀瀀爀愀甀搀⬀琁愀 攀最㰀甁 稀愀爀椀攀洀⸀ 䤀猀琀愀戀愀猀 瘀椀搀欀 椀爀 稀Ā爁挀椀䘀愁Ⰱ 甀渀 稀Ā爁挀椀䘀ā 最甀㰀 戀ጀ爁渀猀 愀爀 戀Ā氁甀Ⰰ 椀稀搀椀氀甀愀甁 ⌀⬁洁⬀琁椀⸀ 䈀攀琀 瀀椀攀 氀漀最愀 ⴀ 琀愀椀 瀀愀愀ā 瘀椀攀琀ĀⰁ 欀甀爀 瘀椀䘀愁 琀漀爀攀椀稀 猀ጀ搁ጀ樁愀Ⰰ 欀愀搀 琀愀猀 爀攀椀稀ጀ 愀爀 瘀椀䘀愁猀 愀椀稀猀琀Ā瘁椀攀洀 戀椀樀愀 刀愀甀搀甀瀀ጀ猁Ⰰ ⴀ 瀀椀攀 氀漀最愀 猀ጀ搁 䬀Ā爁氀椀猀Ⰰ 猀洀⬀渁 甀渀 洀Ā樁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 愀爀 爀漀欀甀⸀ 唀渀Ⰰ 瀀爀椀攀欀Ā 椀攀欀氀椀攀最搀愀洀Ā猁Ⰰ 猀椀攀瘀愀 搀漀搀愀猀 瘀椀䘀愁 爀漀欀Ā猁Ⰰ 愀瀀欀愀洀瀀樀 猀欀愀椀猀琀漀 瀀甀椀猀椀Ⰰ 甀渀 愀椁猀 瘀椀䘀甁 猀欀欀瀁猀琀愀 愀爀 欀愀爀猀琀甀 洀甀琀椀⸀ 吀攀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 稀Ā爁欀Ā 猀Ā欁 欀甀渀欀猀琀ጀ琁 甀渀 爀愀甀搀Ā琁Ⰰ 䬀Ā爁氀椀猀 猀愀琀爀欀欁猀琀愀猀 甀渀 愀琀最爀欀縁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀椀 渀漀 猀攀瘀椀猀 渀漀猀琀⸀ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 欀爀⬀琁Ⰰ 欀爀⬀琁 甀稀 戀ጀ爁渀愀 稀Ā爁欀愀 甀渀 ⴀ 甀稀洀漀猀琀愀猀⸀⸀⸀
Matīsiņš raud un sauc pēc mātes.਀꬀䬀愀猀 椀爀㼀묀 洀Ā琁攀 搀甀猀洀⬀朁椀 樀愀甀琀Ā⸁ 一甀 瘀椀䘀愁椀 琀愀猀 戀ጀ爁渀猀 椀 猀愀瀀渀⬀ 瘀愀椀爀猀 渀攀㰀愁甀猀 猀愀琀椀欀琀椀攀猀 愀爀 䬀Ā爁氀椀⸀ ꬀䬀漀 琀甀 最爀椀戀椀㼀묀
«Dzert!» bērns lūdzas ar sausu mēli.਀꬀䐀稀攀爀猀椀 爀⬀琁ĀⰁ묀 洀Ā琁攀 愀琀猀愀欀愀 瀀爀攀琀⬀Ⰱ ꬀最甀氀椀 琀愀最愀搀 甀渀 渀攀Āīksti vairs.»਀䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 愀瀀欀氀甀猀⸀
Tikai miegā viņš šad un tad sāpīgi ievaidas. Bet māte tā nedzird, viņa atkal sapņo. ਀
* * * ਀
Četras nedēļas pagājušas. Raudupēs pa visu šo laiku nekas sevišķs nav noticis; tikai Raudupietes izturēšanās pret Matīsiņu manāmi pārgrozījusēs.਀䴀Ā琁攀 瀀爀攀琀 猀愀瘀甀 戀ጀ爁渀甀 欀㰀甁瘀甀猀攀 氀 愀 椀 瀀 渀 Ā 欀 愀⸀
Senāk viņa to šad un tad sabāra vai viņam pasacīja kādu dusmīgu vārdu, tagad Matīsiņš ļauna vārda no Raudupietes mutes vairs nedabū dzirdēt, senāk viņa Matīsiņam šo aizliedza un to aizliedza, tagad bērns var darīt, ko grib. Tas ar uguni var kavēties kā ar puķīti; tas stundām var sēdēt pie akas un tanī mest mazus sprungulīšus vai tur citu ko darīt; viņš ar savām nestiprajām rokām var kāpelēt pa trepju trepēm, var līst aiz istabas smilšu dobē, kura jau reiz pa pusei sabrukuse, - Raudupiete visā tā neliekas ne redzot.਀꬀䬀漀 渀甀 琀Ā搁愀洀 渀愀戀愀最愀 戀ጀ爁渀愀洀 搀愀甀搀稀 瘀愀爀 瀀椀攀氀椀攀最琀Ⰰ 欀漀⸀⸀⸀묀 瘀椀䘀愁 猀愀欀愀Ⰰ 欀愀搀 猀愀椀洀攀 瘀椀䘀愁椀 瀀Ā爁洀攀琀Ⰰ 欀愀 琀Ā 戀ጀ爁渀甀 瀀愀爀 搀愀甀搀稀 瀀愀氀愀椀縀 猀愀瘀Ā 瘀愀㰀ā⸁ ꬀紀ጁ氁 樀愀甀 琀Ā搁愀洀 瘀椀攀琀ĀⰁ 渀攀瘀椀攀琀Ā 猀琀Ā琁椀攀猀 瀀爀攀琀⬀⸁ 䐀椀攀稀最愀渀 攀猀洀甀 椀稀氀椀攀最甀猀ጀ猁 甀渀 椀稀戀Ā爁甀猀ጀ猁Ⰰ 氀愀椀 渀甀 愀爀⬀ 搀爀甀猀欀甀 瀀愀搀稀⬀瘁漀 猀愀瘀Ā 瘀愀㰀ā⸁ 䐀椀攀瘀猀 樀愀甀 琀Ā搁甀猀 瘀Ā爁最甀氀⬀愁甁猀 挀椀攀琀Ā欁 愀瀀猀愀爀最Ā 渀攀欀Ā 瘀攀猀攀氀甀猀⸀⸀⸀묀
Un patiesi, izliekas arī gluži tā, kā kad Dievs Matīsiņu it sevišķi apsargātu. Viņš izdara gandrīz visu to, ko vien savā bērna prātā iedomājas, un tomēr viņam nenotiek ne mazākā nelaime. Ir pat gluži tā, kā kad lielā brīvestība, kurā bērns tagad dzīvo, maģenīt paceltu viņa veselību. Viņa vaigi zaudē slimības bālumu, dažreiz tajos var manīt pat drusciņ sārtuma.਀刀攀搀稀ጀ搁愀洀愀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 猀瀀ጀ欁甀猀 愀甀最愀洀Ⰰ 洀Ā琁攀 瘀椀䘀愁洀 欀Ā搁Ā 搀椀攀渀Ā 渀漀 縀⬁搁愀 渀漀瀀ጀ爁欀 渀愀稀椀⸀
«Jādod ta甁 瀀甀椀猀ጀ渁愀洀 愀爀⬀ 爀攀椀稀 渀愀稀椀猀 爀漀欀ĀⰁ 挀椀琀Ā搁椀 欀㰀欁猁 瘀愀椀 瀀愀爀 猀欀爀漀搀攀爀椀Ⰰ 瘀愀椀⸀⸀⸀ 氀椀攀氀猀 搀椀攀稀最愀渀 椀爀⸀묀 唀渀Ⰰ 欀愀搀 戀ጀ爁渀猀 最爀椀戀Ⰰ 氀愀椀 渀愀稀椀 椀稀琀攀挀椀渀愀Ⰰ 琀愀搀 洀Ā琁攀 琀漀 愀爀⬀ 氀愀戀甀 愀猀甀 氀椀攀欀 椀稀琀攀挀椀渀Ā琁⸀⸀⸀
Tātad nu Matīsiņam atkal viens laika kavēklis vairāk! Raudupiete ir laba māte. Un tomēr bērns jo dienas jo mazāk Raudupieti var ieredzēt. Viņš bīstas no viņas. Var būt, ka viņš redzējis kādu no tiem nikniem mirkļiem, ar kuriem māte viņu pa reizei slepeni uzlūko, varbūt arī ne. Varbūt viņš arī tikai sajūt vien, cik pretdabiskas domas mātes sirdi loka un moka.਀꬀⸀⸀⸀嘀愀椀 挀愀甀爀 愀漁 欀爀漀瀀氀椀 䰀愀椀 稀愀甀搀ጀ樁甀 猀愀瘀甀 氀愀椀洀椀㼀묀 ⴀ 琀Ā 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 搀漀洀Ā⸁ ꬀嘀愀椀 搀椀攀稀最愀渀 椀氀最椀 渀攀攀猀洀甀 猀洀愀欀甀猀攀 瀀椀攀 猀氀椀洀愀 瘀⬀爁愀 猀Ā渁椀攀洀 甀渀 瘀椀䘀甁 欀漀瀀甀猀攀Ⰰ 瘀愀椀 洀愀渀 瘀椀猀甀 洀欀縁甁 瀀愀爀 猀氀椀洀渀椀攀欀甀 欀漀瀀ጀ樁甀 戀欀猁 樀Ā搁稀⬀瘁漀㼀 一ጀⰁ 攀猀 琀漀 渀攀最爀椀戀甀⸀ 䬀Ā搁ጀ㰁 琀漀 氀愀椀 搀愀爀甀㼀 嘀愀椀 攀猀洀甀 猀氀椀欀琀Ā欁愀 瀀愀爀 挀椀琀Ā洁㼀 䌀椀琀愀猀 搀稀⬀瘁漀 瘀椀攀渀Ā 氀愀椀洀ጀ 甀渀 瘀椀攀渀漀猀 瀀爀椀攀欀漀猀Ⰰ 甀渀 洀愀渀 椀 甀稀 洀欀縁愁 漀琀爀甀 最愀氀甀 渀攀戀欀猁 琀椀欀琀 瀀椀攀 瀀爀椀攀欀椀攀洀 甀渀 氀愀椀洀攀猀Ⰰ 渀攀戀欀猁 戀愀甀搀⬀琁 洀⬀氁攀猀琀⬀戁甀⸀ 倀椀爀洀漀 瘀⬀爁甀 渀攀瘀愀爀ጀ樁甀 洀⬀氁ጀ琁⸀ 䬀Ā爁氀椀 攀猀 洀⬀氁ጀ琁甀⸀⸀⸀ 䄀欀Ⰰ 攀猀 瘀椀䘀甁 㰀漁琀椀 洀⬀氁ጀ樁甀⸀ 䌀椀欀 猀欀愀椀猀琀猀 瘀椀䘀愁 椀爀℀ 䌀椀欀 䰀椀攀氀猀Ⰰ 挀椀欀 猀琀椀瀀爀猀Ⰰ 挀椀欀 瘀攀猀攀氀猀℀ 䬀Ā搁愀猀 瘀椀䘀愁洀 猀愀爀欀愀渀愀猀 氀欀瀁愀猀Ⰰ 甀渀 愀⬁猁 氀欀瀁愀猀 攀猀 瘀愀爀ጀ琁甀 戀甀Āot, ja man tā bērna nebūtu... Ak tavu nelaimi! Kādēļ šis bērns nemirst! Viņš ir sev pašam un man par krustu! Kādēļ nāve man neatņem šī krusta!... Es viņu nokratīšu. Es vairs bez Kārļa nevaru dzīvot... Ja tas bērns drīzi nemirs, tad vēl notiks nelaime... Zināms, vai tas var būt grēks? Nevienam kropļam nevajadzēja ļaut pasaulē dzīvot. Kam no tā atlec labums? Kam no tā atlec labums, ka Matīsiņš dzīvo? Nevienam, itin nevienam...»਀怀ā搁愀猀 搀漀洀愀猀 瀀愀洀愀稀Ā洁 椀爀 椀攀瘀椀攀猀甀愀ā猁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 最愀氀瘀Ā 甀渀 琀漀瀀 愀爀瘀椀攀渀 渀攀猀愀瘀愀氀搀Ā洁Ā欁愀猀⸀ 䐀椀攀渀Ā猁 瘀椀䘀愁椀 䬀Ā爁氀椀猀 瘀椀攀渀 猀琀Ā瘁 瀀爀Ā琁ĀⰁ 渀愀欀琀⬀猁 瘀椀䘀愁 猀愀瀀䘀漁 瀀愀爀 琀漀⸀ 䬀愀搀 瘀椀䘀愁 椀爀 戀愀稀渀⬀持ĀⰁ 琀Ā 渀攀欀氀愀甀猀Ā猁 猀瀀爀攀搀椀㜀⬁ 甀渀 渀攀氀欀搁稀 䐀椀攀瘀愀Ⰰ 戀攀琀 猀欀愀琀Ā猁 䬀Ā爁氀⬀Ⰱ 瀀椀攀 琀愀洀 猀愀瘀甀 愀瀀欀Ā爁琀渀椀 瀀愀瘀椀猀愀洀 愀椀稀洀椀爀猀搀愀洀愀⸀ 嘀椀䘀愁 猀Ā欁 搀爀攀戀ጀ琁 愀椀稀 最爀攀椀稀猀椀爀搀⬀戁愀猀Ⰰ 欀愀搀 瘀椀䘀愁 氀愀椀瀀渀椀 爀甀渀Ā 愀爀 欀Ā搁甀 樀愀甀渀甀 洀攀椀琀甀Ⰰ 甀渀 渀攀稀椀渀愀 愀椀稀 瀀爀椀攀欀愀 欀Ā 椀稀琀甀爀ጀ琁椀攀猀Ⰰ 欀愀搀 琀愀猀 瘀椀䘀甁 戀椀氀搀椀渀愀⸀
Gan sirdsapziņa viņu brīdina: «Tu tuvojies bezdibinam, kas tevi aprīs, ja neatmetīsi nelabās domas! Saņemies! Izpildi savu pienākumu! Tavs bērns ir vārgulis, jo vairāk tev tādēļ viņu būs mīlēt! To trūkumu, kas viņam pasaulē jācieš, lūko apklāt ar mātes mīlestību... Un vai tu jel maz zini, vai tev ar Kārli būs laimīga dzīve? Vai briesmīgais nedarbs, par kuru tu domā, tev mūžīgi kā 欁猁欀愀 渀攀縀䘁愁甀最猀 猀椀爀搀椀㼀⸀⸀⸀ 䄀琀洀攀琀Ⰰ 愀琀洀攀琀 渀攀最愀渀琀Ā猁 搀漀洀愀猀Ⰰ 挀愀甀爀 欀甀爀Ā洁 琀甀 渀漀欀㰀欁猁椀 最愀氀ጀ樁Ā 瀀漀猀琀Ā℁묀
Bet Raudupiete neklausās sava labā gara brīdinājumos, viņas domas tikai grozās ap to, kā atkratīties no ienīstā bērna, - un tā nelaimes stunda tuvot tuvojas. ਀
* * * ਀
Ir karsta augusta mēneša diena. Raudupu saime pļauj miežus kādā attāļā tīrumā, saimniece viena pate ir mājā. Viņa ir sildījuse pienu un mazgā ķēķa priekšā piena traukus. Saimnieces ģīmis deg kā ugunī. Šad un tad viņa apstājas darbā, noslauka sviedrus no pieres un skatās gaisā.਀䌀椀欀 欀氀甀猀猀 瘀椀猀愀瀀欀Ā爁琀 椀爀Ⰰ 欀愀搀 瘀椀䘀愁 渀攀猀琀爀Ā搁Ā⸁⸀⸀ 倀愀琀 戀攀稀搀攀氀⬀朁愀猀 氀椀攀欀愀猀 戀欀琁 猀愀椀洀攀椀 愀椀稀最Ā樁甀愀愁猀 氀⬀搁稀 甀稀 琀⬀爁甀洀甀Ⰰ 琀椀欀愀椀 爀攀琀椀 欀Ā搁愀 椀攀Āirkstas un aizšaujas Raudupietei garām. Ir Matīsiņu nekur neredz un nedzird strādājam. Raudupiete mierīgi turpina savu darbu. Ja pļāvēji bērnu nav paņēmuši līdz, tad jau nu viņš tepat pie mājas kaut kur kavējas.਀匀愀椀洀渀椀攀挀攀 瀀愀䘀攁洀 欀Ā愁甁猀Ⰰ 最爀椀戀ጀ搁愀洀愀 猀欀愀氀漀愀愁渀愀椀 愀琀渀攀猀琀 欀搁攀渀椀 渀漀 愀欀愀猀⸀ 䄀欀愀 愀琀爀漀搀愀猀 渀攀 瘀椀猀愀椀 琀Ā㰁甁 渀漀 椀猀琀愀戀愀猀Ⰰ 最愀戀愀氀椀䘀甁 愀椀稀 氀漀瀀甀 欀欀琁猀⸀ 倀甀猀挀攀㰀āⰁ 瀀椀攀 欀欀琁猀Ⰰ 欀甀爀 愀欀甀 樀愀甀 瘀愀爀 爀攀搀稀ጀ琁Ⰰ 猀愀椀洀渀椀攀挀攀 愀爀⬀ 爀攀搀稀Ⰰ 欀愀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 瀀椀攀 愀欀愀猀⸀ 嘀椀䘀愁 琀甀瀀 甀稀 氀愀椀瀀愀猀Ⰰ 欀甀爀愀 愀欀愀猀 洀愀氀愀椀 猀渀椀攀搀稀愀猀 瀀Ā爁椀Ⰰ 甀渀 欀愀甀琀 欀漀 愀爀 最愀爀甀Ⰰ 瘀椀攀最氀甀 最爀Ā戁攀欀氀椀 渀漀 琀Ā猁 氀欀欁漀 椀稀稀瘀攀樀漀琀⸀ 䤀爀 氀愀椀欀愀洀 欀愀甀琀 欀愀猀 猀洀愀最猀Ⰰ 爀愀甀最Ⰰ 欀Ā 瘀椀䘀愁 猀愀猀瀀攀爀愀猀⸀ 一甀 瘀椀䘀愁 氀愀椀洀⬀朁椀 椀爀 椀稀瘀椀氀挀椀猀⸀ 吀愀猀 椀爀 渀攀氀椀攀氀猀Ⰰ 戀甀洀戀愀椀 氀⬀搁稀⬀朁猀 愀欀洀攀渀猀Ⰰ 愀爀 欀漀 瘀椀䘀愁 氀愀戀瀀爀Ā琁 洀ጀ搁稀 欀愀瘀ጀ琁椀攀猀⸀ 䈀ጀ爁渀猀 猀愀琀瘀攀爀 愀欀洀攀渀椀 甀渀 最爀椀戀 琀漀 甀稀氀椀欀琀 甀稀 氀愀椀瀀愀猀Ⰰ 戀攀琀 最氀甀洀愀椀猀 瀀爀椀攀欀愀洁攀琀猀 瘀椀䘀愁洀 愀琀欀愀氀 椀稀猀氀⬀搁 渀漀 爀漀欀愀猀Ⰰ 稀ጀ渁猀 㜀攁爀 琀漀 ⴀ 愀欀愀猀 欀搁攀渀猀 甀稀愀㰁愁欀猀琀 最愀椀猀ĀⰁ 甀渀 瘀Ā樁愀 戀愀椀㰀甁 欀氀椀攀搀稀椀攀渀猀 愀琀猀欀愀渀 甀渀 椀稀稀欀搁⸀
Sastinguse Raudupiete acumirkli paliek stāvam. Matīsiņa uz laipas vairs nava. Laipa pate peld ūdenī. Bērns iekritis akā...਀꬀匀琀攀椀搀稀椀攀猀Ⰰ 猀琀攀椀搀稀椀攀猀Ⰰ 最氀Ā戁 猀愀瘀甀 戀ጀ爁渀甀℀묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀椀 猀欀甀戀椀渀愀 瘀椀䘀愁猀 氀愀戀愀椀猀 最愀爀猀⸀
Un viņa skrien - skrien, ka spaiņi nokrīt no kāšiem, piesteidzas pie akas un redz, ka Matīsiņa galva atkal paceļas virs ūdens un ka viņa rokas nāves bailēs tvarsta laipu.਀꬀䴀攀洀洀椀䘀℁묀 戀ጀ爁渀猀 琀椀欀欀漀 猀愀瀀爀漀琀愀洀椀 瘀愀爀 椀稀最爀欀猁琀Ⰰ 樀漀 欀搁攀渀猀 瘀椀䘀愁洀 猀洀攀㰀愁猀 洀甀琀ጀ 甀渀 瘀攀氀欀 瘀椀䘀甁 愀琀欀愀氀 搀椀戀攀渀Ā⸁ 嘀椀䘀愁 猀愀琀瘀攀爀 氀愀椀瀀甀 愀爀 洀愀稀愀樀椀攀洀 瀀椀爀欀猀琀椀攀洀Ⰰ 瘀Ā樁Ā猁 欀Ā樁愀猀 㜀攁瀀甀爀漀 甀渀 氀欀欁漀 氀愀椀瀀甀 搀稀⬀琁 洀愀氀Ā⸁
Un viņš no jauna izgrūž pāri nesaprotamu, tikko sadzirdamu balsienu.਀吀攀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀瀀氀愀椀縀 愀挀椀猀 瘀椀猀愀瀀欀Ā爁琀⸀ ꬀嘀愀椀 欀Ā搁猀 渀攀渀Ā欁 琀甀爀 瀀愀 挀攀㰀甁 渀漀 氀攀樀愀猀 欀愀氀渀Ā㼁 嘀愀椀 琀甀爀 渀漀 洀攀縀愁 瀀甀猀攀猀 渀攀㼀 一攀瘀椀攀渀猀 渀攀渀Ā欁⸀⸀⸀묀 一攀樀愀甀欀猀 猀瀀⬀搁甀洀猀 椀攀稀椀戀愀猀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 愀挀⬀猁⸀ 嘀椀䘀愁 渀漀爀愀甀樀 欀Ā愁甁猀 渀漀 瀀椀攀挀椀攀洀Ⰰ 瀀愀挀攀㰀 琀漀猀 最愀椀猀Ā ⴀ ⴀ 渀ጀⰁ 瘀椀䘀愁 琀漀猀 愀琀欀愀氀 渀漀氀愀椀縀 稀攀洀ጀ⸁⸀⸀ 氀愀椀 䐀椀攀瘀猀 搀愀爀愀 欀漀 搀愀爀⬀搁愀洀猀⸀
Raudupietei Dievs iekrīt prātā, un šinī acumirklī Matīsiņš nogrimst akā.਀䈀攀稀搀攀氀⬀朁愀 椀稀愀愁甀樀愀猀 椀稀 最愀椀猀愀 稀椀氀甀洀愀Ⰰ 猀愀猀椀琀 猀瀀Ā爁渀甀猀 琀甀瘀甀 瘀椀爀猀 猀愀椀洀渀椀攀挀攀猀 最愀氀瘀愀猀 欀漀瀀ĀⰁ 甀稀欀氀椀攀搀稀 猀欀愀㰀椁㨀 ꬀䬀瘀椀㜀瘁椀爀⬀℁묀 ⴀ 甀渀 渀漀稀欀搁⸀ 
਀⨀ ⨀ ⨀ 
਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 椀猀琀愀戀愀 椀稀欀愀椀猀⬀琁愀 愀爀 欀愀瀀Ā琁Ā洁 猀欀甀樀Ā洁 甀渀 椀稀猀瀀爀愀甀搀⬀琁愀 愀爀 攀最㰀甁 稀愀爀椀攀洀⸀ 䤀猀琀愀戀愀猀 瘀椀搀欀 猀琀Ā瘁 稀Ā爁挀椀䘀愁Ⰱ 甀渀 稀Ā爁挀椀䘀ā 最甀㰀 戀ጀ爁渀猀 愀爀 戀Ā氁甀Ⰰ 椀稀搀椀氀甀愀甁 ⌀⬁洁⬀琁椀⸀ 吀椀欀 琀Ā㰁甁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 猀愀瀀渀椀猀 瀀椀氀渀⬀朁椀 椀稀搀攀瘀椀攀猀⸀ 䈀攀琀 瀀椀攀 氀漀最愀 渀攀猀ጀ搁 䬀Ā爁氀椀猀 甀渀 渀攀洀Ā樁 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀椀 愀爀 爀漀欀甀 ⴀ 䬀Ā爁氀椀猀 椀爀 愀爀 猀愀瘀甀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀 愀椀稀戀爀愀甀挀椀猀 甀稀 刀⬀朁甀 甀渀 瀀椀爀欀 琀甀爀 猀愀瘀愀洀 洀⬀氁甀氀椀洀 欀漀欀愀 稀椀爀搀稀椀䘀甁Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 洀Ā樁Ā 瀀爀椀攀欀愀 琀Ā 搀稀椀攀搀 戀ጀ爁甀 搀稀椀攀猀洀愀猀⸀ 吀椀欀愀椀 瀀Ā爁戀爀愀甀挀漀琀 瘀椀䘀愁 渀攀氀愀椀洀攀猀 瘀ጀ猁琀椀 搀愀戀欀 稀椀渀Ā琁⸀ 嘀椀䘀愁 琀愀椀 最愀渀搀爀⬀稁 渀攀最爀椀戀 琀椀挀ጀ琁 甀渀 搀漀搀愀猀 甀稀 刀愀甀搀甀瀀ጀ洁Ⰰ 氀愀椀 瀀愀愀愁猀 洀Ā琁攀猀 洀甀琀攀 琀漀 愀瀀猀琀椀瀀爀椀渀Ā琁甀⸀ 唀渀Ⰰ 瘀椀猀甀 搀稀椀爀搀ጀ樁椀猀Ⰰ 渀攀 瘀椀猀愀椀 樀欀琁⬀朁愀椀猀 瀀甀椀猀椀猀 愀猀愀爀甀 渀攀瘀愀爀 愀琀琀甀爀ጀ琁⸀ 䄀爀⬀ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 爀愀甀搀⸀ 嘀椀䘀愁 瀀椀攀 琀愀洀 椀稀猀欀愀琀Ā猁 琀椀欀 渀攀椀稀猀愀欀Ā洁椀 渀攀氀愀椀洀⬀朁愀 甀渀 渀漀猀瀀椀攀猀琀愀Ⰰ 欀愀 䬀Ā爁氀椀猀 渀攀瘀愀爀 渀漀挀椀攀猀琀椀攀猀Ⰰ 渀攀渀漀猀ጀ搁椀攀猀 瘀椀䘀愁椀 氀⬀搁稀Ā猁Ⰰ 渀攀猀愀琀瘀ጀ爁椀猀 瘀椀䘀愁猀 爀漀欀甀 甀渀 渀攀洀ጀ⌁椁渀Ā樁椀猀 瘀椀䘀甁 洀椀攀爀椀渀Ā琁⸀⸀⸀ 吀愀搀 瀀愀椀攀琀 搀椀瘀椀 洀ጀ渁攀愀椁Ⰰ 欀甀爀漀猀 瘀椀䘀椁 渀攀爀攀搀稀 瘀椀攀渀猀 漀琀爀愀Ⰰ 欀甀爀甀猀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 渀漀氀ጀ洁甀猀攀 䴀愀琀⬀猁椀䘀愁 愀瀀戀ጀ搁漀愀愁渀愀椀⸀ 一攀愀瀀洀椀攀爀椀渀Ā洁Ā 洀Ā琁攀 愀愁椀 氀愀椀欀Ā 瀀愀洀愀稀Ā洁 瀀Ā爁瘀ጀ爁愀愁猀 瀀愀樀愀甀琀爀Ā 愀琀爀愀椀琀渀ጀⰁ 渀漀 欀甀爀愀猀 瘀愀椀戀猀琀椀攀洀 渀攀戀欀琁 渀攀瘀愀爀 渀漀⌀椁猀琀Ⰰ 挀椀欀 最爀欀琁甀 稀愀甀搀ጀ樁甀洀甀 琀Ā 瀀Ā爁挀椀攀琀甀猀攀⸀ 吀椀欀愀椀 欀愀搀 瘀椀䘀愁 愀琀欀愀氀 欀Ā搁Ā 搀椀攀渀Ā 猀琀Ā瘁 猀瀀漀最甀㰀愁 瀀爀椀攀欀愀ā 甀渀 瀀攀氀ጀ欁漀 稀⬀搁愀 氀愀欀愀琀甀 愀爀 猀愀爀欀愀渀愀樀Ā洁 瀀甀㜀ጁ洁 猀椀攀渀 愀瀀 最愀氀瘀甀Ⰰ 瘀椀䘀愁 瀀愀洀愀渀愀Ⰰ 欀愀 琀愀椀 甀稀 瀀椀攀爀攀猀 搀椀瘀愀猀 樀愀甀渀愀猀 最爀甀洀戀愀猀 椀攀爀愀搀甀愀ā猁⸀ 嘀椀䘀愁 瀀愀瘀攀氀欀 氀愀欀愀琀甀 瘀愀椀爀Ā欁 甀稀 瀀爀椀攀欀愀甁Ⰰ 猀愀⌀ጁ爁戀樀愀猀 甀渀 戀爀愀甀挀 甀稀 䜀愀椀㰀椁攀洀⸀
Bet šoreiz Kārlis nestāv jumta galā, un, kad Raudupiete grib iet istabā, tad viņai veca, sakrupuse sieva iznāk pretī. «Varēji arī vēl acumirkli gaidīt ar savu iznākšanu,» Raudupiete domā, jo viņai iešaujas prātā, ka tad gaita neizdodas, kad sievieti pirmo sastop ceļā.਀唀渀 瘀椀䘀愁猀 戀爀愀甀欀甀洀猀 琀椀攀愀ā洁 椀爀 瘀攀氀琀⬀朁猀⸀ 䬀Ā爁㰀愁 渀愀瘀 洀Ā樁Ā⸁ 䨀愀甀琀Ā琁愀Ⰰ 欀甀爀 瘀椀䘀愁 椀爀㬀 䜀愀椀㰀甁 洀Ā琁攀 愀琀戀椀氀搀㨀 ꬀䄀椀稀最Ā樁愀 愀漁爀⬀琁 甀稀 琀椀攀猀愀猀 洀Ā樁甀⸀ 匀欀爀⬀瘁攀爀愀洀 瀀椀攀戀爀甀欀甀猀攀 愀欀愀⸀ 䤀稀搀稀椀渀愀 樀愀甀 猀瘀ጀ琁搀椀攀渀 瘀椀攀渀甀 挀椀氀瘀ጀ欁甀 愀爀⬀ 渀漀 洀欀猁甀 洀Ā樁愀猀 甀稀 椀稀琀⬀爁⬀愁愁渀甀⸀묀
Uz akas tīrīšanu!... Raudupiete sakož zobus un nerunā vairs par Kārli. Drīzi viņa aizbrauc uz māju.਀䬀Ā搁愀猀 搀椀攀渀愀猀 瘀ጀ氁Ā欁 瀀愀最愀猀琀Ā 渀漀琀甀爀 最愀搀猀欀Ā爁琀ጀ樁漀 爀甀搀攀渀猀 琀椀爀最甀⸀ 吀椀爀最欀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀爀 䬀Ā爁氀椀 搀漀洀Ā 猀愀琀椀欀琀椀攀猀 甀渀 椀稀爀甀渀Ā琁椀攀猀⸀
Tirgs ir ļoti liels, un Raudupiete ilgu laiku velti meklē Kārli. Pēdīgi viņa to ierauga.਀嘀椀䘀愁 猀琀Ā瘁 氀椀攀氀挀攀㰀愁 漀琀爀Ā 瀀甀猀ጀⰁ 欀甀爀 琀椀爀最猀 戀攀椀搀稀愀猀Ⰰ 瀀爀椀攀縀甁 洀攀縀椁䘀愁 洀愀氀ĀⰁ 甀渀 爀甀渀Ā 愀爀 欀Ā搁甀 挀椀琀甀 瀀甀椀猀椀⸀ 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 琀甀瘀漀樀愀猀 瘀椀䘀椁攀洀Ⰰ 猀瘀攀愀愁椀猀 瀀甀椀猀椀猀 愀椀稀椀攀琀Ⰰ 甀渀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 椀爀Ⰰ 欀Ā 瘀ጀ氁愀猀Ⰰ 愀爀 䬀Ā爁氀椀 瘀椀攀渀愀 瀀愀琀攀⸀
«Bet ta tad tevi esmu meklējuse,» viņa saka, puišam sniegdama roku. «laikam nupat vēl kā atnāci?»਀꬀䬀甀爀 渀甀℀묀 䬀Ā爁氀椀猀 愀琀戀椀氀搀⸀ ꬀嘀愀椀 琀愀搀 樀愀甀 瘀愀爀ጀ琁甀 戀欀琁 琀Ā搁猀 猀愀搀稀ጀ爁椀攀猀Ⰰ 欀Ā搁猀 攀猀洀甀Ⰰ 欀愀搀 渀甀瀀愀琀 瘀椀攀渀 瘀ጀ氁 戀欀琁甀 愀琀渀Ā持椀猀㼀⸀⸀⸀묀 嘀椀䘀愁 猀洀攀樀愀猀 搀椀欀琀椀Ⰰ 瘀椀䘀愁 瀀愀琀椀攀猀椀 洀愀稀搀爀甀猀挀椀䘀 猀愀爀攀椀戀椀猀⸀ 嘀椀䘀愁 猀Ā爁琀椀攀 瘀愀椀最椀 椀爀 瘀ጀ氁 猀Ā爁琀Ā欁椀 渀攀欀Ā 愀爀瘀椀攀渀甀Ⰰ 瘀椀䘀愁 愀挀椀猀 稀椀戀ጀ琁 稀椀戀Ⰰ 瘀椀䘀愁 欀甀猀琀ጀ愁愁渀Ā猁 椀爀 搀爀漀愀愁 甀渀 挀ጀ氁愀Ⰰ 欀Ā 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 瘀愀椀爀猀 渀攀瘀愀爀 愀挀椀猀 渀漀 瘀椀䘀愁 渀漀瘀ጀ爁猀琀Ⰰ 甀渀 瘀椀䘀愁椀 氀椀攀欀愀猀Ⰰ 欀愀 䬀Ā爁氀椀猀 瘀ጀ氁 渀攀欀愀搀 琀椀欀 猀欀愀椀猀琀猀 渀愀瘀 戀椀樀椀猀 欀Ā 愀椁渀⬀ 愀挀甀洀椀爀欀氀⬀⸁
«Sadzēries!» viņa saka un sit Kārļam viegli par roku. «Meli!»਀꬀娀椀渀Ā洁猀Ⰰ 攀猀洀甀 琀愀Āu jau no paša rīta še, atvedām ar saimnieci govi, pārdevām, dzērām līkopus... Esmu tevi pa šo laiku vismazāk desmit reižu redzējis.»਀꬀唀渀 琀甀 渀攀瀀椀攀渀Ā持椀 瀀椀攀 洀愀渀椀猀㼀묀
«Vai tad es zināju, ka tu ar mani gribi tikties!»਀꬀吀甀 琀漀 渀攀稀椀渀Ā樁椀㼀 嘀愀椀 琀愀搀 䜀愀椀㰀甁 洀Ā琁攀 琀攀瘀 渀愀瘀 猀琀Ā猁琀⬀樁甀猀攀Ⰰ 欀愀 攀猀 樀欀猁甀 洀Ā樁Ā 戀椀樀甀㼀묀
«Ir gan. Bet es domāju...»਀䬀Ā爁氀椀猀 渀攀椀稀爀甀渀ĀⰁ 欀漀 瘀椀䘀愁 搀漀洀Ā樁椀猀Ⰰ 戀攀琀 渀漀瀀甀爀椀渀愀 瘀椀攀渀愀氀搀稀⬀朁椀 甀渀 氀ጀ渁Ā洁 欀Ā搁甀猀 猀椀攀渀愀 猀琀椀攀戀爀椀䘀甁猀 渀漀 猀瘀Ā爁欀甀 瀀椀攀搀甀爀欀渀攀猀⸀
«Ko tu domāji?»਀꬀一甀Ⰰ 欀愀 氀椀攀琀愀 戀攀椀最琀愀⸀묀
«Beigta?... Kārli, nerunā nu tā!» Raudupiete iesaucas, savas kaislības ilgāk nevarēdama valdīt. «Kaut tu zinātu, cik dikti tevi mīlu! Mīļo Kārlīt, nāc jel uz Raudupēm, topi par Raudupi! Saki, - kas tev kā Raudupam kaitēs? Būsi lielmanis, būsi bagāts, varēsi dzīvot kā kungs! Nudie es tevi turēšu un apdienēšu kā kungu un ne kā vīru, es tevi turēšu kā nezin ko, es tevi - -»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 愀瀀欀氀甀猀Ⰰ 瘀椀䘀愁椀 瀀椀攀琀爀欀欁猀琀 瘀Ā爁搀甀⸀ 嘀椀䘀愁猀 欀爀欀琁椀猀 挀攀㰀愁猀 甀渀 猀愀瀀氀漀欀 愀椀稀 瘀愀爀攀渀愀 甀稀琀爀愀甀欀甀洀愀Ⰰ 瘀椀䘀愁椀 愀椁渀⬀ 愀挀甀洀椀爀欀氀⬀ 渀攀戀欀琁甀 戀椀樀椀猀 最爀欀琁椀 瀀爀椀攀欀愀 䬀Ā爁㰀愁 洀椀爀琀⸀
«Nu tev vairs nav brīv liegties,» viņa pēc brīža atkal glaimi uzsāk, «nu tu vairs nekā nevari uzrādīt, kas mūsu saprecēšanos kavētu, nu tev jānāk un jānāk uz Raudupēm!»਀꬀嘀愀椀 瀀愀爀 琀椀攀猀甀㼀묀 䬀Ā爁氀椀猀 椀琀 欀Ā 樀漀欀漀搀愀洀椀攀猀 椀攀樀愀甀琀Ā樁愀猀 甀渀 猀欀愀琀Ā猁 瘀椀攀渀甀洀ጀ爁 甀稀 挀攀㰀甁Ⰰ 瘀愀椀 欀Ā搁猀 渀攀瀀椀攀渀Ā欁 甀渀 渀攀搀稀椀爀搀 瘀椀䘀甁 猀愀爀甀渀甀⸀
«Bet nezin vai tā ir, ka vairs nevienas lietas nevaru, uzrādīt, kas mūsu saprecēšanos kavētu!»਀꬀䔀樀 渀甀Ⰰ 渀攀氀椀攀搀稀椀攀猀 琀愀Āu nu ilgāk... zināms, ka tā ir... Toreiz, kad pie tevis biju, tu vienu vienīgu kavēkli minēji, un šitā kavēkļa vairs nav.»਀꬀一愀瘀愀㼀 倀愀爀 欀Ā搁甀 欀愀瘀ጀ欁氀椀 琀愀搀 琀甀 爀甀渀Ā㼁묀
«Nu par to, kura dēļ tu liedzies uz Raudupēm nākt... par Matīsiņu...»਀꬀倀愀爀 䴀愀琀⬀猁椀䘀甁㼀 䄀欀 刀愀甀搀甀瀀甀 洀Ā琁Ⰰ 渀攀搀漀洀Ā 渀甀Ⰰ 欀愀 攀猀 琀Ā 渀愀戀愀最愀 戀ጀ爁渀愀 搀ጀ㰁 甀稀 刀愀甀搀甀瀀ጀ洁 渀攀瀀愀䘀ጁ洁漀猀 椀攀琀⸀묀
«Bet tu ta甁 琀Ā 琀攀椀挀椀℀묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 椀攀猀愀甀挀愀猀 甀渀 渀漀戀Ā氁⸀
«Jā, atminos, ka tā teicu. Bet es to tikai tā teicu tādēļ, ka tu man par daudz karsti uzprasīji, lai tev stāstu iemeslu, kādēļ uz Raudupēm liedzos iet. Īsto kavēkli tev toreiz negribēju un nevarēju pastāstīt, bet Matīsiņš gan tas nebija, Matīsiņš, kurš man bij tik mīļš kā mazs brālītis.»਀䬀Ā爁㰀愁 戀愀氀猀猀 搀爀甀猀欀甀 渀漀搀爀攀戀Ⰰ 瘀椀䘀愁 挀椀攀愀 欀氀甀猀甀⸀
«Matīsiņš tas nebija,» Raudupiete it kā bez sajēgas lēnām un pakusu atkārto. «Matīsiņš tas nebija - kas tad tas īstais kavēklis bija... ir?»਀꬀䨀ĀⰁ 琀愀最愀搀 琀漀 琀攀瘀 最愀渀 瘀愀爀甀 瀀愀猀琀Ā猁琀⬀琁Ⰰ묀 䬀Ā爁氀椀猀 愀琀戀椀氀搀⸀ ꬀䔀猀 琀攀瘀椀猀 渀攀瘀愀爀甀 瀀爀攀挀ጀ琁 琀Ā搁ጀ㰁Ⰱ 欀愀 瀀椀攀 䬀Ā爁欀氀ጀ渁甀 䴀愀爀椀樀愀猀 椀攀愀甁 椀攀最Ā琁䘀漁猀⸀ 䴀ጀ猁 樀愀甀 渀漀 瀀ጀ爁渀Ā猁 瘀愀猀愀爀愀猀 攀猀愀洀 渀漀爀甀渀Ā樁甀愀椁 瀀爀攀挀ጀ琁椀攀猀⸀ 䰀⬀搁稀 愀椁洀 琀Ā 氀椀攀琀愀 瘀ጀ氁 戀椀樀愀 猀氀ጀ瀁樀愀洀愀Ⰰ 樀漀 䴀愀爀椀樀愀猀 琀ጀ瘁猀 愀爀 洀愀渀椀 渀攀戀椀樀愀 洀椀攀爀ĀⰁ 戀攀琀 琀愀最愀搀Ⰰ 欀甀爀 渀漀 欀爀甀猀琀琀ጀ瘁愀 琀漀猀 猀椀洀琀猀 爀甀戀㰀甁猀 攀猀洀甀 洀愀渀琀漀樀椀猀Ⰰ 琀愀最愀搀 瘀攀挀愀椀猀 愀瀀搀漀洀Ā樁椀攀猀Ⰰ 甀渀 攀猀 瀀愀爀 猀愀瘀甀 氀愀椀洀椀 欀氀愀樀椀 瘀愀爀甀 爀甀渀Ā琁⸀ 唀稀 䴀Ā爁琀椀䘀椁攀洀 洀甀洀猀 戀欀猁 欀Ā稁愀猀⸀묀
Kārlis grib aiziet.਀꬀倀愀氀椀攀挀Ⰰ 渀攀攀樀℀묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 椀攀猀愀甀挀愀猀 愀椀稀猀洀愀欀甀愀ā 戀愀氀猀⬀Ⰱ 愀瀀㜀攁爀愀猀 䬀Ā爁㰀愁洀 挀椀攀琀椀 愀瀀 爀漀欀甀 甀渀 渀攀氀愀椀縀 瘀椀䘀愁 瀀爀漀樀Ā洁⸀ ꬀䬀Ā爁氀椀Ⰰ 瘀愀椀 琀Ā 琀椀攀愀ā洁 琀椀攀猀愀㨀 琀甀 渀攀瀀爀攀挀ጀ猁椀 洀愀渀椀猀Ⰰ 䘀攁洀猀椀 挀椀琀甀⸀⸀⸀ 䬀Ā爁欀氀ጀ渁甀 䴀愀爀椀樀甀⸀⸀⸀ 䬀Ā爁氀椀Ⰰ 琀愀搀 洀愀渀 樀Ā洁椀爀猀琀⸀⸀⸀묀
«Neblēņojies nu, Raudupu māt, laid nu mani vaļā!» Kārlis kaitināts iesaucas un lūko atsvabināties. «Raug, tur jau ļaudis uz mums sāk skatīties.»਀꬀䰀愀椀 瘀椀䘀椁 猀欀愀琀Ā猁Ⰰ 欀愀猀 洀愀渀 瀀愀爀 琀漀 戀ጀ搁愀猀Ⰰ묀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀Ⰰ 猀攀瘀椀 琀椀欀欀漀 瘀愀椀爀猀 猀愀洀愀渀⬀搁愀洀愀Ⰰ 椀稀最爀欀縁 瀀Ā爁 氀欀瀁Ā洁⸀ ꬀氀愀椀 瘀椀䘀椁 猀欀愀琀Ā猁 ⴀ 渀攀氀愀椀搀⬀愁甁 琀攀瘀椀猀 愀最爀Ā欁 瘀愀㰀āⰁ 欀愀洀ጀ爁 渀攀戀欀猁椀 愀瀀䘀ጁ洁椀攀猀 ⴀ묀
«Trakā bāba!» Kārlis viņu pārtrauc un parauj viņu vairāk soļu uz priekšu. «Ko tu no manis gribi? Atstājies no manis, sātan, es tev sevis nevaru pārdoti Bet, ja gribi, nāc, es tev uzpirkšu veselu pusduci manā vietā!»਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 琀Ā 猀琀Ā瘁 䬀Ā爁㰀愁 瀀爀椀攀欀愀āⰁ 欀Ā 欀愀搀 琀Ā 挀愀甀爀 戀爀椀攀猀洀⬀朁甀 猀椀琀椀攀渀甀 戀欀琁甀 琀椀欀甀猀攀 愀瀀爀攀椀戀椀渀Ā琁愀 ⴀ 瘀愀㰀ጁ樁甀 洀甀琀椀Ⰰ 猀琀⬀瘁Ā洁 愀挀⬀洁⸀ 吀愀搀 瘀椀䘀愁 猀愀䘀攁洀愀猀⸀ 䬀Ā 洀愀椀最氀ጀ猁 瘀椀䘀愁 猀愀猀瀀椀攀縀 䬀Ā爁㰀愁 爀漀欀甀 甀渀 椀攀爀愀甀樀 瘀椀䘀甁 瀀爀椀攀搀⬀琁ጀ猁 愀爀 猀瀀ጀ欁甀Ⰰ 欀甀爀愀洀 瘀椀䘀愁 瘀攀氀琀⬀朁椀 氀欀欁漀 琀甀爀ጀ琁椀攀猀 瀀爀攀琀⬀⸁
«Ko tu teici?» viņa šņāc, un viņas acis met zaļganus zibeņus. «Ko tu man uzpirksi? Vai tev šitā ar mani jārunā? Vai zini, ka tevi tagad varu nožņaugt kā suni - suns, tu!... Kādēļ tu mani apmeloji? Kādēļ tu man tūliņ neteici, ka tev cita brūte? Kādēļ tu runāja par Matīsiņu, kur tev bij jārunā par tavu Mariju?... Kārklēnu Marija! Ak tad tā ir tā izredzētā, tā laimīgā!... Tā ubadze, kurai nav ne desmitās daļas no tās mantas, kas man! Un tomēr tu viņu gribi ņemt, un tomēr viņa tev mīļāka nekā es! Vai viņa tevi ieēdinājuse? Ar ko viņa tevi apbūruse? Ko viņa priekš tevis darījuse? Smilgas viņa priekš tevis nav pacēluse, un tomēr viņa tev mīļāka nekā es, nekā es, kura tevis dēļ - vai zini, ko padarījuse?» Raudupiete kā neprātīga krata Kārļa roku. «Vai zini, ko tevis dēļ padarīju?... Tu domā, ka Matīsiņš mira Dieva liktā nāvē?... Jā, nobāli, nobāli kā vasks, Matīsiņš nemira vis Dieva liktā nāvē... Tevis dēļ viņam ļāvu noslīkt akā. Es viņu varēju glābt, bet tu man biji mīļāks nekā tas bērns, un es viņam ļāvu nogrimt... Un nu tu tomēr paņem citu! Ņem arī savu Mariju! Ņem viņu, ņem viņu! Bet to es tev saku, lai tev mēle sakalst par taviem meliem, un lai tā bērna gars māc tavu dvēseli dienu un nakti, kamēr tu nosprāgsti!»਀倀椀攀 瀀ጀ搁ጀ樁椀攀洀 瘀Ā爁搀椀攀洀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀 䬀Ā爁氀椀 瀀愀氀愀椀縀 瘀愀㰀āⰁ 椀攀最爀欀縁 瘀椀䘀愁洀 搀欀爁椀 欀爀欀琁⬀猁Ⰰ 琀Ā 欀愀 瘀椀䘀愁 琀椀欀欀漀 渀攀瀀愀欀爀⬀琁 最愀爀 稀攀洀椀Ⰰ 甀渀 瀀愀稀欀搁 瀀爀椀攀搀⬀琁ጀ猁⸀⸀⸀
Kā apstulbis Kārlis viņai labu brīdi noskatās pakaļ un tad uziet uz lielceļa.਀倀愀 氀椀攀氀挀攀㰀甁 瀀氀愀琀愀 挀椀氀瘀ጀ欁甀 猀琀爀Ā瘁愀 瀀氀欀猁琀 甀稀 瀀爀椀攀欀愀甁 甀渀 愀琀瀀愀欀愀㰀⸁ 娀椀爀最甀 洀椀攀琀渀椀攀欀椀 琀甀爀 樀Ā搁愀 猀愀瘀甀猀 稀椀爀最甀猀Ⰰ 氀漀瀀甀 搀稀椀渀ጀ樁椀 搀稀攀渀 愀瀀稀⬀洁ጀ琁甀猀 氀漀瀀甀猀Ⰰ 戀爀愀甀挀ጀ樁椀 戀爀愀甀挀 琀椀爀最欀 椀攀欀愀ā 甀渀 渀漀 琀椀爀最甀猀 瀀爀漀樀Ā洁Ⰰ 樀愀甀琀爀椀 瀀Ā爁椀 琀甀爀 猀琀愀椀最Ā 琀ጀ爁稀ጀ搁愀洀椀 甀渀 樀漀欀漀搀愀洀椀⸀ 倀愀愀ā 琀椀爀最欀 氀椀攀氀椀 甀渀 洀愀稀椀 猀瀀椀攀縀愁猀 愀瀀 瀀Ā爁搀漀愀愁渀愀猀 瘀椀攀琀Ā洁Ⰰ 渀愀甀搀愀 猀欀愀渀Ⰰ 瀀椀爀挀ጀ樁椀 甀渀 瀀Ā爁搀攀瘀ጀ樁椀 猀洀攀樀愀猀Ⰰ 戀ጀ爁渀椀 瀀欀愁 愀爀 爀愀椀戀Ā洁 洀Ā氁愀 瀀⬀氁⬀琁ጀ洁Ⰰ 愀甁爀 甀渀 琀甀爀 愀爀⬀ 欀Ā搁椀 戀愀爀愀猀⸀⸀⸀ 倀椀攀 戀甀昀攀琀攀猀 最氀Ā稁攀猀 甀渀 瀀甀搀攀氀攀猀 琀椀渀欀愀Ⰱ 樀愀甀渀椀 瀀甀椀愀椁 琀甀爀 愀琀瘀攀氀搀稀ጀ 猀愀瘀愀猀 爀⬀欁氀攀猀 愀爀 愀氀甀 甀渀 瘀攀挀椀 琀ጀ琁椀䘀椁 搀愀爀愀 琀漀 瀀愀愀甁⸀ 倀愀 瘀Ā⌁椁攀洀 猀ጀ搁 洀攀椀琀愀猀Ⰰ ጀ搁 瀀ጀ瀁攀爀欀漀欀甀猀 甀渀 欀氀椀渀⌀攁爀甀猀 甀渀 愀瀀爀甀渀Ā 猀愀瘀愀猀 洀Ā猁愀猀⸀ 唀渀 猀椀攀瘀Ā洁 甀渀 瘀攀挀愀樀Ā洁 洀Ā洁椀䘀ā洁 洀ጀ氁攀猀 猀欀爀椀攀渀 琀椀欀瀀愀琀 Ā琁爀椀 欀Ā 洀攀椀琀攀渀ጀ洁⸀
Te piepeši vecās māmiņas apklus un klausās. Kas par nelabu troksni tur sāk celties?... Un jaunās meitas iebāž aizkostos pēperkokus un klinģerus kabatā un paceļas vāģos stāvu, un skatās: ko tie cilvēki tur uz lielceļa sāk drūzmēties? Un vecie tēvi un jaunie puiši atstāj bufeti, un pēc piecām minūtēm pus tirgus, ziņkārības dzīts, veļas uz lielceļu.਀꬀䬀愀猀 琀甀爀 渀漀琀椀挀椀猀㼀묀 戀愀氀猀椀猀 樀愀甀琀Ā 挀椀琀愀 挀愀甀爀 挀椀琀甀Ⰰ 甀渀 渀漀 搀爀欀稁洀愀猀 瘀椀搀甀猀 氀ጀ渁Ā洁 愀琀戀椀氀搀攀 愀琀渀Ā欁 愀琀瀀愀欀愀㰀㨁
«Nelaime notikuse.»਀꬀䬀愀猀 瀀愀爀 渀攀氀愀椀洀椀㼀묀
«Viena sieva.»਀꬀䬀愀猀 愀爀 琀漀 猀椀攀瘀甀 渀漀琀椀挀椀猀㼀묀
«Pārbraukta.»਀꬀䬀愀猀 琀Ā 瀀愀爀 猀椀攀瘀甀㼀묀
Šoreiz atbilde nenāk tik drīzi atpakaļ. Bet tad tā skan:਀꬀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀⸀묀
Jā, Raudupiete. Milzīgā ļaužu pūļa vidū viņa guļ uz lielceļa bez dzīvības. Viņas sadragāto galvu tirgus sargs tur savā klēpī un mazgā to ar ātri no tuvās upes atnestu ūdeni. Kas lai izšķir, kā nelaime notikuse! Vieni saka, ka tā esot viņas pašas vaina, otri, ka braucēja... Lieli putekļi bija sacēlušies, vīrs ar smagu lādi divjūgu vāģos ātri no tirgus izbraucis, Raudupiete tai pašā acumirklī ceļam devusēs pāri - un, kad putekļi bij nostājušies, tad Raudupiete bija gulējuse uz ceļa ar sadragātu galvu... ਀
* * * ਀
Sēru zvanīšana baznīcas tornī, sēru dziedāšana kapsētā, vaļējā kapā lepns, melns zārks, jauks puķu vaiņags uz zārka un ap kapu un zārku pulks smīnošu mantenieku. Ko šodien aprok?਀刀愀甀搀甀瀀椀攀琀椀⸀
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - ਀䈀攀琀 愀瀀 䴀Ā爁琀椀䘀椁攀洀 䬀Ā爁氀椀猀 愀爀 䴀愀爀椀樀甀 搀稀攀爀 欀Ā稁愀猀⸀ 䬀Ā稁愀猀 椀爀 猀瀀漀縀愁猀Ⰰ 瘀椀攀猀甀 椀爀 搀愀甀搀稀Ⰰ 戀爀欀琁攀 洀⬀氁⬀朁愀 甀渀 猀欀愀椀猀琀愀⸀ 唀渀 琀漀洀ጀ爁 䬀Ā爁㰀愁 瀀爀Ā琁猀 瀀椀氀渀⬀朁椀 渀攀瘀愀爀 椀攀氀⬀欁猀洀漀琀椀攀猀Ⰰ 樀漀 欀Ā 猀氀漀最猀 瘀椀䘀愁洀 刀愀甀搀甀瀀椀攀琀攀猀 氀Ā猁琀猀 最甀㰀 甀稀 猀椀爀搀猀⸀ 嘀椀䘀愁 渀攀樀欀琁愀猀 瘀愀椀渀⬀朁猀 甀渀 琀漀洀ጀ爁 渀攀瘀愀爀 戀欀琁 琀椀欀 瀀爀椀攀挀⬀朁猀 欀Ā 挀椀琀椀⸀ 一攀氀愀椀洀⬀朁Ā 戀ጀ爁渀愀 氀椀攀氀Ā猁Ⰰ 稀椀氀Ā猁 愀挀椀猀 瘀椀䘀愁洀 渀攀椀稀椀攀琀 甀渀 渀攀椀稀椀攀琀 渀漀 瀀爀Ā琁愀⸀⸀⸀
«Mēs esam noskumuši?» skaistā brūte jautā un apliek roku ap viņa kaklu. «Vai neuzjautrināsimies ar kādu danci?»਀䬀Ā爁氀椀猀 搀愀渀挀漀⸀
Bet pēc dan愁 瘀椀䘀愁 渀攀琀漀瀀 樀愀甀琀爀Ā欁猀⸀⸀⸀
Kāzas paiet.਀䨀愀甀渀愀椀猀 瘀⬀爁猀 椀攀瀀愀稀⬀猁琀愀猀 椀欀搀椀攀渀椀愀㜁ā 搀稀⬀瘁ጀ 愀爀 猀愀瘀愀猀 猀椀攀瘀椀䘀愁猀 琀椀欀甀洀椀攀洀 甀渀 瘀Ā樁甀洀椀攀洀Ⰰ 樀愀甀渀Ā 猀椀攀瘀愀 ⴀ 愀爀 瘀⬀爁愀 氀愀戀愀樀Ā洁 甀渀 㰀愁甀渀愀樀Ā洁 ⬀瀁愀愀⬁戁Ā洁⸀ 嘀椀䘀椁 渀愀瘀 瘀⬀氁甀愀椁攀猀⸀ 嘀椀䘀椁 椀爀 洀椀攀爀Ā 瘀椀攀渀猀 愀爀 漀琀爀甀 甀渀 愀爀 猀愀瘀甀 氀椀欀琀攀渀椀⸀ 䴀愀渀琀愀猀 瘀椀䘀椁攀洀 渀攀琀爀欀欁猀琀⸀⸀⸀ 唀渀 琀漀洀ጀ爁 䬀Ā爁氀椀猀 愀愁搀 甀渀 琀愀搀 渀漀瀀欀愁愁猀 甀渀 渀愀瘀 琀椀欀 氀愀椀洀⬀朁猀Ⰰ 欀Ā 瘀愀爀ጀ琁甀 戀欀琁⸀
«Kas tev kait?» sieva prasa.਀䈀攀琀 䬀Ā爁氀椀猀 渀攀猀琀Ā猁琀愀Ⰰ 欀愀猀 瘀椀䘀愁 猀椀爀搀椀 猀瀀椀攀縀⸁
«Kas tev kait?» sieva jautā arvienu biežāk un sāk domāt, ka Kārlis ar viņu nav laimīgs, un raud.਀一甀 䬀Ā爁氀椀猀 瘀椀䘀愁椀 椀稀猀琀Ā猁琀愀 瘀椀猀甀⸀⸀⸀
Jaunā sieva ir dziļi aizgrābta, kā tumša ēna Raudupietes lāsts apņem viņas jautro prātu. Vai mirušā bērna gars viņai tiešām atnesīs nelaimi? Varbūt viņās grūtās stundās, kas tai pēc neilga laika būs jāpārcieš? Viņas sirds baiļojas, un bērna zilās acis, kurās tā nekad nav skatījusēs, arī viņu moca...਀䈀攀琀 瘀椀猀猀 椀稀椀攀琀 氀愀戀椀 甀渀 氀愀椀洀⬀朁椀Ⰰ 甀渀Ⰰ 欀愀搀 䬀Ā爁氀椀猀 猀Ā爁琀甀 瀀甀椀猀ጀ渁甀 愀甀欀氀ጀ 甀稀 爀漀欀Ā洁Ⰰ 琀愀搀 洀愀稀愀椀猀 瘀椀䘀ā 氀欀欁漀樀愀猀 愀爀 戀爀⬀渁甀洀 猀欀愀椀猀琀Ā洁Ⰰ 稀椀氀Ā洁 愀挀⬀洁Ⰰ 欀甀爀Ā猁 琀ጀ瘁愀洀 瘀椀猀愀 搀攀戀攀猀甀 氀愀椀洀⬀戁愀 甀渀 瀀椀攀搀漀愀愁渀愀 氀椀攀欀愀猀 愀琀猀瀀⬀搁愀洀⸀ 唀渀 琀爀⬀猁漀愀ā洁 爀漀欀Ā洁 瘀椀䘀愁 樀愀甀渀瀀椀攀搀稀椀洀甀愀漁 渀漀氀椀攀欀 瀀椀攀 樀愀甀渀Ā猁 洀Ā琁攀猀 猀Ā渁椀攀洀⸀
«Priecājies, sieviņ, lāsta spēks iznīcināts; Matīsiņš par mums nedusmojas, jo viņš pie mums atnācis atpakaļ.»਀嘀攀挀Ā欁椀 猀愀瘀甀 瀀椀爀洀搀稀椀洀甀愀漁 渀漀猀愀甀挀 瀀愀爀 䴀愀琀⬀猁甀⸀