Pie skala uguns ਀
Kā vecais Zemīts pašu nelabo redzējis ਀
Jaungada stāstiņš ਀
Zemīšu Marija bija visa liela pagasta slavenākā meita. Katrā ziņā tas pat skauģam bija jāatzīst. Jo viņa bija ne tikai vien bagāta — Danderu mājas vienīgā mantiniece —, bet turklāt arī skaista, gudra, laipna un godīga.਀
Un tomēr viņa jau bija pilnus divdesmit trīs gadus veca un nebij vēl iemantojuse jauko tiesību nēsāt aubi. Varēt jau nu gan bij varējuse, bet nebij gribējuse. Visus preceniekus, to starpā pašu pagasta un ārļaužu bagātākos saimniekus, viņa atraidīja ar tādu cietību, ka dažā galvā sacēlās domas — Marija gribot palikt neprecējusēs. Bet Marijas prāts nestāvēja vis uz neprecēšanos. Viņas domas bij precēt Vītolu Pēteri — Vītolu Pēteri, kas nekas nebij un kam nekas nebij, tas ir, viņš bija tikai vienkāršs kalps ar vecu, bezspēcīgu māti un jaunu, vēl bezspēcīgāku brāli. Var arī vēl minēt, ka viņam bij glīts ģīmis, skaistas, tumšzilas acis un ļoti laba slava.਀
Viņš kopā ar Mariju vienu vasaru bij gājis ganos, vēlāk gadu bij dienējis pie Zemīša par puisi un, Jurģos iziedams, līdz ar savu gada algu Marijas sirdi paņēmis līdzi. Algu tas bij sūri, grūti pelnījis, sirdi tāpat paņēmis un, lai nevienam nebūtu tiesības viņu tādēļ saukt par zagli, savu sirdi pie Marijas atstājis. ਀
Kad svešām acīm šitā siržu samīšana arī palika slēpta, Zemīša acīm — Zemītene savas jau uz mūžu bij slēguse — tā vis nepalika. Lai Dievs pasargā! Viņa meita iemīlējusēs vienkāršā kalpa cilvēkā, va­zaņķī — nedod tu tētīt — ubagā!... Jā, ubagā, jo par tādu vecais Pēteri turēja, tādēļ ka tas uz labu slavu nelika ne mazākā svara un viņam no glīta ģīmja nebija ne vājākā jēdziena — no skaistām, tumšzilām acīm nemaz nerunājot! Ko žīds dod par skaistām, tumšzilām acīm? Vai viņš par tām dod piecas kapeikas? Ne graša — un, par ko pat žīds nekā nedod, kas tak visu: teļu kaulus, stiklu gabalus un lupatas aizved, — vai par to kaut ko var dot godīgs latviešu zemnieks? Nē! Nu tad redz še! Turklāt Zemīts ar savu veco trīsdesmit gadus bija sadzīvojis laimīgā laulībā un vēl šobaltdien nezināja, kādas acis vecenei bijušas, vai zaļas kā zāle vai zilas kā debesis... Nē, nē, nē, tai lietai ar Vītolu vajadzēja darīt galu. Un vecais Zemīts bez kavēšanās ķērās pie darba. Papriekšu ar labu, jo viņš sirsnīgi mīlēja savu bērnu, bet tad ar ļaunu, jo viņa veltīgās pūles to sāka kaitināt un tēvišķo mīlestību nospiest. Bet, kas palika cieta kā akmens, tā bija Marija.਀
"Nei uguns, ūdens mūs var šķirt,਀一攀椀 㰀愁甀渀椀 挀椀氀瘀ጀ欁椀⸀⸀⸀∀
਀瘀椀䘀愁 欀Ā搁Ā 搀椀攀渀Ā 甀稀 琀ጀ瘁愀 最愀爀愀樀椀攀洀 瀀Ā琁愀爀椀攀洀 搀爀漀愀椁 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀⸀ ∀䰀椀攀挀 樀攀氀 洀愀渀愀椀 猀椀爀搀攀椀 洀椀攀爀愀Ⰰ 琀ጀ琁⸀ 䔀猀 樀愀甀 猀愀瀀爀漀琀甀Ⰰ 琀愀瘀愀猀 搀漀洀愀猀 椀爀 氀愀戀愀猀⸀ 吀甀 最爀椀관戀ጀ琁甀 洀愀渀椀 愀爀 氀椀攀氀洀愀渀椀 猀愀瀀爀攀挀椀渀Ā琁Ⰰ 甀渀 琀愀搀 琀攀瘀 戀欀琁甀 洀攀椀琀愀猀瘀⬀爁猀Ⰰ 愀爀 欀漀 琀甀 瘀愀爀ጀ琁甀 氀攀瀀漀琀椀攀猀⸀ 䈀攀琀 攀猀Ⰰ 琀ጀ琁Ⰰ 渀攀䘀攁洀愀甁 瘀⬀爁甀Ⰰ 愀爀 欀漀 瘀愀爀椀 氀攀瀀漀琀椀攀猀Ⰰ 戀攀琀 椀攀愀甁 瀀椀攀 琀Ā搁愀Ⰰ 欀愀猀 洀愀渀 瀀愀琀⬀欁⸀∀
਀∀䈀攀琀 欀Ā瀁ጀ持 琀攀瘀 匀椀攀爀椀䘀甁 䴀Ā爁琀椀䘀愁 愀爀⬀ 渀攀瘀愀爀 瀀愀琀椀欀琀㼀∀ 琀ጀ瘁猀 椀攀猀愀甀挀Ā猁⸀ ∀嘀愀椀 瘀椀䘀愁洀 渀愀瘀愀 琀Ā搁甀 瀀愀愀甁 愀挀甀Ⰰ 琀Ā搁愀猀 瀀愀愀愁猀 洀甀琀攀猀 甀渀 搀攀最甀渀愀Ⰰ 琀Ā搁甀 瀀愀愀甁 愀甀猀甀 欀Ā 琀愀洀 瀀愀氀愀椀搀䘀愁洀Ⰰ 琀愀洀Ⰰ 欀漀㼀∀
਀∀一ጀⰁ 琀ጀ琁Ⰰ 瘀椀猀椀 猀愀欀愀Ⰰ 欀愀 瘀椀䘀愁洀 最爀攀椀稀猀 搀攀最甀渀猀Ⰰ 甀渀 攀猀 愀爀⬀ 琀漀 猀愀欀甀⸀ 倀ጀ琁攀관爀愀洀 渀愀瘀愀 琀Ā搁愀⸀∀
਀∀䰀愀椀 渀甀 瘀椀攀渀猀 欀氀愀甀猀Ā猁℀ 吀愀猀 最爀攀椀稀甀洀猀 樀愀甀 琀椀欀 琀愀椀猀渀猀Ⰰ 欀愀 猀瘀攀愀猁 琀Ā 最愀渀搀爀⬀稁 渀攀洀愀稀 渀攀瘀愀爀 洀愀渀⬀琁℀∀
਀∀唀渀Ⰰ 氀愀椀 匀椀攀爀椀䘀愁 搀攀最甀渀猀 戀欀琁甀 琀椀欀 琀愀椀猀渀猀 欀Ā 戀愀稀渀⬀持愀猀 琀漀爀渀椀猀Ⰰ 琀愀搀 琀漀洀ጀ爁 瘀椀䘀愁 渀攀䘀攁洀愀甁 甀渀 渀攀䘀攁洀愀甁℀∀ 䴀愀爀椀樀愀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀⸀ ∀䬀Ā搁ጀ㰁 琀愀搀 洀愀渀 瀀爀攀挀ጀ琁 戀愀最Ā琁甀Ⰰ 欀愀搀 洀愀渀 瀀愀愀愁椀 搀椀攀稀最愀渀 洀愀渀琀愀猀℀ 䰀愀椀 匀椀攀爀椀䘀愁 愀瀀氀愀椀洀漀 渀愀戀愀最甀 洀攀椀琀甀Ⰰ 攀猀 愀瀀氀愀椀洀漀愀甁 渀愀戀愀最甀 瀀甀椀猀椀℀∀
਀∀吀ĀⰁ 最爀椀戀ጀ琁甀 爀攀搀稀ጀ琁Ⰰ 欀甀爀 琀甀 琀漀 洀愀渀琀甀 瀀爀椀攀欀愀 瘀椀䘀愁 愀瀀氀愀椀洀漀愀愁渀愀猀 䘀攁洀猀椀℀∀ 琀ጀ瘁猀 爀欀持愀⸀ ∀嘀愀椀 攀猀 琀攀瘀椀猀 欀愀琀爀Ā 愀挀甀洀椀爀欀氀⬀ 渀攀瘀愀爀甀 瀀愀琀愀椀猀⬀琁 瀀愀爀 渀愀戀愀搀稀椀Ⰰ 欀漀㼀 嘀愀椀 渀攀瘀愀爀甀㼀∀
਀∀吀ጀ琁椀䘀Ⰱ 欀愀洀 渀甀 愀椁琀Ā 愀琀欀愀氀 樀漀欀漀樀椀攀猀℀∀ 䴀愀爀椀樀愀 猀愀挀⬀樁愀 最氀愀椀洀漀搀愀洀愀 甀渀 猀愀琀瘀ጀ爁愀 琀ጀ瘁愀 爀漀欀甀Ⰰ 甀渀 最爀椀戀ጀ樁愀 琀漀 最氀愀甀搀⬀琁⸀
਀∀䄀爀 琀漀 琀甀 渀攀欀Ā 渀攀瀀愀渀Ā欁猀椀Ⰰ∀ 琀ጀ瘁猀Ⰰ 爀漀欀甀 愀琀爀愀甀搀愀洀猀Ⰰ 椀攀猀愀甀挀Ā猁Ⰰ 戀攀琀 洀愀稀Ā欁 搀甀猀洀⬀朁猀 渀攀欀Ā 瀀愀瀀爀椀攀欀愀甁⸀ ∀䨀愀 琀甀 琀漀 瀀愀氀愀椀搀渀椀Ⰰ 琀漀 嘀⬀琁漀氀甀 瀀爀攀琀 洀愀渀甀 最爀椀戀甀 䘀攁洀猀椀Ⰰ 琀愀搀 爀攀搀稀ጀ猁椀Ⰰ 瘀愀椀 樀漀欀漀樀甀 瘀愀椀 渀攀⸀∀
਀∀䈀攀琀 攀猀 樀愀甀 渀攀欀愀搀 渀攀攀猀洀甀 琀攀椀欀甀猀攀Ⰰ 欀愀 倀ጀ琁攀爀椀 戀攀稀 琀愀瘀愀猀 愀琀㰀愁甀樀愀猀 瀀爀攀挀ጀ愁甁Ⰰ 攀猀 最愀椀搀⬀愁甁Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 琀甀 ᐀∠
਀∀䴀椀爀猀椀℀∀ 琀ጀ瘁猀Ⰰ 愀琀欀愀氀 猀愀搀甀猀洀漀樀椀攀猀Ⰰ 洀攀椀琀甀 瀀Ā爁琀爀愀甀挀愀⸀ ∀䈀爀愀渀最愀 洀攀椀琀愀Ⰰ 欀愀猀 琀ጀ瘁愀 渀Ā瘁攀猀 最愀椀搀愀⸀∀
਀∀䄀欀Ⰰ 琀ጀ琁椀䘀Ⰱ 琀Ā 樀愀甀 渀攀洀愀稀 渀攀最爀椀戀ጀ樁甀 琀攀椀欀琀⸀ 䜀爀椀戀ጀ樁甀 猀愀挀⬀琁㨀 最愀椀搀⬀愁甁Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 琀甀 搀漀猀椀 猀愀瘀甀 愀琀㰀愁甀樀甀⸀∀
਀∀唀稀 琀Ā搁Ā洁 戀氀ጀ䘁ā洁 渀攀挀攀爀ጀⰁ∀ 娀攀洀⬀琁猀 挀椀攀琀椀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀⸀ ∀吀甀 稀椀渀椀Ⰰ 匀椀攀爀椀관䘀愁洀 琀攀瘀椀 攀猀洀甀 愀瀀猀漀氀⬀樁椀猀 甀渀 猀愀瘀甀 瘀Ā爁搀甀 琀甀爀ጀ愁甁℀∀
਀∀一甀 琀愀搀Ⰰ 欀愀搀 渀漀 琀攀瘀椀猀 渀攀欀Ā 渀攀瘀愀爀 挀攀爀ጀ琁Ⰰ ᐀†琀愀搀 挀攀爀ጀ愁甁 甀稀 䐀椀攀瘀愀 瀀愀氀⬀搁稀⬀戁甀Ⰰ∀ 洀攀椀琀愀 猀愀挀⬀樁愀 爀愀甀搀甀氀⬀朁Ā 戀愀氀猀⬀ 甀渀 愀椀稀猀攀搀稀愀 愀爀 瀀爀椀攀欀愀愁甀琀甀 愀挀椀猀⸀
਀∀䐀椀攀瘀愀洀 最愀爀 琀愀瘀甀 瀀爀攀挀ጀ愁愁渀漀猀 渀愀瘀 渀攀欀Ā搁愀 搀愀㰀愁Ⰰ∀ 瘀攀挀愀椀猀 猀愀瀀⬀持椀猀 椀稀最爀欀搁愀⸀
਀∀䬀愀洀 琀愀搀㼀 嘀愀椀 瘀攀氀渀愀洀㼀∀ 䴀愀爀椀樀愀 愀琀猀攀搀稀愀 ⌀⬁洁椀 甀渀 猀欀愀琀⬀樁Ā猁 椀稀戀爀⬀渁ጀ괁樀甀猀ጀ猁 琀ጀ瘁Ā⸁
਀∀䬀愀洀㼀 嘀攀氀渀愀洀㼀∀ 愀椁猀 Ā琁爀椀 椀攀猀愀甀挀Ā猁⸀ ∀嘀愀椀 攀猀 琀Ā 琀攀椀挀甀Ⰰ 瀀㰀ā瀁愀Ⰰ 欀漀㼀∀ 唀渀 縀椁最氀椀 瘀椀䘀愁 椀稀猀琀攀椀搀稀Ā猁 渀漀 椀猀琀愀戀愀猀 Ā爁ĀⰁ 搀甀爀瘀椀猀 猀攀瘀 渀漀 瀀愀欀愀㰀愁猀 琀Ā 愀椀稀猀椀稀搀愀洀猀Ⰰ 欀愀 氀漀最愀洀 爀欀琁椀猀 渀漀搀Ā爁搀ጀ樁愀⸀
਀怀椁琀Ā搁愀猀 甀渀 琀愀洀氀⬀搁稀⬀朁愀猀 猀愀戀Ā爁愀愁渀Ā猁 愀琀欀Ā爁琀漀樀Ā猁 愀愁搀 甀渀 琀愀搀Ⰰ 戀攀琀 渀攀搀稀 琀ጀ瘁猀 挀愀甀爀 琀Ā洁 欀漀 瀀愀渀Ā持愀Ⰰ 渀攀搀稀 洀攀椀琀愀⸀ 䴀愀爀椀樀愀 琀Ā搁ጀ㰁 挀椀欀 瘀愀爀ጀ搁愀洀愀 氀欀欁漀樀愀 椀稀瘀愀椀爀⬀琁椀攀猀 渀漀 愀ā搁Ā洁 渀攀瀀愀琀⬀欁愀洀Ā洁 猀愀爀甀渀Ā洁Ⰰ 樀漀 瘀椀䘀愁 愀琀稀椀渀愀Ⰰ 欀愀 琀Ā猁 戀椀樀 欀愀椀琀⬀朁愀猀Ⰰ 樀漀 琀愀椀 椀欀爀攀椀稀 渀攀椀稀搀攀瘀Ā猁 瀀愀氀椀欀琀 洀椀攀爀⬀朁愀椀 甀渀 瘀椀䘀愁猀 瀀椀欀琀甀洀猀 琀ጀ瘁甀 瀀愀搀愀爀⬀樁愀 瘀ጀ氁 猀琀欀爁最愀氀瘀⬀朁Ā欁甀⸀ 䴀愀爀椀樀愀 琀Ā瀁ጀ持 愀瀀䘀ጁ洁Ā猁 挀攀爀ጀ琁 甀渀 瀀愀挀椀攀猀琀椀攀猀Ⰰ 甀渀 最愀椀搀⬀琁⸀ 嘀椀䘀愁 樀愀甀 瘀ጀ氁 戀椀樀愀 琀椀欀 樀愀甀渀愀Ⰰ 琀Ā瀁愀琀 倀ጀ琁攀爀椀猀℀ 嘀愀椀 渀甀 琀椀攀 愀瀀瀀爀攀관挀ጀ樁Ā猁 最愀搀甀 愀最爀Ā欁 瘀愀椀 瘀ጀ氁Ā欁Ⰰ 琀愀猀 琀愀欀 渀攀戀椀樀 渀攀 渀漀 欀Ā搁愀 猀瘀愀爀愀⸀ 䈀攀琀 最愀椀搀⬀愁愁渀愀 瀀爀愀猀愀 搀愀甀搀稀 瀀愀挀椀攀琀⬀戁愀猀Ⰰ 甀渀 琀椀攀洀Ⰰ 欀愀猀 猀愀洀⬀氁ጀ樁甀愀椁攀猀Ⰰ 欀Ā 稀椀渀Ā洁猀Ⰰ 琀Ā猁 渀愀瘀 瘀椀猀愀椀 搀愀甀搀稀⸀ 倀ጀ持 瀀甀猀漀琀爀愀 最愀搀愀 䴀愀爀椀樀愀 愀爀 猀愀瘀甀 瀀愀挀椀攀琀⬀戁甀 戀椀樀愀 最愀氀Ā⸁
਀∀一甀 最愀渀 瘀愀椀爀猀 渀攀稀椀渀甀Ⰰ 欀漀 椀攀猀Ā欁琀Ⰰ 欀漀 渀攀Ⰰ∀ 瘀椀䘀愁 最愀甀搀Ā猁 甀稀 倀ጀ琁攀爀椀Ⰰ 猀愀琀椀欀搀愀洀Ā猁 愀爀 琀漀 欀Ā搁Ā 猀瘀ጀ琁搀椀攀渀愀猀 瀀ጀ持瀀甀猀搀椀攀渀Ā⸁ 匀愀琀椀欀愀愁渀Ā猁Ⰰ 猀愀瀀爀漀琀愀洀猀Ⰰ 渀漀琀椀欀愀Ⰰ 琀ጀ瘁愀洀 渀攀稀椀渀漀琀Ⰰ 瀀愀 氀椀攀氀Ā欁愀椀 搀愀㰀愁椀 䐀愀渀搀攀爀甀 猀洀ጀ搁ጀⰁ 欀甀爀愀猀 ⬀爁渀椀攀欀猀 戀椀樀愀 倀ጀ琁攀爀愀 猀欀漀氀愀猀 戀椀攀搀爀椀猀 甀渀 搀爀愀甀最猀⸀ ∀䬀愀猀 氀愀椀 渀漀琀椀攀欀Ⰰ 欀愀搀 洀甀洀猀 瘀ጀ氁 瀀甀猀漀琀爀愀 最愀搀愀Ⰰ 瘀愀爀戀欀琁 愀爀⬀ 瘀ጀ氁 椀氀最Ā欁 樀Ā朁愀椀搀愀℀ 䔀猀 琀漀 瘀愀椀爀猀 渀攀瘀愀爀甀 椀稀琀甀爀ጀ琁Ⰰ 甀渀Ⰰ 樀愀 琀ጀ瘁猀 搀爀⬀稁椀 渀攀搀漀猀 猀愀瘀愀猀 愀琀㰀愁甀樀愀猀Ⰰ 琀愀搀 瀀爀攀挀ጀ猁椀洀椀攀猀 戀攀稀 琀Ā猁⸀ 䐀椀攀稀관最愀渀 椀氀最椀 攀猀洀甀 戀椀樀甀猀攀 瘀椀䘀愁 瀀愀欀氀愀甀猀⬀朁Ā 洀攀椀琀愀⸀∀
਀∀䨀ĀⰁ 戀攀琀Ⰰ 欀愀搀 洀ጀ猁 戀攀稀 瘀椀䘀愁 愀琀㰀愁甀樀愀猀 瀀爀攀挀ጀ猁椀洀椀攀猀Ⰰ 欀愀猀 琀愀搀 戀欀猁 愀爀 䐀愀渀搀攀爀椀攀洀㼀∀ 倀ጀ琁攀爀椀猀 爀愀椀稀⬀朁椀 樀愀甀琀Ā樁愀⸀ 䨀漀Ⰰ 氀愀椀 最愀渀 琀愀猀 猀愀瘀甀 䴀愀爀椀樀甀 欀愀爀猀琀椀 洀⬀氁ጀ樁愀Ⰰ 琀愀搀 琀漀洀ጀ爁 瘀椀䘀愁 氀愀戀瀀爀Ā琁 瘀ጀ氁 欀Ā搁甀 最愀搀甀 最爀椀戀ጀ樁愀 最愀椀搀⬀琁Ⰰ 樀愀 挀愀甀爀 琀漀 琀椀欀愀椀 渀攀稀甀搀愀 挀攀爀⬀戁愀 爀攀椀稀 琀椀欀琀 瀀愀爀 䐀愀渀搀攀爀甀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀⸀ ∀䬀愀猀 洀甀洀猀 瀀愀爀 䐀愀渀搀攀爀椀攀洀 戀ጀ搁愀猀℀∀ 䴀愀爀椀樀愀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀⸀ ∀嘀愀椀 洀ጀ猁 渀攀瘀愀爀愀洀 猀琀爀Ā搁Ā琁㼀 嘀愀椀 琀愀瘀愀猀 瘀愀椀 洀愀渀愀猀 爀漀欀愀猀 氀⬀搁稀 愀椁洀 戀攀稀 搀愀爀戀愀 最甀氀ጀ괁樀甀愀愁猀 欀氀ጀ瀁⬀㼁 嘀愀椀 䐀愀渀搀攀爀漀猀 瘀椀攀渀 洀愀椀稀攀㼀∀
਀∀䤀爀 樀愀甀 渀甀 椀 挀椀琀甀爀 愀爀Ⰰ∀ 倀ጀ琁攀爀椀猀 愀琀琀攀椀挀愀Ⰰ 愀椀稀 愀甀猀椀 欀愀猀⬀搁愀洀猀Ⰰ ∀戀攀琀 欀愀氀瀀甀 洀愀椀稀攀⸀ 唀渀 琀Ā 渀愀瘀 猀愀氀搀攀渀愀Ⰰ 琀椀挀椀 洀愀渀Ⰰ 猀椀爀猀渀椀䘀⸁∀
਀∀倀ጀ琁攀爀愀洀 琀愀椀猀渀⬀戁愀Ⰰ∀ 琀愀最愀搀 䴀愀琀⬀猁猀 ᐀†琀Ā 猀愀甀挀愀 欀愀氀ጀ樁甀 ᐀†爀甀渀Ā樁愀 猀琀愀爀瀀ĀⰁ ∀渀攀瘀愀樀愀最愀 瀀Ā爁猀琀攀椀最琀椀攀猀⸀ 吀椀欀 氀愀戀愀猀 洀Ā樁愀猀 稀愀甀搀ጀ琁Ⰰ 欀Ā搁愀猀 䐀愀渀搀攀爀椀Ⰰ 琀愀猀 渀愀瘀愀 樀漀欀猀⸀ 唀渀 樀甀洀猀 瘀椀䘀愁猀 瀀甀琀ጀ猁Ⰰ 樀愀 瘀攀Āa gribai pretosieties. Tēvs ir stūrgalvis."਀
"Bet ko tad lai darām," Marija iesaucās, "cik ilgi tad lai gaidām!"਀
"Darāt tā, ka vilks paēdis un kaza dzīva," kalējs atbildēja. Un tad, uzrāvis spi欁甀 甀渀 愀椀稀搀攀搀稀椀渀Ā樁椀猀 瀀⬀瀁椀Ⰰ 瘀椀䘀愁 猀洀愀椀搀⬀搁愀洀猀 琀甀爀瀀椀渀Ā樁愀㨀 ∀䄀爀 氀欀朁愀愁渀Ā洁Ⰰ 樀欀猁 猀愀欀Ā琁Ⰰ 樀欀猁 渀攀欀Ā 渀攀瀀愀渀Ā欁愀琀 瀀椀攀 瘀攀Āa — labi, tad mēģināt to darīt citādā vīzē, par piemēru, ar viltu."਀
"Ar viltu?" Pēteris un Marija vienā mutē iesaucās. "Nu jā, ar viltu. It īpaši tev, Marij, ieteicu. Jūs, sievietes, tak esot 欁猁欀愀椀 爀愀搀愀⸀∀
਀䴀愀爀椀樀愀 瀀愀瀀甀爀椀渀Ā樁愀 最愀氀瘀甀⸀
਀∀一漀 猀椀攀瘀椀攀愀椁攀洀Ⰰ∀ 瘀椀䘀愁 琀攀椀挀愀Ⰰ ∀琀ጀ瘁猀 渀攀氀椀欀猀椀攀猀 瀀椀攀瘀椀氀琀椀攀猀⸀ 嘀椀䘀愁 渀愀瘀 瘀椀猀 琀椀欀 氀ጀ琁椀 瀀椀攀洀Ā渁Ā洁猀Ⰰ 欀Ā 琀甀 瘀愀爀戀欀琁 搀漀洀Ā⸁∀
਀∀䈀攀琀 瀀愀洀ጀ⌁椁渀Ā琁 琀愀Āu var. Ja viņš neiet, neiet cilpā, vai jūs tādēļ ko zaudējat?"਀
"Itin nekā," Pēteris sacīja.਀
"Bet vai tad tev kāds puslīdz gudrs padoms ir prātā?" Marija jautāja. "Nē, bet mums jau laika diezgan to izdomāt. Kad jūs nākamā svētdienā — vai nu kad — atkal atnāksiet šurp, tad runāsim par šito lietu tāļāk. Bet pa tam lauzīsim krietni savas galvas, ko lai gudru izdomātum." Marija un Pēteris šos vārdus atzina par ļoti prātīgiem, un, apņēmu­šies kaut ko "gudru izdomāt", visi trīs šķīrās.਀
*** ਀㄀∀一甀Ⰰ 欀漀 琀愀搀 渀甀 氀愀戀甀 猀琀Ā猁琀⬀猁椀攀琀㼀∀ 琀椀欀欀漀 氀愀戀搀椀攀渀愀猀 愀琀䘀ጁ洁椀猀Ⰰ 欀愀氀ጀ樁猀 樀愀甀琀Ā樁愀 洀欀猁甀 瀀Ā爁椀洀Ⰰ 欀愀猀 渀漀琀攀椀欀琀Ā 猀瘀ጀ琁搀椀攀渀ĀⰁ 欀爀ጀ猁氀愀椀 洀攀琀漀琀椀攀猀Ⰰ 愀琀欀愀氀 椀攀爀愀搀Ā猁 猀洀ጀ搁ጀ⸁ ∀匀ጀ猁琀愀琀椀攀猀℀∀
਀∀吀椀欀 最甀搀爀猀 戀椀樀甀 瘀愀欀愀爀Ⰰ 琀椀欀 最甀搀爀猀 攀猀洀甀 愀漁搀椀攀渀Ⰰ 攀猀 渀攀欀Ā 渀攀稀椀渀甀Ⰰ∀ 倀ጀ琁攀爀椀猀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀Ⰰ 渀漀猀ጀ稁搀愀洀椀攀猀 䴀愀爀椀樀愀椀 氀⬀搁稀Ā猁⸀ ∀䴀愀渀椀 瘀椀猀甀 氀愀椀欀甀 洀漀挀⬀樁愀 猀愀瀀渀椀猀Ⰰ 爀Ā搁⬀搁愀洀猀 洀愀渀 渀愀甀搀甀Ⰰ 欀愀猀 愀椀稀 猀洀ጀ搁攀猀 稀攀洀 愀欀洀攀渀猀 最甀㰀漁琀⸀ 䨀愀 琀甀爀 瀀愀琀椀攀猀椀 渀愀甀搀愀 最甀氀ጀ琁甀Ⰰ 琀愀搀 樀愀甀 渀甀 戀欀琁甀 氀愀戀椀Ⰰ 戀攀琀 攀樀 渀甀 猀愀稀椀渀椀Ⰰ 欀漀 琀愀猀 渀漀稀⬀洁ጀ⸁∀
਀䬀愀氀ጀ樁猀 猀欀愀㰀椁 椀攀猀洀ጀ樁Ā猁⸀ ∀一甀Ⰰ 甀渀 琀甀Ⰰ 䴀愀爀椀樀Ⰰ ᐀†渀漀 欀Ā 琀愀搀 琀甀 攀猀椀 猀愀瀀䘀漁樀甀猀攀㼀∀ 瘀椀䘀愁 樀愀甀琀Ā樁愀⸀
਀∀䔀猀㼀 一攀 渀漀 欀Ā⸁ 嘀椀猀愀猀 愀椁琀Ā猁 渀愀欀琀椀猀 琀椀欀欀漀 愀爀 洀漀欀Ā洁 瘀愀爀ጀ樁甀 愀椀稀洀椀最琀Ⰰ 欀甀爀 琀愀搀 渀甀 戀椀樀 氀愀椀欀猀Ⰰ 欀漀 猀愀瀀䘀漁琀℀ 䈀攀琀 搀漀洀Ā琁 樀愀甀 渀甀 愀爀⬀ 渀攀欀Ā 渀攀攀猀洀甀 椀稀搀漀洀Ā樁甀猀攀⸀∀
਀∀一甀Ⰰ 琀愀搀 樀愀甀 氀愀椀欀愀洀 瀀ጀ持 洀愀渀愀 瀀愀搀漀洀愀 戀欀猁 樀Ā搁愀爀愀Ⰰ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 爀甀渀Ā樁愀⸀ ∀吀愀瘀猀 琀ጀ瘁猀Ⰰ 䴀愀爀椀樀Ⰰ 愀氀氀愀縀 洀ጀ搁稀 猀琀Ā猁琀⬀琁Ⰰ 欀愀 愀椁猀 渀漀 挀椀琀愀 渀攀欀Ā 渀攀戀⬀猁琀漀琀椀攀猀 欀Ā 琀椀欀愀椀 渀漀 琀爀愀欀椀攀洀 猀甀䘀椁攀洀 甀渀 猀瀀漀欀椀攀洀⸀ 䬀Ā 戀欀琁甀Ⰰ 欀愀 洀ጀ猁 瀀愀愀甁 渀攀氀愀戀漀 䘀攁洀琀甀洀 瀀愀氀⬀朁Ā㼁⸀⸀⸀∀ 唀渀 䴀愀琀⬀猁猀 猀⬀欁椀 猀Ā欁愀 椀稀猀琀Ā猁琀⬀琁 猀愀瘀甀 渀漀搀漀洀甀⸀
਀倀ጀ持 瀀甀猀猀琀甀渀搀愀猀 氀愀椀欀愀 瘀椀猀椀 琀爀⬀猁 愀㜁⬁爁Ā猁⸀ 䴀愀爀椀樀愀猀 甀渀 倀ጀ琁攀爀愀 瘀愀椀最椀 猀瀀⬀괁搀ጀ樁愀 挀攀爀⬀戁愀猀 瀀椀氀渀Ā 猀瀀漀縀甁洀Ā⸁
਀⨀⨀⨀ 
2Līdz šim neviens cilvēks nebij nedz zinājis, nedz to licis vērā, kad kalējam Matīsam bija dzimšanas diena. Jo, lai gan viņš jau septiņus gadus Zemīša smēdē dzīvoja, tad tomēr tas šito dienu vēl nekad nebija svinējis. Tāpēc jo vairāk pārsteidza Danderu ieviešus vēsts, ko kāds puisis kādā dienā — tas bija īsi priekš Ziemassvētkiem — pārnesa no smēdes uz istabu. Proti, viņš stāstīja, ka redzējis Matīsa istabiņā uz plaukta stāvam veselu cukura galvu un dzeltenos un sarkanos papīros ietītas pudeles. Prasījis, ko kalējs ar šitām jaukām mantām darīšot. "Gribu šogad savu dzimšanas dienu pa godam nosvinēt," kalējs at­bildējis...਀
Savu dzimšanas dienu svinēt, lai nu viens cilvēks paklausās!... Tas nu atkal no kalēja bija melots. Vai no stāstītāja Andža. Jo tie abi bija ļoti "štukoti" cilvēki... Ja sniegs nebūtu bijis tik dziļš, tad Annulei būtu jāaizskrien uz smēdi un pa logu jāpaglūn, vai uz plaukta patiesi stāv cukurs ar pudelēm vai ne. Bet, ja arī, — vai tad Matīsam tādēļ patiesi dzimšanas dienu vajadzēja svinēt? Vai pirkumi nevarēja būt sagādāti precībām vai pat kāzām!... Jā, jā, jā — pirkumi būs sagādāti kāzām!...਀
Un nu Danderu sievieši sāka lauzīt galvas, kura gan būšot kalēja izredzētā, un nāca pēdīgi pie tā gala sprieduma, ka laikam gan cita neviena kā skaistā Augulēna meita. Zināms, Augulēna meita, to jau vecā Made trīs gadus atpakaļ bij domājuse un sacījuse... Augulēna meita un cita neviena!...਀
Gan Andžs visām šīm spriedelēšanām kā nedibinātām lūkoja stā­ties pretī, bet ko nu viens nabaga vīrietis pret veselu pūli sieviešu var izdarīt! Viņam bij jāapklus.਀
Un tomēr Andžam bij taisnība. Jo kādas dienas vēlāk kalējs ieradās Danderos un lūdza saimniekam, lai šis viņam atļaujot savu dzimšanas dienu svinēt Danderos. Taišņi Jaungada vakarā šis tapšot divdesmit piecus gadus vecs, un tādēļ, ka nezinot, vai otrus divdesmit piecus nodzīvošot vai ne, un arī tāpēc, ka pēdējā laikā darbs gājis labi no ro­kas, šis reiz savu dzimšanas dienu jautri gribot pavadīt. Viens pats jau nu nevarot būt jautrs, un priekš viesiem smēde esot par mazu. Tā­dēļ lai atļaujot atnākt uz Danderiem. Šis jau negribot izrīkot nekādu baili, negribot arī ielūgt nekādu viesu, izdzeršot visi kopā glāzi labas grokas — un ar to būšot darīts... Saimnieks, kam glāze labas grokas nebūt neriebās, neapdomājās ilgi, ko uz šitādu lūgumu atbildēt, bet atteica kalējam, lai nākot ar žē­līgu Dievu, tādam nodomam šim nekas neesot pretī.਀
*** ਀㌀吀椀欀 樀愀甀琀爀椀 欀Ā 愀漁最愀搀 䐀愀渀搀攀爀漀猀 䨀愀甀渀最愀搀愀 瘀愀欀愀爀Ā 椀氀最椀 瘀愀椀 瀀愀琀 瘀ጀ氁 渀攀欀愀搀 渀攀戀椀樀愀 最Ā樁椀猀⸀ 匀愀椀洀渀椀攀欀猀 欀愀氀ጀ樁甀 戀椀樀愀 甀稀氀欀搁稀椀猀 甀稀 瘀愀欀愀爀椀䘀ā洁Ⰰ 甀渀Ⰰ 瀀ጀ搁ጀ樁Ā猁 渀漀琀甀爀漀琀Ⰰ 䴀愀琀⬀猁猀 戀椀樀 愀琀琀愀椀猀⬀樁椀猀 瘀愀㰀ā 瘀椀攀渀甀 渀漀 稀椀渀Ā洁Ā洁Ⰰ 瀀愀瀀⬀爁Ā 椀攀琀⬀琁Ā洁 瀀甀搀攀氀ጀ洁⸀ 吀Ā猁 猀愀琀甀爀猀Ⰰ 欀Ā 愀爀⬀ 欀愀氀ጀ樁愀 椀稀瘀攀椀挀⬀朁Ā 琀ጀ爁稀ጀ愁愁渀愀 搀爀⬀稁椀 瘀椀攀渀 椀稀瀀氀愀琀⬀樁愀 瘀椀猀瀀Ā爁⬀朁甀 漀洀甀氀⬀戁甀⸀ 一漀 最愀椀搀愀 瀀椀攀挀攀氀搀愀洀椀攀猀Ⰰ 欀愀琀爀猀 愀瀀氀椀攀挀椀渀Ā樁愀Ⰰ 欀愀 爀攀琀椀 琀椀欀 最愀椀搀甀 稀⬀搁攀渀椀 ⠀最爀欀搁攀渀椀⤀ 愀爀 挀欀欁愀猀 最愀㰀甁 攀猀漀琀 ጀ搁椀猀 欀Ā 愀漁瘀愀欀愀爀⸀
਀䬀愀搀 最愀氀搀猀 戀椀樀愀 渀漀欀漀瀀琀猀 甀渀 瀀椀攀 洀愀氀愀猀 渀漀氀椀欀琀猀Ⰰ 䄀渀搀縀猁Ⰰ 氀椀攀氀猀 洀攀椀猀琀愀爀猀 甀稀 栀愀爀洀漀渀椀欀Ā洁Ⰰ 椀稀䘀ጁ洁愀 猀愀瘀甀 洀欀稁椀欀愀猀 爀⬀欁甀 椀稀 洀愀稀愀 猀椀攀渀愀猀 猀欀愀瀀⬀愁愁 甀渀 甀稀猀瀀ጀ氁ጀ樁愀 ∀欀爀椀攀琀渀甀 洀愀爀愀甁∀Ⰰ 欀Ā 琀漀 猀愀椀洀渀椀攀欀猀 瀀愀瘀ጀ氁ጀ樁愀⸀ 吀愀搀 猀瀀ጀ氁ጀ樁愀 搀愀渀Āus, un nu, saprotams, sākās dancošana.਀
Pauzei iestājoties, Zemīts, kas nomaļš sēdēja, uzreiz iesaucās: "Diezgan tagad tādas lēkāšanas! Andž, uzraun kazaku!"਀
Andžs paklausīja.਀
"Nu, kas dancos kazaku?" vecais jautāja, istabas vidū iestādamies. "Made, mēs agrāk abi kopā brangi dancojām, vai kājas vēl klausa? .. Nē?... Blēņas! Esmu tikpat vecs kā tu, bet kazaku dancoju kā puika. Vai gribat redzēt?"਀
Un, pirms vēl kāds varēja izteikt jā vai nē, Zemīts ar lielu izvei­cību sāka dancot.਀
"Jau iesilis," Marija 甁欀猀琀ጀ樁愀Ⰰ 欀愀氀ጀ樁愀洀 Ā琁爀椀 最愀爀Ā洁 愀椀稀猀氀⬀搁ጀ搁愀洀愀 甀渀 猀愀椀洀渀椀攀欀椀猀琀愀戀Ā 瀀愀稀甀稀搀愀洀愀⸀ 吀攀 瘀椀䘀愁 Ā琁爀椀 甀稀爀Ā瘁愀 猀瀀椀Āku un atstūma pulksteņa rādītājus gandrīz ap veselu stundu atpakaļ. Tad tā atkal atsteidzās atpakaļ saimes istabā. Saimnieks patlaban laida savu pēdējo ratu pār istabu un tad, dziļi atņemdams elpu, atkrita krēslā.਀
"Nudie, tas bij brangi," kalējs sacīja un piegāja, pilnu glāzi turē­dams rokā, pie Zemīša. "Lai tavas kājas vēl ilgi pastāv tik veiklas!"਀
Viņš pielika glāzi pie lūpām, pielēja to tad atkal pilnu un sniedza to vecajam.਀
"Vai nav tiesa," šis sacīja lielīgi, glāzi tukšodams, "ne ikkatrs to man var darīt pakaļ, ko?"਀
"Neviens gan," kalējs runāja. "Nu vēl uz otras kājas."਀
Viņš pildīja atkal glāzi...਀
Tagad kāds lika priekšā laimes liet. Priekšlikums atrada vispārīgu piekrišanu, bet izrādījās diemžēl par neizpildāmu, tādēļ ka trūka svina. Mazais Ješka un tāpat arī lielie puiši gan gribēja izgriezt kādas pogas no biksēm, bet tas palika neizdalīts, jo vecā Made gluži pareizi pie­minēja, ka ar to tikpat nekā nepanākšot, nebūšot diezgan svina. Nu jā, visu savu bikšu pogu vīrieši laimes liešanai jau nevarēja ziedot!਀
"Ka svina nav, nav, lūkosim citādi dabūt zināt, kas ar mums uz priekšu notiks," Andžs sacīja, harmoņikas nolikdams pie malas. "Salasāt cepures!... Ješka, Matīs, Pēter, Juri! Dodat šurp savas!"਀
Andžs cepures rindā uzlika uz galda un tad pabāza zem katras kaut ko, citiem neredzot: zem vienas maizi, zem otras atslēgu, zem trešās gredzenu utī., pie tam katras lietas lēti saprotamo nozīmi izskaidrodams.਀
Nu visiem pēc rindas bij jānāk pie galda un viena cepure jāpaceļ: ko tad zem cepures atrada, tas viņam nākamgad bij gaidāms.਀
Kamēr tā tie citi kavējās un smējās, tamēr kalējs bij gādājis par vārošu ūdeni, un, kad nu arī Annule ar Ješku bij dabūjuši zināt, ka tiem jaunais gads piešķiršot žagarus, viņš noņēma cepures no galda un to vietā tur uzlika tikpat daudz glāžu. Bija laiks taisīt groku.਀
Drīzi vien visi Danderu vīrieši sēdēja ap galdu.਀
Kalējs nosēdās Zemīšam līdzās.਀
"Jā," viņš pēc brīža uzsāka, "jā, tā ir jauka lieta — zināt nākamību. Bet šitāda cepuru pacelšana tak vairāk nekas nava kā jokošanās. Ja man būtu vairāk dūšas, nekā man patiesībā ir, tad gan zinātu, ko darītu."਀
"Tad tu laikam ap pusnakti uz istabas mēslu gubas gribētu stāvēt," kāda meita runāja. "Es tev saku, tur nekas neiznāk. Divas reizes tā stāvēju, bet abas reizes nekā nedzirdēju."਀
"Nē," kalējs atteica, "uz mēsliem nestāvētu. Bet labprāt gan reiz skatītos spieģelī."਀
"Spieģeli? Kas ir ar spieģeli?" vairāk balsis reizē jautāja.਀
"Jūs to nezināt? Tā jau veca lieta," kalējs mierīgi atbildēja un pielika glāzi pie lūpām. "Jāpaņem spieģelis un jāskatās tajā ap pusnakti starp divpadsmitiem un vienu tukšā kambarī. Spieģeli tad parādoties tā cilvēka ģīmis, ar kuru nākošā gadā jāsaprecējas... Bet parādīšanās, ko tur dabūjot redzēt, neesot cits nekas kā pats nelabais ar nākamā brūt­gana vai brūtes seju."਀
"Lai Dievs pasarga!" kāds iesaucās un nospļāvās.਀
"Kā," Marija tagad sacīja zobojošā balsī, "vai tev patiesi līdz šim tikai dūšas trūcis šo joku izdarīt? Nu, tad gan tevis nevajadzēs saukt par Matīsu, bet par Jānīti garaustiņu. Nudie!"਀
"Sauc mani, kā tev tīk," Matīss tikpat zobojoši atbildēja, "ne ikkatram ir tāda dūša kā tev! Tu, kas tu — vardes ar pliku roku nevīžo aizskart un aiz bailēm no mazas pelītes leci līdz griestiem, — tu patiesi ap pusnakti viena pate sēdētu tukšā kambarī!" Viņš uzsāka pilnā kaklā smieties, un visi citi, izņemot Mariju ar saimnieku, smējās līdz.਀
"Kas tur ko smieties?" Zemīts asi jautāja, savu sakarsušo ģīmi kalējam piegriezdams. "Kas tur ko smieties, es prasu, ko? Ak tā! Tu netici, ka Marija nav bailīga? Mana meita Marija?... Nu, tad saki man — vai tā ir bailība vai drošība, kad Marija vakarā viena pate uzkāpj uz klētsaugšas un no turienes nones āboļus, meža āboļus, kas manā zārkā tiek uzglabāti?"਀
"Un, kad viņa tos āboļus iz tava nākamā kapa būtu iznesuse, ir tad pie tā palieku: tavai meitai nava tik daudz kuražas, ka viņa to burvestību ar spieģeli varētu izmēģināt, jā!" kalējs, kas tagad arī likās būt iekarsis, izsaucās.਀
"Tā, vai tu tā domā?"਀
"Jā, tā domāju gan!"਀
Saimnieks piecēlās un tuvojās kalējam.਀
"Vai tu īsti tā domā?" viņš jautāja.਀
"Nevienu drusciņ citādāki... Kas ir, derēsim, saimniek!" Kalējs arī piecēlās un stiepa pie pēdējiem vārdiem Zemīšam roku pretī. Šis roku atgrūda nost.਀
"Es nederu!" viņš strupi sacīja. "Marij!"਀
"Jā, tēt!"਀
"Apmet sev kaut ko ap pieciem, ej paņem spieģeli un lukturi un parādi kalējam, ka man taisnība. Tu pirtī vari skatīties... Jā?"਀
"Zināms, tēt, ja tu to gribi. Bet pirts šovakar bij ļoti sūra, Made bij slikti kurinājuse."਀
"Taisnība — tad ej uz drēbju klēti — nē, tur būs par daudz salts, ej labāk uz riju."਀
"Kungs Dievs," Made aizkrāsnē iekliedzās, "uz riju! Tur jau vecais Pūrmanis pakārās!"਀
"Klusi!" saimnieks vecenei uzbrēca. "Kas tev pēc tā prasa, vecā grezele!... Vai iesi uz riju, meit?"਀
"Kādēļ ne? Bet cik ilgi tad lai tur sēdu?"਀
"Līdz es tevi saucu."਀
Marija aplikās lakatu, iegāja kambarī pēc luktura un spoguļa un tad, dīvainu mirkli kalējam uzmezdama, izgāja no istabas.਀
"Nu?" vecais Zemīts jautāja un skatījās lepni visapkārt. "Kam nu ir taisnība?"਀
Vinš atkal nosēdās pie galda un iedzēra krietnu malku no savas glāzes.਀
Arī kalējs apsēdās, bet nedzēra. Kā apkaunējies tas nodūra galvu un rakstīja, pirkstu iz glāzes izlijušā slapjumā mērcēdams, mazus kliņģerīšus uz galda. Citi vīrieši, nezinādami, ko runāt, ko darīt, skatījās kalēja zīmējumos ar tādu nopietnību, kā kad tie brīnum kas būtu. Vispārīgs klusums iestājās.਀
Te saimniekistabā, kuras durvis Marija bija atstājuse pusviru, gluži skaidri pulkstenu dzirdēja sitam Divpadsmit.਀
Vecā Made savā kaktā dzirdami nopūtās. Tad viss atkal apklusa. Puiši pie galda saskatījās, sievieši ie甁欀猀琀ጀ樁愀 瘀椀攀渀愀 漀琀爀愀椀 欀愀甀琀 欀漀 愀甀猀⬀猁⸀ 䰀椀欀Ā猁Ⰰ 欀Ā 欀愀搀 渀攀瀀愀琀⬀欁愀洀愀猀 樀欀琁愀猀 甀稀爀攀椀稀 瘀椀猀甀猀 戀欀琁甀 瀀Ā爁䘀ጁ洁甀愀愁猀⸀
਀∀䰀愀椀 䐀椀攀瘀椀䘀愁 搀漀搀Ⰰ 欀愀 瘀椀猀猀 氀愀戀椀 椀稀椀攀琀Ⰰ∀ 瀀椀攀瀀攀愀椁 瘀攀挀Ā 䴀愀搀攀 瀀甀猀戀愀氀猀⬀Ⰱ 椀琀 欀Ā 甀稀 猀攀瘀椀 爀甀渀Ā樁愀Ⰰ ∀戀攀琀 愀椁琀Ā搁椀 樀漀欀椀 甀渀 氀椀攀氀⬀愁愁渀Ā猁 渀愀瘀 氀愀戀椀⸀ 一ጀⰁ 渀ጀ⸁⸀⸀ 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀⬀⸁⸀⸀ 䴀愀渀愀猀 洀Ā猁愀猀 瀀愀洀攀椀琀愀Ⰰ 欀愀猀 瀀椀攀 嘀Ā爁渀愀猀 洀甀椀縀愁猀 欀甀渀最椀攀洀 搀椀攀渀ጀ樁愀Ⰰ 挀愀甀爀 愀椁琀Ā搁甀 戀甀爀愀愁渀漀猀 渀漀洀椀爀愀⸀ 䔀猀漀琀 氀椀攀氀欀甀渀最甀 稀Ā氁ጀ 愀爀⬀ 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀⬀ 猀瀀椀攀⌀攁氀椀 猀欀愀琀⬀樁甀猀ጀ猁 甀渀 猀攀瘀 愀椀稀 洀甀最甀爀愀猀 瘀⬀爁甀 甀稀 洀攀氀渀愀 稀Ā爁欀愀 椀攀爀愀甀搀稀⬀樁甀猀攀 樀Ā樁愀洀⸀ 吀愀椀 瀀愀愀ā 最愀搀Ā 渀漀洀椀爀甀猀攀⸀⸀⸀ 一ጀⰁ 渀ጀ⸁∀
਀∀嘀⬀爁猀 甀稀 稀Ā爁欀愀℀∀ 洀愀稀愀 洀攀椀琀攀渀攀 欀Ā搁Ā 最甀氀琀Ā 椀攀猀愀甀挀Ā猁⸀ ∀䴀攀洀Ⰰ 洀愀渀 戀愀椀氀Ⰰ 渀Ā持 愀瀀猀攀搀稀 洀愀渀椀⸀∀
਀匀洀椀攀欀氀椀 椀稀挀ጀ氁Ā猁 瀀愀爀 愀漁 猀愀甀挀椀攀渀甀Ⰰ 戀攀琀 琀欀氁⬀琁 愀瀀欀氀甀猀愀Ⰰ 琀Ā搁ጀ㰁 欀愀 猀愀椀洀관渀椀攀欀猀 愀爀 欀愀氀ጀ樁甀 渀攀猀洀ጀ樁Ā猁 氀⬀搁稀椀⸀ 倀椀爀洀愀椀猀 猀欀愀琀⬀樁Ā猁Ⰰ 瀀椀攀爀椀 欀爀甀渀欀Ā猁 猀愀瘀椀氀挀椀猀Ⰰ 猀愀瘀Ā 最氀Ā稁ጀⰁ 瀀ጀ搁ጀ樁愀椀猀 最爀漀稀⬀樁Ā猁 猀愀瘀Ā 猀ጀ搁攀欀氀⬀ 甀稀 瘀椀攀渀甀 甀渀 漀琀爀甀 瀀甀猀椀⸀
਀∀䰀愀椀 琀攀瘀椀Ⰰ 欀愀猀 琀愀搀 渀甀 愀爀 洀甀洀猀 渀漀琀椀挀椀猀Ⰰ 欀愀 渀攀瘀椀攀渀猀 瘀愀椀爀猀 渀攀最爀椀戀 渀椀 搀稀攀爀琀Ⰰ 渀椀 爀甀渀Ā琁℀∀ 䄀渀搀縀猁 椀攀猀愀甀挀Ā猁Ⰰ 猀愀瘀甀 最氀Ā稁椀 瀀愀挀攀氀搀愀洀猀⸀ ∀吀Ā 琀Ā 氀椀攀琀愀 渀攀椀攀琀℀ 唀稀 琀愀瘀Ā洁 瘀攀猀攀氀⬀戁Ā洁Ⰰ 䴀愀琀⬀猁℀∀
਀∀倀愀氀搀椀攀猀℀∀ 欀愀氀ጀ樁猀 瀀愀琀攀椀挀Ā猁Ⰰ 猀愀瘀甀 最氀Ā稁椀 瀀椀攀猀椀稀搀愀洀猀 瀀椀攀 䄀渀搀縀愁 最氀Ā稁攀猀⸀ 嘀椀䘀愁 渀漀氀椀欀愀 最氀Ā稁椀 愀琀欀愀氀 甀稀 最愀氀搀愀⸀
਀∀一甀Ⰰ 欀Ā瀁ጀ持 琀愀搀 琀甀 渀攀搀稀攀爀㼀∀
"Nesmeķē."਀∀䬀漀㼀⸀⸀⸀ 唀渀 欀Ā搁ጀ㰁 琀愀搀 渀攀㼀∀
਀∀吀Ā搁ጀ㰁 欀愀 ᐀†欀愀 ᐀†琀Ā搁ጀ㰁 欀愀渀甀 樀ĀⰁ 琀Ā搁ጀ㰁 欀愀 䴀愀搀攀椀 琀愀椀猀渀⬀戁愀⸀∀ ∀䴀愀搀攀椀㼀 䬀愀猀 瀀愀爀 琀愀椀猀渀⬀戁甀㼀∀ 猀愀椀洀渀椀攀欀猀 Ā琁爀椀 椀攀猀愀甀挀Ā猁⸀
਀∀嘀椀䘀愁椀 琀愀椀猀渀⬀戁愀Ⰰ 欀愀 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀⬀ 樀漀欀椀 渀愀瘀愀 氀愀戀椀⸀⸀⸀ 䔀猀 渀攀稀椀渀甀Ⰰ 欀甀爀 洀愀渀猀 瀀爀Ā琁猀 瀀椀爀洀椀䘀 戀椀樀愀⸀⸀⸀ 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀猀Ⰰ 琀Ā瀁愀琀 欀Ā 䨀Ā䘁愁Ⰰ 䄀渀搀爀愀 甀渀 瘀ጀ氁 搀愀縀愁猀 挀椀琀愀猀 渀愀欀琀椀猀Ⰰ 猀瘀ጀ琁愀 渀愀欀琀猀⸀ 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀⬀ 搀愀縀愁猀 猀愀瘀Ā搁愀猀 氀椀攀琀愀猀 渀漀琀椀欀甀愀愁猀⸀⸀⸀ 一攀猀愀瀀爀漀琀甀Ⰰ 欀Ā 瀀愀爀 䴀愀爀椀樀甀 瘀愀爀ጀ樁甀 椀攀猀Ā欁琀 猀琀爀⬀搁ጀ琁椀攀猀 甀渀 欀Ā 瘀椀䘀愁 琀椀欀 Ā琁爀椀 戀椀樀 最愀琀愀瘀愀 椀攀琀⸀ 䴀愀渀 樀Ā猁愀欀愀Ⰰ 欀愀洀ጀ爁 瘀椀䘀愁 椀猀琀愀戀甀 愀琀猀琀Ā樁甀猀攀Ⰰ 洀愀渀 甀稀渀Ā持椀猀 ጀ爁洀漀琀猀 渀攀洀椀攀爀猀⸀⸀⸀ 䬀愀搀 瘀椀䘀愁椀 爀椀樀Ā 欀愀甀琀 欀愀猀 渀漀琀椀欀琀甀 ᐀†欀愀搀 瘀椀䘀愁椀 琀甀爀 欀愀猀 渀漀琀椀欀琀甀Ⰰ 氀愀椀 䐀椀攀瘀猀 縀ጁ氁⬀朁猀ⴀ∀
਀嘀椀䘀愁 甀稀氀ጀ持愀 猀琀Ā瘁甀 甀渀 渀攀洀椀攀爀⬀朁椀 瀀愀 椀猀琀愀戀甀 猀Ā欁愀 猀漀㰀漁琀 甀稀 瀀爀椀攀欀愀甁 甀渀 愀琀瀀愀欀愀㰀⸁
਀∀一攀戀欀猁 氀愀戀椀Ⰰ 渀甀搀椀攀 渀攀戀欀猁 氀愀戀椀 ᐀樠Ā渁甀搀椀攀℀∀ 䴀愀搀攀Ⰰ 猀愀搀爀漀愀椁渀Ā琁愀 挀愀甀爀 琀漀Ⰰ 欀愀 瘀椀䘀愁椀 爀愀搀Ā猁 搀漀洀甀 戀椀攀搀爀椀猀Ⰰ 琀愀最愀搀 瀀椀氀渀Ā 欀愀欀氀Ā 猀Ā欁愀 搀椀攀瘀漀琀椀攀猀⸀ ∀䴀愀爀⬀琁攀 爀椀樀Ā 瘀愀爀 猀愀戀⬀琁椀攀猀 甀渀 琀愀瀀琀 猀氀椀洀愀⸀ 一漀 欀Ā 瘀椀猀愀 渀攀瘀愀爀 猀愀戀⬀琁椀攀猀 琀Ā搁Ā 瘀椀攀琀ĀⰁ 欀甀爀 挀椀氀瘀ጀ欁猀 瀀愀欀Ā爁椀攀猀Ⰰ 欀甀爀 瘀攀挀愀椀猀 倀欀爁洀愀渀椀猀 瀀愀欀Ā爁椀攀猀℀ 嘀愀椀Ⰰ 瘀愀椀℀∀ 䬀愀氀ጀ樁猀 愀瀀猀琀Ā樁Ā猁 甀渀 瀀Ā爁戀爀愀甀挀⬀樁愀 愀爀 爀漀欀甀 瀀Ā爁椀 爀攀椀縀甁 瀀Ā爁 瀀椀攀爀椀⸀ ∀䤀爀 琀愀椀猀渀⬀戁愀Ⰰ∀ 瘀椀䘀愁 爀甀渀Ā樁愀 甀渀 最爀椀攀稀Ā猁 甀稀 搀甀爀瘀樀甀 瀀甀猀椀Ⰰ ∀樀Ā ᐀†琀甀爀 挀椀琀猀 渀攀欀愀猀 渀攀愀琀氀椀攀欀Ⰰ 欀漀 搀愀爀⬀琁⸀ 䔀猀 椀攀愀甁℀∀ ∀䬀愀猀Ⰰ 欀愀猀 ᐀†欀甀爀㼀∀ 猀愀椀洀渀椀攀欀猀 樀愀甀琀Ā樁愀⸀ ∀䴀愀爀椀樀愀椀 瀀愀欀愀㰀Ⰱ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀 甀渀 猀愀琀瘀ጀ爁愀 搀甀爀瘀樀甀 欀氀椀䘀㜁椁⸀ ∀℁∀ 䄀渀搀縀猁 椀攀猀愀甀挀Ā猁Ⰰ 甀渀 猀愀椀洀渀椀攀欀猀 欀愀甀琀 欀漀 渀漀䘀甁爀搀ጀ樁愀 瀀椀攀 猀攀瘀椀猀Ⰰ 欀愀猀 椀稀欀氀愀甀猀⬀樁Ā猁 最氀甀縀椁 欀Ā 氀愀焀甀漀 瀀愀氀搀椀攀猀 䐀椀攀瘀愀洀∀⸀ ∀䈀攀琀Ⰰ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 琀甀爀瀀椀渀Ā樁愀Ⰰ 戀爀⬀琁椀䘀甁 欀氀椀䘀㜁椁 爀漀欀Ā 琀甀爀ጀ樁椀猀Ⰰ ∀戀攀琀 瘀愀椀 洀愀渀 渀攀最爀椀戀ጀ琁甀 ᐀†欀Ā搁猀 ᐀†渀Ā欁琀 氀⬀搁稀椀Ⰰ 洀愀渀Ⰰ 渀甀搀椀攀Ⰰ 瘀椀攀渀愀洀 瀀愀愀愁洀 ᐀†嘀椀䘀愁Ⰱ 欀愀甀渀⬀朁椀 猀洀⬀渁ጀ搁愀洀猀Ⰰ 愀瀀欀氀甀猀愀⸀ ∀䈀愀椀氀攀猀℀⸀⸀⸀ 唀爀ĀⰁ 䴀愀琀⬀猁℀∀ 䄀渀搀縀猁 椀攀猀愀甀挀Ā猁Ⰰ 瀀椀氀渀Ā 欀愀欀氀Ā 猀洀椀攀搀愀洀椀攀猀⸀ ∀䄀爀 琀攀瘀椀 愀漁瘀愀欀愀爀 瘀愀椀爀猀 渀攀洀愀稀 渀攀椀攀琀 氀Ā朁Ā⸁ 嘀愀椀 琀攀瘀 瀀愀爀 搀愀甀搀稀 瘀愀椀 瀀愀爀 洀愀稀 猀椀氀琀甀洀愀 最愀氀瘀Ā℁⸀⸀⸀ 䔀猀 椀攀愀甁 氀⬀搁稀℀∀ ∀䔀猀 愀爀Ⰰ 攀猀 愀爀℀∀ 琀愀最愀搀 戀愀氀猀椀猀 爀甀渀Ā樁愀 挀椀琀愀 挀愀甀爀 挀椀琀甀 ᐀†瘀椀猀椀 䐀愀渀搀攀爀甀 瘀⬀爁椀攀愀椁 戀椀樀 最愀琀愀瘀椀 瀀愀瘀愀搀⬀琁 䄀渀搀縀甁⸀ ∀一攀Ⰰ 渀攀Ⰰ 琀Ā 渀攀Ⰰ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 爀甀渀Ā樁愀Ⰰ 搀甀爀瘀⬀洁 愀椀稀猀琀Ā搁愀洀椀攀猀 瀀爀椀攀欀愀āⰁ ∀攀猀 琀椀欀愀椀 瘀椀攀渀甀 瘀椀攀渀⬀朁甀 瘀愀爀甀 䘀攁洀琀 氀⬀搁稀椀⸀ 䬀愀搀 洀ጀ猁 瘀椀猀椀 椀攀琀甀洀Ⰰ 琀愀搀 椀稀挀攀氀琀漀猀 琀爀漀欀猀渀椀猀Ⰰ 欀愀猀 䴀愀爀椀樀甀 椀稀琀爀愀甀挀ጀ琁甀Ⰰ 甀渀 攀猀 瘀椀䘀āⰁ 瀀椀爀洀猀 琀漀 猀愀甀挀甀Ⰰ 洀愀稀搀爀甀猀挀椀䘀 瘀ጀ氁 最爀椀戀甀 渀漀氀欀欁漀琀椀攀猀Ⰰ 瘀愀椀 瘀椀䘀愁 瀀愀琀椀攀猀椀 猀瀀椀攀⌀攁氀椀 猀欀愀琀Ā猁 樀攀戀 瘀愀椀Ⰰ 最愀氀瘀甀 愀瀀琀椀渀甀猀攀Ⰰ 欀Ā搁Ā 欀愀欀琀Ā 猀渀愀甀縀⸁ 倀愀 猀甀琀愀 氀漀最甀 瘀愀椀 瀀愀 搀甀爀瘀樀甀 愀㜁椁爀戀Ā洁 琀漀 㰀漁琀椀 戀爀愀渀最椀 瘀愀爀ጀ猁 爀攀搀稀ጀ琁⸀⸀⸀ 匀愀椀洀渀椀攀欀Ⰰ 渀Ā持 琀甀 氀⬀搁稀℀∀
਀∀䔀猀㼀 䬀Ā瀁ጀ持 攀猀㼀∀
਀∀一甀Ⰰ 琀愀猀 琀愀欀 氀ጀ琁椀 猀愀瀀爀漀琀愀洀猀Ⰰ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀⸀ ∀吀Ā搁ጀ㰁Ⰱ 欀愀 洀ጀ猁 愀戀椀 瀀椀攀 琀愀洀 攀猀愀洀 瘀愀椀渀⬀朁椀Ⰰ 欀愀 䴀愀爀椀樀愀 甀稀 爀椀樀甀 最Ā樁愀Ⰰ 洀甀洀猀 愀戀椀攀洀 愀爀⬀ 瀀椀攀渀Ā欁愀猀 瘀椀䘀甁 愀琀欀愀氀 愀琀瘀攀猀琀 甀稀 椀猀琀愀戀甀 ᐀†瘀愀椀 渀愀瘀 琀Ā㼁∀
਀∀吀愀椀猀渀⬀戁愀 最愀渀Ⰰ∀ 䄀渀搀縀猁 愀瀀猀琀椀瀀爀椀渀Ā樁愀Ⰰ ∀猀愀椀洀渀椀攀欀Ⰰ 琀攀瘀 樀Ā椁攀琀Ⰰ 洀ጀ猁 挀椀琀椀 瀀愀氀椀欀猀椀洀 椀猀琀愀戀Ā⸁∀
਀匀愀椀洀渀椀攀欀猀 瀀愀挀ጀ氁Ā猁⸀ 吀愀椀猀渀⬀戁甀 猀愀欀漀琀Ⰰ 瘀椀䘀愁 氀愀戀瀀爀Ā琁 最Ā樁愀Ⰰ 樀漀 瘀椀䘀愁洀 瀀愀爀 猀愀瘀甀 洀⬀㰁漁 洀攀椀琀甀 戀椀樀 瀀愀琀椀攀猀椀 琀椀挀椀猀 戀愀椀氀Ⰰ 氀愀椀 最愀渀 琀漀 渀漀 瘀椀䘀愁 猀愀猀愀爀欀甀愀ā ⌀⬁洁樀愀 渀攀瘀愀爀ጀ樁愀 渀漀猀欀Ā爁猀琀⸀
਀䬀愀氀ጀ樁猀 愀琀瘀ጀ爁愀 搀甀爀瘀椀猀Ⰰ 愀戀椀 椀稀最Ā樁愀 Ā爁Ā⸁ 倀椀攀 搀攀戀攀猀⬀洁 猀琀Ā瘁ጀ樁愀 瀀甀猀洀ጀ渁攀猀猀Ⰰ 椀稀瀀氀愀琀⬀搁愀洀猀 瀀椀攀琀椀攀欀漀愀甁 欀爀ጀ猁氀甀Ⰰ 氀愀椀 挀攀氀椀䘀甁 甀稀 爀椀樀甀 瘀愀爀ጀ琁甀 爀攀搀稀ጀ琁⸀ 匀渀椀攀最猀 戀椀樀 洀⬀欁猀琀猀Ⰰ 椀攀愀愁渀愀 瀀愀 琀漀 瘀椀攀最氀愀 甀渀 渀攀搀稀椀爀搀愀洀愀⸀
਀∀吀Ā琁愀搀 洀ጀ猁 瀀愀瀀爀椀攀欀愀甁 䴀愀爀椀樀Ā 搀爀甀猀挀椀䘀 渀漀猀欀愀琀⬀猁椀洀椀攀猀Ⰰ 瀀椀爀洀猀 瘀椀䘀甁 猀愀甀欀猀椀洀Ⰰ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 爀甀渀Ā樁愀⸀ ∀䨀ĀⰁ 樀ĀⰁ 樀ĀⰁ∀ 猀愀椀洀渀椀攀欀猀 攀爀爀⬀朁椀 愀琀琀攀椀挀愀Ⰰ ∀渀漀猀欀愀琀⬀猁椀洀椀攀猀Ⰰ 欀Ā 瘀椀䘀愁 最甀㰀⸁⸀⸀∀ 刀椀樀愀猀 搀甀爀瘀椀猀 戀椀樀愀 挀椀攀琀椀 愀椀稀琀愀椀猀⬀琁愀猀Ⰰ 戀攀琀 挀愀甀爀 琀爀椀洀 氀椀攀氀Ā洁 愀㜁椁爀戀Ā洁 甀渀 瘀椀攀渀甀 稀愀爀愀 挀愀甀爀甀洀甀 猀瀀⬀搁ጀ樁愀 甀最甀渀猀⸀ 䈀攀稀 欀Ā搁愀 琀爀漀欀猀渀⬀愁愁 愀戀椀 搀甀爀瘀樀甀 瀀爀椀攀欀愀ā 渀漀猀琀Ā樁Ā猁 甀渀 氀欀欁漀樀Ā猁 爀椀樀Ā⸁ 一攀欀甀猀琀ጀ搁愀洀Ā猁 甀稀 欀漀欀愀 戀氀甀㜀愁 䴀愀爀椀樀愀 猀ጀ搁ጀ樁愀 氀椀渀甀 洀愀愀⬁渁愀猀 瀀爀椀攀欀愀ā⸁ 倀椀攀 瀀ጀ搁ጀ樁Ā猁 戀椀樀 瀀椀攀猀氀椀攀琀猀 猀瀀漀最甀氀椀猀Ⰰ 欀甀爀Ā 瘀椀䘀愁Ⰰ 最愀渀搀爀⬀稁 愀挀甀 渀攀瀀愀洀椀爀欀愀㜁椁관渀Ā樁甀猀攀Ⰰ 瘀椀攀渀琀椀攀猀⬀朁椀 猀欀愀琀⬀樁Ā猁⸀ 吀愀甀欀甀 猀瘀攀挀攀Ⰰ 椀稀䘀攁洀琀愀 渀漀 氀甀欀琀甀爀愀Ⰰ 琀椀欀愀椀 瘀Ā樁椀 愀瀀最愀椀猀洀漀樀愀 瘀椀䘀愁猀 瘀椀猀琀甀瘀Ā欁漀 愀瀀欀Ā爁琀渀椀⸀ 刀椀樀愀猀 愀椀稀最漀爀ጀ 戀椀樀愀 洀攀氀渀Ā欁Ā 琀甀洀猀愀⸀
਀吀攀 欀愀甀琀 欀愀猀 稀攀洀ጀ 渀漀戀爀Ā欁愀ጁ樁Ā猁Ⰰ 椀琀 欀Ā 欀愀搀 猀愀甀猀猀 稀愀爀猀 猀愀氀欀稁琀甀⸀
"Nebrākšini jel," Zemīts ņurdēja.਀∀䔀猀℀ 吀甀 樀愀甀 瀀愀琀猀 琀愀猀 戀椀樀椀Ⰰ∀ 欀愀氀ጀ樁猀 琀椀欀瀀愀琀 欀氀甀猀椀 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀⸀
Atkal abi skatījās rijā.਀唀稀爀攀椀稀 娀攀洀⬀琁猀 猀愀琀瘀ጀ爁愀 欀愀氀ጀ樁愀 爀漀欀甀 欀Ā 愀爀 猀琀愀渀最Ā洁 甀渀 椀攀Āukstēja viņam tikko dzirdami ausī:਀
"Vai tu redzi?..."਀
"Ko tad?... Neknieb nu tā, saimniek!... Ko tad?"਀
"Tur... to to... aiz Marijas... to spoku... to!" saimnieks tikko varēja izdvest aiz pārbīšanās. "Vai redzi?"਀
"Es? Es neredzu itin nekā, saimniek. Tu joko, jeb vai tev galva no grokas..."਀
"Klusu!" saimnieks kalēju pārtrauca, un viņa rokas sāka drebēt. "Tas ir velns, jā — pats nelabais Vītola sejā... Skat, kā viņš tur stāv melnā mētelī! Nu ceļ lēnām roku uz augšu, nu Marij!"਀
Saimnieks pēdējo vārdu piepeši izkliedza ar tādu sparu, ka visa rija noskanēja un kalējs, kam varbūt tāds kliedziens nenāca negaidīts, sarāvās. Gandrīz tai pašā acumirklī otrs iekliedziens atskanēja rijā, svece nodzisa, spoguli dzirdēja krītam un gabalu gabalos saplīstam — durvis, ar sparu atgrūstas, atvērās, bultes ātrumā Marija no rijas izšāvās ārā, Zemīšam garām, uz istabu projām... Viss tas notika ātrāki, nekā to var aprakstīt...਀
"Meitiņ! Marij! Meitiņ, nebēdz! Nebīsties, nebēdz, es jau tas biju, kas kliedza, pagaidi!" vecais meitai sauca pakaļ, pats arī sākdams lobt, ko kājas nesa...਀
*** ਀㐀䬀漀 氀愀椀 瘀愀椀爀猀 搀愀甀搀稀 猀琀Ā猁琀甀℀⸀⸀⸀ 䴀愀爀椀樀愀 甀渀 倀ጀ琁攀爀椀猀 猀愀猀渀椀攀搀稀愀 猀愀瘀甀 洀ጀ爁㜀椁⸀ 嘀攀挀愀椀猀 娀攀洀⬀琁攀 椀氀最Ā欁椀 渀攀最爀椀戀ጀ樁愀 琀甀爀ጀ琁椀攀猀 瀀爀攀琀椀洀 洀攀椀琀愀猀 猀愀瀀爀攀挀ጀ愁愁渀愀椀 愀爀 琀Ā搁甀 挀椀氀瘀ጀ欁甀Ⰰ 欀漀 瀀愀琀猀 氀椀欀琀攀渀椀猀 瘀椀䘀愁椀 戀椀樀愀 渀漀瘀ጀ氁ጀ樁椀猀⸀ 娀椀渀Ā洁猀Ⰰ 最氀甀縀椁 瀀愀爀攀椀稀愀 瘀椀䘀愁洀 琀Ā 戀欀愁愁渀愀 漀琀爀Ā 爀⬀琁Ā 瀀ጀ持 椀稀最甀氀ጀ琁Ā洁 瀀愀⌀椁爀Ā洁 瘀椀猀 渀攀椀稀氀椀欀Ā猁⸀ 嘀椀䘀愁 愀瀀洀攀欀氀ጀ樁愀 猀愀瘀甀 琀甀瘀⬀渁漀 欀愀椀洀椀䘀甁 娀瘀椀爀最稀搀椀䘀甁Ⰰ 嘀⬀琁漀氀愀 猀愀椀洀渀椀攀欀甀Ⰰ 甀渀 猀愀爀甀渀Ā 愀爀 琀漀 最氀甀縀椁 渀攀瘀愀椀渀⬀朁椀 椀攀樀愀甀琀Ā樁Ā猁Ⰰ 欀愀搀 娀瘀椀爀最稀搀椀䘀漁猀 䨀愀甀渀最愀搀愀 瘀愀欀愀爀Ā 攀猀漀琀 愀椀稀最Ā樁甀愀椁 最甀氀ጀ琁 甀渀 瘀愀椀 倀ጀ琁攀爀椀猀 戀椀樀椀猀 洀Ā樁Ā⸁
਀娀瘀椀爀最稀搀椀䘀愁 愀琀戀椀氀搀ጀ樁愀Ⰰ 欀愀 攀猀漀琀 最愀渀 戀椀樀椀猀 洀Ā樁Ā 甀渀 欀愀 猀愀椀洀攀Ⰰ 椀攀猀欀愀椀琀漀琀 倀ጀ琁攀爀椀Ⰰ 愀瀀最欀氁甀猀ጀ猁 瀀甀氀欀猀琀攀渀 瀀甀猀瘀椀攀渀Ā 瀀ጀ持 瀀甀猀渀愀欀琀猀⸀
਀嘀愀椀 嘀⬀琁漀氀愀洀 渀攀攀猀漀琀 洀攀氀渀猀 洀ጀ琁攀氀椀猀Ⰰ 娀攀洀⬀琁攀 琀Ā㰁ā欁 樀愀甀琀Ā樁愀⸀
਀一ጀⰁ 渀攀攀猀漀琀⸀
਀倀ጀ持 愀椁攀洀 椀稀猀欀愀椀搀爀漀樀甀洀椀攀洀 娀攀洀⬀琁攀 搀漀洀Ā樁愀Ⰰ 欀愀 搀爀⬀欁猀琀漀琀 搀爀漀愀椁 琀椀挀ጀ琁Ⰰ 欀愀 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀⬀ 猀愀瘀Ā 爀椀樀Ā 爀攀搀稀ጀ樁椀猀 猀瀀漀欀甀⸀ 䨀漀Ⰰ 瘀椀攀渀欀Ā爁琀Ⰰ 嘀⬀琁漀氀猀 樀愀甀 渀攀瘀愀爀ጀ樁愀 戀欀琁 愀瀀 琀漀 瀀愀愀甁 氀愀椀欀甀 搀椀瘀Ā猁 瘀椀攀琀Ā猁 ᐀†䐀愀渀搀攀爀漀猀 爀椀樀Ā 甀渀 娀瘀椀爀最稀搀椀䘀漁猀 最甀氀琀ĀⰁ 漀琀爀欀Ā爁琀Ⰰ 猀瀀漀欀猀 戀椀樀愀 瀀愀爀Ā搁⬀樁椀攀猀 洀攀氀渀Ā 洀ጀ琁攀氀⬀ 甀渀 嘀⬀琁漀氀愀洀 琀Ā搁愀 渀攀戀椀樀愀Ⰰ 琀爀攀愀欁Ā爁琀Ⰰ 䴀愀爀椀樀愀 琀愀椀 瀀愀愀ā 愀挀甀洀椀爀欀氀⬀Ⰱ 欀愀搀 琀ጀ瘁猀 瘀椀䘀愁猀 瘀Ā爁搀甀 椀稀欀氀椀攀관搀稀愀 ⠀欀Ā 瘀椀䘀愁 瀀愀琀攀 瘀ጀ氁Ā欁 椀稀琀攀椀挀愀⤀Ⰰ 猀瀀漀最甀氀⬀ 戀椀樀 椀攀爀愀甀搀稀⬀樁甀猀攀 ∀琀Ā搁甀 欀Ā ⌀⬁洁椀∀Ⰰ 欀愀猀 氀⬀搁稀椀渀Ā樁椀攀猀 嘀⬀琁漀氀愀 ⌀⬁洁椀洀⸀ 䈀攀琀 欀愀氀ጀ樁猀 渀攀欀Ā 渀攀戀椀樀 爀攀搀稀ጀ樁椀猀⸀ 䬀Ā瀁ጀ持㼀 吀Ā瀁ጀ持Ⰰ 欀愀 ⬀猁琀椀攀 猀瀀漀欀椀 渀愀瘀 瘀椀猀 渀漀 瘀椀猀椀攀洀 欀氀Ā琁攀猀漀愀椁攀洀 猀愀爀攀搀稀愀洀椀Ⰰ 戀攀琀 琀椀欀愀椀 渀漀 琀Ā搁椀攀洀Ⰰ 欀愀洀 ∀瘀椀攀渀Ā搁愀猀 愀猀椀渀椀猀∀⸀ 娀攀洀⬀琁攀 琀漀 氀愀戀椀 稀椀渀Ā樁愀⸀⸀⸀
਀䈀攀琀Ⰰ 樀愀 瘀椀䘀愁 琀椀欀瀀愀琀 氀愀戀椀 戀欀琁甀 稀椀渀Ā樁椀猀 愀爀⬀ 琀漀Ⰰ 欀愀 䐀愀渀搀攀爀甀 瀀甀氀欀猀琀攀䘀愁 爀Ā搁⬀琁Ā樁椀 䨀愀甀渀最愀搀愀 渀愀欀琀⬀ 戀椀樀 愀琀猀琀甀洀琀椀 猀琀甀渀搀甀 愀琀瀀愀欀愀㰀Ⰱ 琀甀爀瀀爀攀琀椀洀 娀瘀椀爀最稀搀椀䘀甁 瀀甀氀欀猀琀攀䘀愁 猀琀甀渀搀甀 甀稀 瀀爀椀攀欀愀甁Ⰰ 欀愀 嘀⬀琁漀氀猀 洀攀氀渀甀 洀ጀ琁攀氀椀 戀椀樀 愀椀稀䘀ጁ洁椀攀猀 瀀爀椀攀欀愀 猀瀀漀欀漀愀愁渀Ā猁 甀渀 欀愀 欀愀氀ጀ樁猀 琀椀欀瀀愀琀 氀愀戀椀 渀攀氀愀戀漀 爀攀搀稀ጀ樁椀猀 欀Ā 愀椁猀Ⰰ ᐀†渀攀稀椀渀 欀漀 琀愀搀 最愀渀 最甀搀爀愀椀猀 瘀攀挀椀猀 戀欀琁甀 琀攀椀挀椀猀℀
਀倀ጀ持 瀀甀猀最愀搀愀 氀愀椀洀⬀朁愀椀猀 瀀Ā爁椀猀 搀稀ጀ爁愀 欀Ā稁愀猀⸀ 匀琀愀爀瀀 琀椀攀洀Ⰰ 欀甀爀甀猀 氀愀椀洀⬀朁Ā 戀爀欀琁攀 瘀椀猀戀愀最Ā琁Ā欁椀 愀瀀瘀攀氀琀⬀樁愀Ⰰ 愀琀爀愀搀Ā猁 愀爀⬀ 瘀攀挀Ā 䴀愀搀攀⸀ 嘀椀䘀愁 搀愀戀欀樁愀 氀椀攀氀甀 氀愀欀愀琀甀⸀ 䴀甀琀⬀朁Ā 瘀攀挀攀渀⬀琁攀 瀀愀琀攀 渀攀稀椀渀Ā樁愀Ⰰ 瀀愀爀 欀漀Ⰰ 甀渀 戀爀欀琁攀椀 渀攀瘀愀爀ጀ樁愀 戀攀椀最琀 瀀愀琀攀椀欀琀椀攀猀 瀀愀爀 琀Ā搁甀 搀攀瘀⬀戁甀⸀ 䈀攀琀 瀀愀琀椀攀猀⬀戁Ā 瀀愀琀攀椀挀⬀戁愀 渀Ā持Ā猁 欀愀氀ጀ樁愀洀⸀ 䨀漀 愀椁猀 䴀愀爀椀樀愀椀 戀椀樀 猀琀Ā猁琀⬀樁椀猀Ⰰ 挀椀欀 氀愀戀椀 琀Ā 䨀愀甀渀最愀搀愀 瘀愀欀愀爀Ā 愀爀 猀愀瘀Ā洁 爀甀渀Ā洁 戀椀樀 瘀攀椀挀椀渀Ā樁甀猀攀 欀愀氀ጀ樁愀 渀漀搀漀洀甀 猀愀椀洀渀椀攀欀Ā 猀愀挀攀氀琀 戀愀椀氀攀猀⸀
਀倀ጀ搁ጀ樁愀椀猀 樀愀甀 愀瀀 欀Ā稁Ā洁 渀Ā持愀 瀀椀攀 愀琀稀⬀愁愁渀愀猀Ⰰ 欀愀 愀爀 匀椀攀爀椀䘀甁 䴀Ā爁琀椀䘀甁 戀欀琁甀 瘀⬀氁椀攀猀 ᐀†愀椁猀Ⰰ 瀀爀漀琀椀Ⰰ 樀愀甀 瀀椀爀洀愀樀Ā 欀Ā稁甀 搀椀攀渀Ā 氀⬀搁稀 渀攀猀愀洀愀䘀愁椀 猀愀搀稀ጀ爁Ā猁 ᐀†甀渀 欀愀 倀ጀ琁攀爀猀Ⰰ 瀀愀洀愀琀⬀朁椀 愀瀀氀欀欁漀琀猀Ⰰ 渀攀洀愀稀 渀攀戀椀樀愀 琀椀欀 瀀攀㰀愁洀猀Ⰰ 戀攀琀 㰀漁琀椀 最氀⬀琁猀Ⰰ 氀愀戀猀 甀渀 欀爀椀攀琀渀猀 稀渀漀琀猀⸀ 唀渀 愀椁琀漀 猀愀瘀甀 猀瀀爀椀攀搀甀洀甀 瀀Ā爁관最爀漀稀⬀琁 瘀攀挀愀樀愀洀 娀攀洀⬀愁愁洀 渀愀瘀 戀椀樀椀猀 椀攀洀攀猀氀愀 氀⬀搁稀 愀愁椀 戀愀氀琀愀椀 搀椀攀渀愀椀Ⰰ 氀愀椀 最愀渀 樀愀甀 渀漀 䴀愀爀椀樀愀猀 欀Ā稁Ā洁 搀椀瘀搀攀猀洀椀琀 最愀搀椀 椀攀琀攀挀ጀ樁甀愀椁 洀欀縁⬁戁愀猀 樀欀爁Ā⸁
਀一攀琀椀挀椀 渀甀 猀瀀漀欀椀攀洀
 ਀