ÿþAspazijas lugas

Aspazija +
staj

 v

rd

 Johanna Em+
lija Lizete Rozenberga, v
l

k Elza Plieka


ne (dzimusi 1865. gada 16. mart

, mirusi 1943. gada 5. novembr+
) bija noz+
m+
ga latviea
u liter

te un politi7
e.

Dzimusi 1865. gada 16. mart

 tur+
ga Zemgales zemnieka #
imen
 Za<
enieku pagasta "Dauka


s". M

c+
j

s Jelgavas Dorotejas meiteF
u pamatskol

 un Jelgavas Tr+
svien+
bas sieviea
u #
imn

zij

. Dedz+
gi las+
ja v

cu rom

nistus un dzejniekus, savus pirmos dzejo<
us uzrakst+
ja 14 gadu vecum

 v

cu valod

. "
imn

zijas p
d
jas p
d
jo klasi Rozenberga nepabeidza un 1886. gad

 apprec
j

s ar Vilhelmu Maksi Valteru. 1887. gad

 laikrakst

 "Dienas Lapa" fe<
etona pielikum

 tika public
ts viF
as dzejolis  Jaun

 gad

 , viF
a piedal+
j

s lugu konkurs

 ar dr

mu  Atrieb
ja , ta
u t

 netika iespiesta cenzk
ras iebildumu d
<
. P
c a
7
ira
an

s no pirm

 v+
ra 1891.   1893. gad

 viF
a str

d

ja par m

jskolot

ju Jaunsvirlauk

, Pociem

 un sacer
ja lugas "Zaud
t

s ties+
bas", "Vaidelote" un po
mu "Saules meita". `
os darbus viF
a public
ja ar pseidon+
mu "Aspazija" (sengrie7
u valod

 - m+
lam

, k

s bija ar+
 izgl+
tot

s Perikla draudzenes v

rds) un viF
as lug

s spilgti att
lota sievietes c+
F
a pret dogm

m un aizspriedumiem, par ties+
b

m veidot savu dz+
vi saskaF


 ar jk
t

m.

P
c p

rcela
an

s uz R+
gu 1893. gada novembr+
 str

d

ja R+
gas Latviea
u te

tr+
 par koristi un s

ka nodarboties ar ~
urn

listiku. 1894. gad

 te

tris uzveda viF
as lugas "Vaidelote" un "Zaud
t

s ties+
bas". `
aj

 laik

 viF
a iepazin

s ar J

ni Plieka


nu (Raini), kura
 tolaik bija av+
zes "Dienas Lapa" redaktors un pievienoj

s Jaun

s str

vas kust+
bai. 1897. gad

 izn

ca Aspazijas pirmais dzejo<
u kr

jums "Sarkan

s pu7
es", kas izrais+
ja plaa
u rezonansi sabiedr+
b

. P
c kust+
bas sagr

ves Aspazija 1897. gada 23. decembr+
 Panev
~


 salaul

j

s ar apcietin

to J

ni Plieka


nu. No 1898. l+
dz 1903. gadam viF
a str

d

ja "Dienas Lapas" redakcij

 un p

rmaiF
us dz+
voja R+
g

 un Vjatkas guberF
as Slobodskajas (!;>1>4A:>9) pils
t

 pie izsk
t+
t

 RaiF
a. `
aj

 laik

 viF
a kop

 ar Raini tulkoja J.V.G
tes darbus, Aspazija viena pati   Henrika Senkevi
a, R.Hamerlinga darbus. Kop

 ar Raini 1905. gada revolk
cijas laik

 Aspazija akt+
vi piedal+
j

s da~


dos masu pas

kumos un viF
as dr

mas "Sidraba a
7
idrauts  izr

de k<
uva par vienu no spilgt

kajiem latviea
u gar+
g

s un nacion

l

s atmodas notikumiem.

S

koties represij

m, viF
i 1905. gada nogal
 emigr
ja uz `
veici, kur l+
dz 1920. gadam dz+
voja Ti
+
no kantona KastaF
jol

 pie Lugano ezera. P
c atgriea
an

s Latvij

 Aspazija tika iev
l
ta Satversmes sapulc
, piedal+
j

s Latvijas Republikas izveid
 un akt+
vi aizst

v
ja sieviea
u ties+
bas.

Aspazija mirusi 1943.gada 5.decembr+
, apbed+
ta blakus savam v+
ram RaiF
a kapos. 1996. gad

 Aspazijas p
d
j

 dz+
vesviet

 Dubultos atv
rts muzejs.

Lugas:
Aspazija
Atrieb
ja
Boass un Rute
Gadu simteF
u maiF
a
J

nis Ziemelis
Neaizsniegts m
r7
is
Prologs
Pk
cesspie#
elis
Ragana
Sidraba a
7
idrauts
TorF
a c
l
js
Vaidelote
Velna nauda
Zala
a l+
gava
Zaud
tas ties+
bas
Zelt+
te